Lasīšanas laiks: 3 min
Lai gan jaunā simtgades filma „Homo Novus” kinoteātrī „Gaisma” skatāma jau kopš 26.septembra, 8.oktobrī, kad norisinājās tikšanās ar filmas veidotājiem, zāle bija skatītāju pilna.
Valmierā bija ieradusies režisore Anna Viduleja, producenti Jānis Kalējs un Ivo Ceplevičs, galvenās lomas atveidotājs Igors Šelegovskis (jaunais mākslinieks Juris Upenājs), Valmieras Drāmas teātra aktieri Rūta Dišlere (Ciemaldas draudzene Pļavāre) un Imants Strads (Knabenava meiteņu ģimnāzijas direktors).
Jāteic, ka skatītāji zālē laikam bija tik kautrīgi vai arī pārņemti ar mākslu, ka saruna ar kino veidotājiem ne pirms, ne pēc filmas neveidojās, un nekādi jautājumi no skatītāju puses neatskanēja, vienīgi pateicības vārdi par skaisto spēlfilmu. Pēc filmas gan vairāki cilvēki devās pēc plakātiem un kartītēm, lai saņemtu autogrāfus.
Toties sirsnīga saruna ar filmas režisori Annu Viduleju raisījās pēc filmas nelielā interesentu lokā.
Cik ilgā laikā tapa filma? Vai ideja radās sakarā ar Latvijas simtgadi vai jau agrāk?
Doma par šīs filmas veidošanu bija jau labu laiku pirms tam, bet tad mākoņi pašķīrās, uzspīdēja saulīte un…
Kas bija grūtākais filmas tapšanā?
Grūtākais ir runāt pēc tam. Man patīk taisīt kino, nevis runāt. Bet vispār ir jārunā par veiksmēm. Fascinējoši bija tas, ka neviens uzrunātais cilvēks neatteica, visi bija ieinteresēti un labvēlīgi. Veidojot filmu, bija ārkārtīgi daudz konsultantu dažādās jomās, īpaši mākslā. Bijām sajūsmā par to, ka apstākļu sakritības dēļ tikām filmēt Rīgas pilī, tur uzņemtas arī Bicēna darbnīcas ainas.
Gandrīz asiņains bija scenārija graizīšanas process, saīsināšana, jo no 570 scenārija formāta lapaspusēm 500 bija jāaizmet prom.
Ļoti drakonisks bija sagatavošanās process, organizēšana, jo aktieriem paralēli bija mēģinājumi teātros. Es aktierus slavēju kā dievus! Paldies viņiem, ka piedāvāja savas idejas un risinājumus. Piemēram, Anšlava Eglīša romānā māksliniekam Salutauram ir glezna „Mēslu ārdītājs”, bet filmā atbilstoša glezna ir „Zivju tirgotāja”, ko Gundars Āboliņš komplimentārāk nosauc par Madonnu… Līdz ar šo gleznu filmā ienāk tirgus aina ar zivju sievu. Ja filma būtu pārāk ieprogrammēta un strikti ielikta rāmī, nekas nesanāktu, tāpēc Viduleja improvizēja… Mēs meklējām patiesību, bet ne vienmēr tā bija loģiska un vēsturiska, tā bija cita veida patiesība – vairāk intuitīva un asociatīva.
Šajā brīdī sarunā iesaistās arī VDT aktieris Imants Strads un izsaka komplimentu režisorei, kas tik brīnišķīgi un organiski filmā iekļāvusi Latvijas mākslinieku gleznas, līdz ar to arī skatītājiem tiek atsvaidzināti V.Tones, J.Tīdemaņa un citu mākslinieku darbi. Tāpat Imants uzslavē arī dramatisko Kurcuma līniju – teātra balkona ainā padsmit sekundēs Kurcuma (Kaspara Znotiņa) sejā nomainās apmēram 12 dažādas grimases.
Salīdzinājumā ar grāmatu filmā vairāk jūtama romantika, mīlestība.
Jā, tas ir apzināts lēmums. Filmas struktūra prasa centrālo mugurkaulu, kas sižeta nozīmē ved cauri filmai. Taču svarīgs ir arī Kurcuma stāsts.
Kā veidojās jūsu sadarbība ar Raimondu Paulu?
Tā ir dāvana! Vairāk grūti ko piebilst. Lielās līnijās man komponistam bija trīs lūgumi: talantu tēma, viltīgā Kurcuma tēma un džeza improvizācijas, kas ar savu rotaļīgumu palīdz veidot komēdiju, padara to dinamiskāku, darbību it kā dzen uz priekšu. Komponists labi piespēlēja padnoškām, ko Kurcums veikli izlika gan Eiženam Žibeikam, gan Jurim Upenājam.
Filmā redzamas arī dažas prominentas personas, kas nav aktieri – Kaspars Kambala, Māris Gailis, Dace Reizniece Ozola…
Strādājot pie filmas, man bija plašāks skatījums, nedomāju par mūsdienu aktualitātēm. Kafejnīcas ainā Kurcumam iederējās šaha spēle, un kāpēc gan lai viņa pretiniece nebūtu profesionāle un vislabākā valsts šahiste? Nebija divu domu arī par Kasparu Kambalu, viņš ir spēka un fiziskās attīstības etalons. Filmā aktrise Regīna Razuma bija Benjamiņa kundzes tēlā, un viņa par Benjamiņa kungu sev blakus vēlējās redzēt Māri Gaili, viņš piekrita.
Kādas ir turpmākās ieceres, nojausmas, plāni, kad simtgade beigsies?
Bez iecerēm jau nekur! Kā teicis ASV kinorežisors Vudijs Allens, ja iedosiet finanses, tad es nojausmas realizēšu par ideju, ja vēl iedosiet finanses, tad..
Paldies un lai veicas!
