Lasīšanas laiks: 5 min
2025. gada 22. oktobrī Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centrā norisinājās pirmā reģionālā iesaistīto pušu tikšanās projektā “AgriExcel”, kuru organizēja Vidzemes plānošanas reģions (VPR). Tikšanās mērķis bija iepazīstināt ar projekta “AgriExcel” aktivitātēm un līdz šim paveikto, aplūkot Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas prioritātes lauksaimniecības un digitalizācijas kontekstā, kā arī veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu par reģiona lauksaimniecības nozares izaicinājumiem un iespējām digitalizācijas jomā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Riekstiņa.
Pasākums iezīmēja projekta aktīvās sadarbības sākumu digitalizācijas veicināšanai lauksaimniecības un pārtikas sistēmās un deva iespēju dalībniekiem izvērtēt, cik lielā mērā šis virziens viņus interesē un kā viņi vēlas tajā iesaistīties – aktīvi līdzdarbojoties vai vērojot norises no malas.
Diskusijas par iespējām un izaicinājumiem
Darba grupās tika apspriesti gan esošie izaicinājumi, gan iespējas, ko sniedz digitalizācija lauksaimniecībā. Diskusijas rezultāti liecina, ka vislielākais izaicinājums joprojām ir pārklājuma pieejamība un tehniskais nodrošinājums, kas būtiski ietekmē iespēju izmantot tehnoloģijas un precīzās lauksaimniecības rīkus ikdienas darbā.
Liela daļa dalībnieku uzsvēra nepieciešamību pēc savstarpēji saistītām sistēmām un datubāzēm – ātras un vienkāršas datu apmaiņas, kur informācija ir viegli ievadāma, pieejama un visiem saprotama. Tikpat svarīgs jautājums ir arī digitālās drošības nozīme.
Dalībnieki arī uzsvēra ciešākas sadarbības nepieciešamību starp dažādām organizācijām, izglītības un pētniecības iestādēm, uzņēmumiem un valsts pārvaldes institūcijām, lai digitalizācijas procesi notiktu koordinēti un ar lielāku pievienoto vērtību.
Paaudžu maiņa lauksaimniecībā – lēna, bet noturīga
Diskusiju laikā tika uzsvērts, ka pieredzējušo saimnieku zināšanas un tradicionālās metodes joprojām ir nozīmīgas lauksaimniecības prakses sastāvdaļa. Lai nodrošinātu ilgtspēju, jaunajai paaudzei ir svarīgi saglabāt šo pieredzi, vienlaikus meklējot mūsdienīgus, digitālus risinājumus un integrējot tos ikdienas darbā.
Dalībnieki norādīja, ka jauno zemnieku vēlme darboties bieži vien saduras ar nepietiekamu tīkla un GPS pārklājumu, kas ierobežo precīzās lauksaimniecības risinājumu ieviešanu. Tas apliecina, ka digitālās infrastruktūras attīstība joprojām ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem modernai saimniekošanai.
„Šis projekts sniedz mums lielisku iespēju veidot sadarbību, lai veicinātu viedās specializācijas jomu tehnoloģisko attīstību, taču domājot par digitalizāciju, mums ir jādomā arī par pietiekamu tīkla pārklājumu,” uzsvēra arī Ieva Kalniņa, Vidzemes plānošanas reģiona Teritorijas plānošanas nodaļas vadītāja.
Pieejamība un izglītība – nākotnes pamats
Diskusijās tika īpaši izcelta arī izglītības un prasmju jautājuma nozīme. Dalībnieki norādīja, ka jauniešiem trūkst iespēju praktiski iepazīt modernu lauksaimniecības tehniku un digitālos risinājumus. Kā tika minēts diskusijās, “ne visās skolās ir iespēja agronomu ielikt tehnoloģiski aprīkotā kombainā vai modernā traktorā”. Šī plaisa starp tradicionālo un moderno lauksaimniecības izglītību ir viens no iemesliem, kāpēc paaudžu maiņa laukos notiek lēni – jaunie speciālisti nereti vēl nespēj pilnvērtīgi darboties ar jaunajām sistēmām, savukārt tradicionālajā formā vairs strādāt nevēlas.
Atsevišķi tika uzsvērts arī esošo lauksaimniecības darbinieku un speciālistu prasmju jautājums – trūkst pietiekami daudz cilvēku lauksaimniecības nozarē, kas pārzina digitālās tehnoloģijas un spēj tās pielietot praksē. Dalībnieki uzsvēra, ka nepieciešamas mērķētas apmācības un sadarbība ar tehnoloģiju uzņēmumiem, lai veicinātu šo zināšanu pāreju un atbalstītu nozares digitalizāciju visos līmeņos.
