Lasīšanas laiks: 3 min
Zviedrija ir salīdzinoši tuvu un veidot biznesa saites ar šo valsti ir teju pašsaprotami, tomēr, kā izrādās, ne tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai starts Skandināvijā, tostarp Zviedrijā, būtu veiksmīgāks, “Nordic Business Forum Sweden” ekskluzīvais pārstāvis Latvijā “BIG Media” ir apkopojis vairāku šā tirgus lietpratēju ieteikumus.
Pieredzē dalās Zviedrijas biznesa gada balvas kategorijā “Jaunais bizness” ieguvējs un virtuālo tehnoloģiju izstrādes “Giraffe360” un “skatskat.lv” kompānijas dibinātājs Mikus Opelts, energoefektīvā apgaismojuma ražotāja “Vizulo” izpētes un attīstības direktore Linda Zeltiņa un Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Zviedrijas pārstāvniecības vadītāja Austra Krēsliņa.
- Pirms startēt Zviedrijas tirgū – sakārtojiet pamatus
Šā tirgus apgūšanu jāsāk ar pamatsoļiem – jāizanalizē tirgus (cenas, iepakojumu dizains, tirdzniecības vietas, juridiskās nianses) un potenciālā klienta vajadzības – vislabāk, ja var klātienē. Noteikti jāizveido mājaslapa, tās tulkojums atbilstošajā skandināvu valodā būs plus punkti. Jāatceras aktualizēt savu “LinkedIn” profilu – tā būs daļa no uzņēmuma tēla.
“Uzsākot sadarbību, parasti mērķis ir satikties. Lai to panāktu, pirmajā e-pastā vai telefonsarunā ir jāsāk ar piedāvājumu, nevis uzņēmuma aprakstu. Turklāt piedāvājumam jābūt izteiktam interesentā veidā un jārisina aktuāla problēma – to nevar īstenot, ja pirms tam nav izpētīts tirgus,” uzsver Krēsliņa.
- Esiet pacietīgi – zviedri ir orientēti uz ilgtermiņu
Zviedru biznesa modeļi ir mazāk hierarhiski – arī augsta ranga vadītāji izlemj pēc pārrunām ar kolēģiem. Tas viss prasa laiku, tāpēc pārrunu process var ieilgt. Latvijas pusei var rasties iespaids, ka darījuma nebūs, taču tas nebūt to nenozīmē.
“Ilgais pārrunu laiks bieži var būt saistīts ar Zviedrijas puses nolūku veidot ilgtermiņa attiecības. Tādēļ reizēm var būt pareizi pieņemt mazliet sliktākus noteikumus nekā sākotnēji iecerēts, pretī iegūstot gadiem ilgi lojālu klientu,” piebilda Krēsliņa.
No savas pieredzes to apstiprina arī Opelts. “Lai uzsāktu darbu Zviedrijā, jāapbruņojas ar pacietību,” skaidroja Opelts.
- Būtiska ir ilgtspēja un nemainīga kvalitāte
“Giraffe360” un “skatskat.lv” dibinātājs no pieredzes piebilst, ka ar cenu un kvalitāti Zviedrijas tirgū vien nepietiks. Tikpat svarīga būs uzticamība un ilgtspēja. “Zviedrija ir pietiekami labi attīstīta, lai raudzītos uz lietām ilgtermiņā, un ar ilgtermiņu arī mazajā biznesā saprotot vismaz piecus gadus,” pauda Opelts.
“Tiek gaidīts, ka piegādātājs ievēros nemainīgu kvalitāti. Ja gadījumā to pēkšņi nevar nodrošināt, labāk ir sazināties un par to brīdināt, nevis izlikties, ka viss kārtībā, un ļaut klientam problēmu atklāt pašam,” sacīja LIAA pārstāve.
- Atsauksmes un kontakti būs svarīgi
“Zviedri ir samēra atturīgi un to var redzēt arī biznesa attiecībās, taču, ja reiz sadarbība būs uzsākta, tad viņi būs lojāli piegādātājam. Izvēles procesā būtiskas ir pozitīvas atsauksmes no iepriekšējiem projektiem vai citiem klientiem,” piebilst Zeltiņa.
Vieglāk durvis uz Skandināvijas valstīm ir vērt arī aktīvi veidojot personiskos kontaktus vēl pirms ir izteikti kādi sadarbības piedāvājumi. Forumi un dažādi pasākumi var būt lieliska iespēja.
“Pirms mums radās iespēja ekskluzīvi pārstāvēt Ziemeļeiropas vērienīgāko biznesa pasākumu Latvijā, mēs vairākus gadus pastāvīgi apmeklējām “Nordic Business Forum”, uzņēmām pirmos personiskos kontaktus. Faktiski bez šāda sākuma, iespējams, nebūtu lieliskā turpinājuma,” skaidroja “BIG Media” valdes locekle Solvita Kabakova.
Pēc LIAA pārstāves sacītā, attieksme pret Latviju un latviešiem ir ļoti laba un labvēlīga, kas atvieglo saziņu ar potenciālajiem klientiem. “Vienlaikus jāpatur prātā, ka daudzās nozarēs konkurējam gan ar kaimiņvalstīm, gan ar citām Austrumeiropas valstīm,” tā Krēsliņa.
