Lasīšanas laiks: 3 min
Šogad aprit 100 gadi, kopš Latvija iepazinusi skautu un gaidu kustību. Valmieras 4.skautu vienība pastāv jau no 1994.gada, daudzus gadus tā ir skaitliski lielākā skautu un gaidu vienība Latvijā ar vairāk nekā 70 dalībniekiem visās vecuma grupās.
Vienības izveidotājs un vadītājs, Valmieras Viestura vidusskolas direktors, Uldis Jansons stāsta, ka ideja par skautu vienību Valmierā radusies nejauši. “Es biju skolā nostrādājis pirmo gadu un interesējos, ko jaunieši dara ārpus stundām. Vai tad viņiem nav kaut kādas nometnes, pulciņi, kur aktīvi darboties? Tā man piespēlēja skautus.”
Katrai skautu un gaidu pakāpei ir konkrētas prasības, kas jāprot, lai varētu sevi saukt par pilntiesīgu skautu vai gaidu. “Ir jāparāda, ko prot. Ir dažādas pārbaudījumu un zināšanu prasības, tajā skaitā Latvijas vēsture, skautisma vēsture un likumi, mezglu sējumi, topogrāfija, ugunskura iekuršana, pirmā palīdzība un citas prasmes.
Skautiem jābūt sabiedriski aktīviem un noderīgiem savai vietējai kopienai. Mēs neskraidām pa pilsētu, vicinādami karodziņus, bet esam gana redzami, cenšamies pēc iespējas vairāk stāstīt par savu darbību. Tāpat nesēžam solā un nemācāmies no grāmatām. Mēs mācāmies darot,”
stāsta Uldis Jansons.
Skautiem viena no svarīgākajām apmācības metodēm ir dažāda veida pētniecības gājieni un pārgājieni sava novada, valsts izzināšanai, gan kājām, gan ar velosipēdiem, slēpēm un arī laivām. Tādi notiek vidēji reizi mēnesī ar dažāda veida uzdevumiem un grūtības pakāpēm atbilstoši katra vecuma grupas spējām. Neizpaliek arī sportiskās aktivitātes un tradicionālās nometnes, piemēram, “Baltais vilks”. Tāpat nesen Raunā notika mazskautu un guntiņu nometne “Raunas bruņinieki”. Katra pasākuma neatņemama sastāvdaļa ir ugunskurs, kas viesus vieno gan pārgājienos, nometnēs gan citos pasākumos, jo tas ir ne tikai siltuma avots, bet vienojošais elements, kas stiprina kopības un vienotības garu, norāda Uldis Jansons.
Skauti redzami arī Valmieras publiskajos pasākumos, piemēram, komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumos un Lāčplēša dienas gājienā.
“Skauti un gaidas – tie ir draugi, jaunas zināšanas, iespēja sevi pierādīt un pārbaudīt. Viņiem ir jāspēj sadarboties, organizēt savus darbus un sadzīvi. Tās ir sociālās iemaņas. Ja braucam uz nometnēm, pārgājienos, jāprot sadarboties, sadalīt pienākumus. Pašiem jāspēj savā starpā organizēties, lai uzdotais uzdevums būtu izpildīts. Viss notiek nevis pēc vadītāja norādījumiem, bet viņiem pašiem ir jāspēj sadarboties un uzņemties atbildību, jāprot sadzīvot, vienoties. Šīs prasmes viņiem noteikti palīdzēs, kad viņi būs pieauguši,” norāda Uldis Jansons.
Šis gads skautiem ir īpašs – šogad aprit Latvijas skautisma simtgade. Šovasar augustā notiks lielā nometne “Simtgades ugunskurs” visiem Latvijas skautiem un gaidām. Tur aptuveni 800 guntiņas un mazskauti, gaidas un skauti, dižgaidas un dižskauti, kā arī lielgaidas un roveri kopā ar saviem vadītājiem pulcēsies ap ugunskuru, mācīsies, izzinās un uzturēs dzīvu skautu un gaidu kopējo mērķi – būt par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem.
Ar skautisma un gaidisma vēsturi var iepazīties Latvijas Skautu un Gaidu centrālās organizācijas mājaslapā.
