Lasīšanas laiks: 4 min
Vidzemes novados ir aktuālas STEM priekšmetu, sporta, mūzikas un mākslas skolotāju, kā arī atbalsta personāla vakances. Izglītības iestādēs nepietiekamā daudzumā ienāk jaunie speciālisti un daudzi izlemj neturpināt darbu skolā pirmajos piecos gados. 19. oktobrī notikušajā Latvijas Universitātes (LU) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātajā diskusijā ar novadu pašvaldību un izglītības pārvalžu vadītājiem tika aktualizēti iespējamie risinājumi situācijas uzlabošanai, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Latvijas Universitātes Komunikācijas departaments.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks un LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) dekāne, profesore Linda Daniela LU filiālē Cēsīs tikās ar Cēsu, Valmieras, Limbažu, Smiltenes, Siguldas, Saulkrastu, Valkas, Alūksnes, Gulbenes un Balvu novadu pašvaldību pārstāvjiem.
“Statistika liecina – ir daudz jauno skolotāju, kas uzsāk darbu izglītības iestādēs, bet piecu gada periodā ļoti daudzi no viņiem nolemj to neturpināt. Pie tam šī tendence pēdējos gados ir saasinājusies daudzās pasaules valstīs. Kāpēc? Kas mums būtu jādara labāk, vairāk, citādāk? Būtiski: vai mēs saredzam ne tikai problēmas, bet arī to, kādos virzienos rīcība ir pareiza, ko varam mācīties un aizgūt viens no otra un kādu praksi paplašināt?” sarunas virzienus ieskicēja diskusijas vadītāja, LU Padomes locekle Mārīte Seile.
“Katrai Latvijas skolai neatkarīgi no tās atrašanās reģiona, pilsētas vai ciema ir jāatbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem. Ministrijas uzdevums ir palīdzēt pašvaldību izglītības pārvaldēm saskatīt, kā raudzīties uz skolas kvalitāti. Šobrīd mums jālūkojas ne tikai uz pedagogu sagatavošanas programmu, bet arī uz direktoru sagatavošanu, – kā iedot viņiem nepieciešamās prasmes vadīt un nodrošināt kolektīvā iekļaujošu un pozitīvu mikroklimatu. Ne tikai bērni un vecāki redz, kāda ir kārtība skolā, bet arī potenciālie pedagoģijas studenti. Skolās ir nepieciešams kā mūsdienīgs tehnoloģiskais nodrošinājums un laba pārvaldība, tā arī sabalansēta slodze, atbalsta sistēma un pienācīgs atalgojums pedagogiem,” diskusijas ietvaros uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Padziļinātu ieskatu Vidzemes reģiona izglītības jomas aktualitātēs un izaicinājumos sniedza Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže, Smiltenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājs Edgars Roslovs un Siguldas novada pašvaldības Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sigita Upmale.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra: reģionālā reforma mudina nodrošināt vienotus kvalitātes kritērijus un darbības principus visām pašvaldību iestādēm. Izglītības iestāžu attīstība ir jāplāno kontekstā ar darba vietu attīstību reģionā un mobilitātes iespējām. Pašvaldību speciālisti pasvītroja LU reģionālo filiāļu lomu speciālistu sagatavošanā.
Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Vidzemē trūkst pedagogu eksakto zinību mācību priekšmetos un ir nepietiekams atbalsta speciālistu – sociālo pedagogu un psihologu – skaits. Tāpat reģiona skolām nepieciešami mūzikas, mākslas un sporta skolotāji, sarežģīti ir atrast arī skolu direktorus. Lai pēc iespējas aizpildītu trūkstošās vakances, izglītības pārvaldes nodrošina skolotājiem gan papildu piemaksas, gan dienesta dzīvokļus, gan ceļa izdevumu kompensāciju un veselības apdrošināšanu. Pašvaldību vadītāju ieskatā, pedagoga atalgojums vairs nav galvenais iemesls, kādēļ jaunie cilvēki neizvēlas darbu skolā. Starp iemesliem izskanēja sabiedrībā izplatītie mīti par skolotāja profesiju, nepietiekams atbalsta personāla skaits skolās, lai spētu kvalitatīvi īstenot iekļaujošo izglītību, nepietiekams līdzsvars starp vecāku un skolēnu pienākumiem un tiesībām, kā arī metodisko materiālu un atbalsta trūkums skolotājiem.
“LU skolotāja arodu apgūst lielākā daļa Latvijas pedagogu. Pedagoģijas studijas dominē tieši no reģioniem nākošo studentu vidū,” LU nozīmību izglītības procesos uzsvēra LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. “Šis diskusiju cikls mums palīdz izvēlēties efektīvākos rīcības soļus, lai partnerībā ar reģionu pašvaldībām palielinātu skolotāju skaitu pieprasītajos vizienos un meklētu jaunus ceļus skolotāju un atbalsta personāla sagatavošanai, izmantojot moderno tehnoloģoju sniegtās iespējas, novadu filiāļu un topošās Rakstu mājas infrastruktūru LU Akadēmiskajā centrā.”
Šī bija otrā šāda tikšanās LU un IZM ierosinātā reģionālo diskusiju cikla par pedagogu sagatavošanas un tālākizglītības jautājumiem ietvaros. Pirmā diskusija notika 12. oktobrī LU filiālē Bauskā un tajā piedalījās Bauskas, Jelgavas, Dobeles, Olaines, Ķekavas, Ogres, Salaspils, Ropažu, Ādažu, Jūrmalas un Mārupes pašvaldību izglītības jomā iesaistītie.
Sarunu cikls novembrī turpināsies arī citos Latvijas reģionos. Tikšanos noslēgumā, ņemot vērā diskusijās izskanējušos ieteikumus, tiks sagatavots rīcības plāns ātrai ieviešanai.
