Lasīšanas laiks: 8 min
Pēdējos gados mediji arvien vairāk nosaka informācijas plūsmu starp cilvēkiem. Ļaužu ikdienā ir ienācis arī tāds jēdziens kā fake news. Augstākās mācību iestādes ļoti aktīvi informē studentus par šo tematu, bet pārējai auditorijai šis jēdziens nebūt nav tik zināms.
Sarunā ar Saeimas deputātu, Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāju Ainaru Latkovski nedaudz tika atšķetināts jēdziens fake news un kādu ietekmi tas var atstāt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Tāpat tika izvērtēti nesenie notikumi, kas vēl nav atrisinājušies, ar Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kā arī citu valstu pieredzi mediju telpas pārvaldīšanā.
Pirms kāda laika mediju telpā valdīja neliels bardaks, kad parādījās ziņas par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu un peripetijas ap “ABLV” banku. Vai sabiedrisko attiecību speciālisti prasmīgi tika galā ar informācijas apjomu?
Ja es teikšu, ka mēs esam krietni savādākā mediju vidē kā tas bija desmit vai vairāk gadus atpakaļ, tad jaunās paaudzes cilvēkiem tas neko neizteiks. Jaunie cilvēki ir uzauguši ar šo mediju vidi, kur visa nepieciešamā informācija ir saņemta caur internetu. Tur reitingi tiek mērīti izteiktāk kā to agrāk darīja televīzijas raidījumiem, vai cik lielā apjomā tiek drukātas avīzes. Šeit visu nosaka klikšķu daudzums uz attiecīgas mediju lapas raksta. Manā skatījumā, arī priekš nopietniem portāliem situācija padara par tādu, ka viņi ir nepārtraukti ieinteresēti izvietot jaunas ziņas ar skaļākiem virsrakstiem, lai dabūtu klikšķus. Mediju lapu redaktoriem ir grūti sabalansēt vajadzību pēc tā, ka portāls tiek uzskatīts par nopietnu ziņu avotu starp īpašnieku interesēm pēc iespējas vairāk pelnīt. Jebkas, ko tagad pateikts Ilmārs Rimšēvičs tiks ātri nodrukāts, bet jāsaprot viens, ka tā ir viņa aizstāvības taktika. Internets viņam ir auglīga vide, jo mediji ir gatavi ņemt visu pretī.
Šādā veidā aizdomās turamais var manipulēt ar žurnālistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem, sniedzot informāciju, kura nav objektīva?
Viņš [Rimšēvičs] pats izmeta divus PR [sabiedrisko attiecību speciālists] vārdus, kurus viņš labprāt būtu nodarbinājis [Jurģis Liepnieks un Mārcis Bendiks – aut.]. Spriežot pēc dažu PR vai viedokļu līderu interesantajiem viedokļiem, Rimšēviča lietas sakarā, pazīmes liecina, ka kāds, iespējams, apmaksā konkrētas informācijas nonākšanu vienā vai otrā medijā. Rietumos ir vairāk liberālu un konservatīvi mediji un viņu viedokļi atšķiras. Šoreiz paskatoties dziļāk, viedokļi nevis atšķiras, ka kāds ir vairāk konservatīvs vai liberāls, bet atšķiras tāpēc, jo kāds par to maksā. Lasītājam un skatītājam ir jābūt kritiskam.
Patērētājiem ir jāizvērtē, kuram medijam ticēt un kuram nē?
Rūpīgi ir jāseko līdzi, jo tad tu redzi atšķirības. Tu apmēram zini, kādu viedokli pauž viens vai otrs medijs. Ja redzi, ka kaut kas ļoti lec ārā, tad rodas aizdomas. Ir mediji, kas vienu brīdi var būt ļoti konservatīvi pret attiecīgu gadījumu, te pēkšņi ļoti liberāli – vienu personu nozākā, bet otrā gadījumā aizstāv. Tas neizskatās objektīvi, tas vairāk izskatās subjektīvi un iespējams ietekmēts no ārpuses.
Mediji ietekmēja ASV un Francijas prezidentu vēlēšanas. Kādas ir iespējas, ka mediji ietekmēs Latvijā norisinošos politisko procesus?
Krievija realizē oportūnistisku politiku – pielej eļļu ugunij, tas vienmēr ir redzams. Francija bija gatava šādam pavērsienam, protams, ka tas var notikt arī Latvijā. Krievijai ir interese arī valstīs, kuras viņi dēvē par tuvo pierobežu. Jautājums, cik mēs paši esam gatavi.
Francija bija sagatavojusies apstākļiem, ka vēlēšanas ietekmēs no ārpuses. Vai Latvija ir gatava šādam pavērsienam?
