Lasīšanas laiks: 3 min
Aromterapeite, dabīgās kosmētikas izgatavotāja, Biznesa augstskolas “Turība” absolvente Inga Nemše stāsta par to, kā radusies aromterapija, kādi ir ēterisko eļļu pielietojuma veidi, kā arī dalās ieteikumos, kā ēteriskās eļļas izmantot veselības un labas omas uzturēšanai.
Aromterapija – dziednieciska un terapeitiska metode
Aromterapija ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kā apzināties un transformēt jeb “palaist vaļā” savas apspiestās emocijas. Aromterapija ir dziednieciska un terapeitiska metode, ar kuras palīdzību ēteriskās eļļas (dabīgas, no augiem iegūtas aromātiskas esences) tiek izmantotas, lai dziedētu un harmonizētu gan cilvēka fiziskos, gan smalkos ķermeņus. Smaržojot ēterisko eļļu, tās smarža mikroskopisku molekulu veidā caur ožas sistēmu dažu sekunžu laikā nokļūst smadzenēs, piekļūstot sāpīgām atmiņām un apspiestām emocijām. Oža ir viena no piecām sajūtām, kas ir tiešā veidā saistīta ar smadzeņu limbisko daivu – cilvēka emociju kontroles centru. Viens no efektīvākajiem veidiem, kā stimulēt šo smadzeņu daļu, ir, izmantojot smaržu jeb caur ožas sajūtu.
Ar ēteriskajām eļļām var ārstēt saslimšanas
Ēteriskās eļļas ir ļoti daudzpusīgas. Tās nav tikai patīkami smaržojoši šķidrumi, ko var uzsmērēt uz ādas vai iepilināt aromlampā.
Saaukstēšanās un dažādu elpceļu saslimšanu gadījumā ļoti labi palīdz eikalipta un dažādu skuju koku ēterisko eļļu inhalācijas, bet jābūt uzmanīgiem, jo izgarojošās ēteriskās vielas ir ļoti spēcīgas.
Mundrumu un dzīvesprieku var gūt ar citrusu grupas ēterisko eļļu palīdzību: apelsīna, citrona, greipfrūta, bergamotes un laima ēteriskās eļļas var pasmaržot katru atsevišķi vai kombinēt savā starpā. Ar citrusu ēteriskajām eļļām labi sader arī skuju koku ēteriskās eļļas, piemēram, priedes, egles vai kadiķa ēteriskās eļļas.
Lai nomierinātos, var izmantot lavandas ēterisko eļļu.
Lai izbaudītu ēterisko eļļu smaržu, dažus pilienus ēteriskās eļļas var iepilināt aromalampā (karstā ūdenī) vai inhalatorā – uzpilināt ēterisko eļļu uz aroma-akmens (kas paredzēts ēterisko eļļu difūzijai) vai aromakulona, vai vienkārši uz papīra salvetes, kuru pēc tam novieto savā tuvumā tā, lai sajustu ēteriskās eļļas smaržu. To var iepilināt arī dabīgā bāzes eļļā, piemēram, mandeļu, sezama sēklu, aprikožu kauliņu vai vīnogu kauliņu eļļā, un tad izmantot masāžai vai ķermeņa ieeļļošanai.
Ziemā ir labi ieeļļot ķermeni apmēram reizi nedēļā, piemēram, pēc vannas vai pirts procedūrām. No rīta vai vakarā var ieeļļot un pamasēt kāju pēdas. Tas neprasa daudz laika, bet dod labus rezultātus – tiek stimulēta organisma imunitāte. Svarīgi zināt, ka dabīga augu eļļa vislabāk iesūcas mitrā ādā.
Ēteriskās eļļas var lietot arī pirtī, bet tas ir gaumes jautājums, kāds aromāts kuram cilvēkam patīk. Ziemai piestāvēs skuju koku, piemēram, baltegles, egles vai priedes ēteriskās eļļas. Pirtī var lietot lavandas ēterisko eļļu, kas harmonizē un nomierina. Ja dabīgo augu slotiņas pirtī nav pieejamas, laba alternatīva ir ēteriskā eļļa. To var iepilināt karstajā ūdenī, lai izgaro. Uz karstajiem akmeņiem gan ēterisko eļļu pilināt nevajag, jo tā var uzliesmot.
Ir tādas ēteriskās eļļas, kuras grūtniecības laikā lietot nevajadzētu. Tas pats attiecas uz ēterisko eļļu izmantošanu zīdaiņiem un maziem bērniem. Noteikti nevajag lietot krustnagliņu, rozmarīna, salvijas, muskatsalvijas, kampara, vērmeles, tūjas vai izopa ēteriskās eļļas.
Tomēr vajadzētu atcerēties, ka ēteriskā eļļa ir ļoti koncentrēta substance, tāpēc tā jālieto mazās devās. Viens piliens ēteriskās eļļas ir līdzvērtīgs apmēram divām saujām auga drogas.
Nevajadzētu ēteriskās eļļas likt klāt jau gataviem veikalā pirktiem krēmiem, jo nav iespējams paredzēt, kāda būs krēma sastāvā esošo sintētisko izejvielu reakcija ar ēteriskajām eļļām, kuru ķīmiskais sastāvs arī ir ļoti komplicēts.
Tīrā veidā uz ādas ēterisko eļļu smērēt nav ieteicams. Īpaši piesardzīgām ēterisko eļļu lietošanā jābūt grūtniecēm.
Pirms ēterisko eļļu lietošanas ieteicams konsultēties pie aromterapeita.