Vidzemes plānošanas reģiona attīstības programmas redzējums
Saskaņā ar Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības programmu 2022–2027, lauksaimniecība un pārtikas nozare ir viens no reģiona ekonomikas balstiem, nodrošinot 27% no Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes un augstu rentabilitāti – 19%, kas ir viens no labākajiem rādītājiem valstī.
Reģionā lauksaimniecības nozarē darbojas vairāk nekā 475 uzņēmumu, kas kopumā nodrošina 4 586 darba vietas un veido vairāk nekā 500 miljonu eiro apgrozījumu. Šie uzņēmumi ir reģiona ekonomiskā mugurkaula daļa, taču ilgtermiņa izaugsme būs iespējama, tikai pārejot uz augstākas pievienotās vērtības produktiem un inovāciju ķēdēm.
VPR redz digitalizāciju, inovācijas un zināšanās balstītu bioekonomiku kā būtiskus attīstības virzienus, kas nodrošinās konkurētspējīgu un ilgtspējīgu lauksaimniecību. Saskaņā ar Vidzemes Attīstības programmas prioritātēm, reģions koncentrējas uz sadarbības un spēcīgu organizāciju veidošanu, tautsaimniecības attīstību un saimniekošanas modeļu pārveidi, cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu, kā arī dabas resursu gudru apsaimniekošanu.
Starptautiskie piemēri un nākotnes iespējas
Pasākuma laikā tika minēti arī starptautiski piemēri – piemēram, Čehijā un Austrijā pirmsskolas vecuma bērni regulāri dodas uz saimniecībām, lai jau agrā vecumā iepazītu lauksaimniecības nozari. Šāda pieeja ne tikai palīdz veidot sabiedrības izpratni par pārtikas ražošanas procesiem un stiprina saikni starp pilsētu un lauku vidi, bet arī veicina lielāku interesi par lauksaimniecības nozari, uzlabo tās reputāciju un sekmē paaudžu maiņu, kad jaunieši paši izvēlas mācīties un nākotnē saimniekot laukos.
Dalībnieki secināja, ka līdzīgas iniciatīvas būtu vērtīgi attīstīt arī Latvijā, lai jau no agras bērnības veicinātu izpratni par lauksaimniecību un radītu interesi par digitāliem risinājumiem arī laukos. Vienlaikus vienkāršākas, lietotājiem draudzīgākas sistēmas, datu integrācija un drošība, kā arī daudzpusēja sadarbība būs būtiski virzieni, kur nepieciešams ieguldīt gan finanšu, gan intelektuālos resursus.
Labā pieredze: AREI un digitalizācija lauksaimniecībā
Pasākuma laikā klātesošie tika iepazīstināti arī ar Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) pieredzi un sasniegumiem lauksaimniecības digitalizācijas jomā. AREI pētnieki stāstīja par risinājumiem, kas balstīti uz viedajām tehnoloģijām – no daļēji caurspīdīgu saules paneļu izmantošanas viedajās siltumnīcās līdz precīzai augu augšanas uzraudzībai, izmantojot augsnes sensorus un automatizētas laistīšanas sistēmas.
Institūta eksperti dalījās pieredzē par tālizpētes un dronu izmantošanu lauku novērojumos, veicot datu ieguvi un analīzi par augsnes mitrumu un ražas potenciālu. Šādi risinājumi ļauj lauksaimniekiem savlaicīgi pieņemt lēmumus, uzlabot efektivitāti un samazināt resursu patēriņu.
Vienlaikus AREI uzsvēra, ka šobrīd lielākais izaicinājums joprojām ir digitalizācijas risinājumu fragmentārā attīstība – tie bieži ir piesaistīti konkrētiem projektiem, līdz ar to trūkst vienotas, ilgtspējīgas sistēmas, kas nodrošinātu plašāku datu pieejamību un praktisku pielietojumu ikdienas saimniekošanā.
Sadarbība kā veiksmes atslēga
Pasākuma laikā klātesošie – gan pētnieki, gan uzņēmēji, gan pašvaldību un valsts iestāžu pārstāvji – bija vienisprātis, ka sadarbība starp zinātni un izglītību, uzņēmējdarbību un publisko sektoru ir svarīgs priekšnosacījums industrijas tehnoloģiskajai attīstībai.
Par projektu
Projekts “AgriExcel” sniedz būtisku ieguldījumu reģiona nākotnē, nodrošinot platformu pārdomātai un ilgtspējīgai lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai. Tas turpinās līdz 2028. gada beigām, un tā rezultāti tiks izmantoti Vidzemes attīstības plānošanas dokumentu uzlabošanā un jaunu projektu iniciēšanā. Plašāka informācija par projektu latviešu valodā https://www.vidzeme.lv/projekti/eiropas-savienibas-lauksaimniecibas-un-partikas-sistemas-agrotehnologiska-attistiba/, projekta oficiālā tīmekļa vietne angļu valodā https://www.interregeurope.eu/agriexcel.