Tagad ir grūti pateikt, mūsu attiecīgie dienesti situācijas nopietnību apzinās. Mēs pieļaujam tādu iespējamību un gatavojamies dažādiem riskiem. Krievija ir liela valsts ar milzīgiem resursiem, plus, viņai ir pieredze vēlēšanu laikā ietekmēt citas Rietumu valstis, kas ir daudz reizes lielākas par Latviju. Varam sagaidīt dažādus pārsteigumus gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Tas jautājums ir jāvērtē kritiski, domājot vairāk par sociālajiem tīkliem. Viena lieta, kas mūs atšķir no ASV, Lielbritānijas un pat Francijas vai Vācijas, lai ziņas šeit izvietotu sociālajos tīklos ir jāzina latviešu valoda. Mūsu valodas zināšanas noteikti nav Krievijas specdienestu vai troļļu fabrikas stiprā puse. Stratcom veikuši pētījumus un analīzes par to, kad Baltijas valstīs un Polijā ienāca NATO vienības, lai stiprinātu šeit drošību. Procentuāli liels skaits sociālo mediju ieraksti bija veidoti no Krievijas botu puses. Ieraksti bija veidoti krievu vai angļu valodā, tie nebija latviski, lietuviski vai igauniski. Tas zināmā mērā mūsu mediju telpu pasargā. Ja viņi vienkārši ģenerēs ziņas, tad latviešu valoda ar saviem locījumiem padarīs viņus trakus. Ļoti grūti izveidot tādus algoritmus.
Minējāt, ka Rimšēvičs, iespējams, ir noalgojis kādus slepenos sabiedrisko attiecību speciālistus. Varbūt arī Krievijas puse būtu ieinteresēta Latvijā noalgot tādus pašus PR darbiniekus?
Tā ir iespējamība, savukārt, ja viņi atrodas Latvijā, drošības iestādēm ir visas iespējas viņus identificēt. Ja viņi atrodas ārpus Latvijas, protams, tas var sarežģīt situāciju. Cilvēki ar šādām valodas zināšanām nav daudz, līdz ar to nevar nodrošināt tāda paša veida uzbrukumu attiecībā uz angliski runājošām valstīm. Ar krievu valodu var ietekmēt tikai vienu sabiedrības daļu, viņi tāpat balso par prokremlisko Saskaņu.
Ne visi cilvēki diendienā seko līdzi ziņām un var kritiski izvērtēt sniegto informāciju. Viena auditorijas daļa izlasa tikai virsrakstus vai pārskrien pāri raksta saturam un ietekmējas no tā. Kā var atšķirt melus no patiesības?
Tāpēc attiecīgām drošības iestādēm ir jāmonitorē internets un vietnes, kur latviskā un krieviskā auditorija apgrozās sociālo mediju vidē. Otrs, ka lielajiem ziņu portāliem jābūt kritiskiem, tas ir saistīts arī ar viņu prestižu. Viņiem arvien lielāks spiediens nāk pēc jaunām ziņām un kliedzošākiem virsrakstiem. Balansu nav viegli noturēt, bet Delfi un Tvnet ir vairāk profesionāli nekā citi, tāpēc auditorija šajos medijos apgrozās vairāk. Latvijas sabiedrisko mediju portāls [lsm.lv] ieņem piekto vietu lasītāju ziņā, tas ir nopietns medijs ar nopietnām ziņām. Daļa sabiedrības ir gana gudra.
Piesaucot Rimšēviča gadījumu, fotogrāfija, kurā viņš ir redzams ar Krievijas ierēdņiem nāca no fake ziņu portāliem. Fotogrāfija ir autentiska, bet izvilkta no sen noputējušiem krājumiem. Vai Latvijas mediju pārstāvji ir pietiekami gudri, lai neuzķertos uz vecām ziņām?
Jaunākās paaudzes žurnālistiem nav tas, kas piemīt vecākās paaudzes profesijas pārstāvjiem, ko sauc par institucionālo atmiņu. Viņiem [jaunās paaudzes žurnālistiem] ir grūti orientēties, ja kāds politiķis kaut ko pasaka, kas var iet pretrunā ar viņa iepriekšējo darbību vai teikto. Cilvēkam, kas nav sekojis politikai un pēkšņi ir kļuvis par kādas ziņu aģentūras žurnālistu, viss tiek uztverts par baltu patiesību. Attiecībā uz vecākās paaudzes žurnālistiem, arī pats politiķis šādas lietas nesarunās, jo viņš zina, ka attiecīgais žurnālists ir sekojis līdzi un labi zina viņa politisko biogrāfiju. Ziņu aģentūrām parlamentā bieži vien mainās jauni cilvēki, viņi katru reizi sāk darbu kā baltas lapas. Kritisko domāšanu veido arī zināšanas par konkrēto politiķi vai partiju ilgākā laika posmā.
Vai Latvijas likumdošanā ir jāiekļauj kāds punkts par mediju pārraudzību?
Mediji ir pārraudzīti un krimināllikumā noteiktas normas, kaut kādā mērā neļauj rakstīt pilnīgus melus. Medijiem jādod pēc iespējas lielāka brīvība, jo žurnālisti ir demokrātijas “sargsuņi”, ja mēs sāktu viņus ierobežot, tad tas iedzītu otrā galējībā. Vislabākais ir paškontrole un profesionāli redaktori, kas strādā ar žurnālistiem vai ziņu reportieriem.
Runājot par Saeimas vēlēšanām, mediju ietekme uz rezultātiem šogad varētu būt krietni lielāka kā iepriekšējos gados?
Lielāka ietekme būs interneta vidē, sociālajiem tīkliem un ziņām medijos. Skatoties pēc statistikas, samazinās vecās mediju vides nozīme – televīzijas ziņas, reklāma drukātajos medijos – katru gadu skaits sarūk. Gandrīz katram cilvēkam tagad mājās ir pieejams internets, Latvija ir viena no tām valstīm, kur interneta bankas ir izmantotas visvairāk pasaulē.
Politiskajiem spēkiem arī ir slēptas intereses izvietot reklāmu sociālajos medijos.
Pirms vēlēšanām ir noteikts, cik daudz politiskās partijas drīkst finansiāli iztērēt naudu un interneta vidē to ir ļoti grūti regulēt. Kādā veidā tu regulēsi interneta portālu, kas ir reģistrēts ārpus Latvijas, tas situāciju padara īpaši sarežģītu. Ir iespējams strādāt ar portāliem, kuriem domēna vārds beidzās ar lv, kā tu strādā ar tiem un kā strādā ar Facebook. Amerikāņiem pašiem ir grūti strādāt ar Facebook, tur arī iet slēptā reklamēšana, kādā veidā tu zini, ka nopērk reklāmu un tas parādās attiecīgai auditorijai, to jau tu neredzi. Mūsu KNAB nav iespēja rakstīt uz Facebook un viņi atbildēs, ka attiecīgā persona samaksājusi par kādu reklāmas ierakstu.
Laika gaitā runāts, ka “Neatkarīgā Rīta Avīze” ir Lemberga kantoris, nesen uzpeldēja lapa ritakafija.lv, kas ir Kaimiņa veidots produkts. Kā ar to cīnīties?
NRA tirāža ir pavisam neliela un viņi strādā ar zaudējumiem, viņu galvenais uzdevumus ir uzturēt diskursu. Maz cilvēki pērk to avīzi, bet no rīta radio vai televīzijas sižetos tiek atspoguļots kopsavilkums no šodienas preses, tur izskan viņa viedoklis. Tajā pašā laikā, viņi uztur arī portālu interneta vidē un dalās ar specifiskiem viedokļiem, kaut kāda publika ir nonākusi viņu ietekmē. Zinot citu valstu pieredzi, KNAB ar to cīnīties būs grūti, tuvu neiespējamam. Neesmu dzirdējis, ka kāda valsts būtu atradusi risinājumu, bet agrāk vai vēlāk problēmas samilzt un kādas atrod risinājumu.
Kādu pieredzi var gūt no valstīm, kurās ir bijusi šāda veida problēma?
Redzot ASV pieredzi, Francija izstrādāja noteiktu taktiku, kā rīkoties. Īsi pirms vēlēšanām hakeri uzlauza e-pastus un starp īstajām vēstulēm izplatīja neīstās. Viņu lielākie mediji atteicās to ņemt pretī, uzskatot, ka īsi pirms vēlēšanām tas ir fake news. Tādos gadījumos svarīga ir lielo mediju attieksme, vai viņi ir gatavi skandāla dēļ kaut ko grābt un publicēt, vai viņiem ir valstiska attieksme pret sabiedrību, ka vēlētājam jāizdara izvēle, balstoties uz attiecīgo kandidātu iepriekšējiem darbiem un piedāvāt to redzējumu nākotnei. Es būtu priecīgs, ja gaidāmajās vēlēšanās lielie mediju pārstāvji sanāktu kopā un novienotos, ka nekas tamlīdzīgs pirms vēlēšanām netiks publicēts.
Fake news un politiski slēptā reklāma kropļo ne tikai medijus, bet arī cilvēku uzskatus un viedokļus?
Caur medijiem tiek ietekmēts cilvēku viedoklis.
