Lasīšanas laiks: 4 min
Digitālajai pasaulei kļūstot par bērnu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, vecāki saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kuriem tie bieži vien nav gatavi. To vidū ir pēkšņi gan pozitīvu, gan negatīvu emociju uzplūdi, kuru cēloņi nav meklējami ģimenē vai apkārtējā vidē. Prieks vai dusmas uzbangojušas digitālajā telpā. Tajā ir tik daudz un intensīvi stimuli, ka nenobriedušās bērna smadzenes ar visu informācijas daudzumu netiek galā. Kā rīkoties vecākiem?
Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolas psiholoģe, “Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm” mācību programmas “Kā būt par vecāku 21. gadsimtā”? vēstnese Judīte Iliško mudina vecākus rūpīgi vērot bērnus un ar viņiem daudz sarunāties, lai emocionālo ietekmi pamanītu laikus, pirms tā nav pārvērtusies problēmās. Jauno apvāršņu iepazīšana būs veiksmīgāka, ja vecāki nopietni pievērsīsies bērnu ievadīšanai digitālajā pasaulē, kā arī izvērtēs viedierīču, datoru un citu ekrānu lietošanas paradumus ģimenē.
Tehnoloģijas jāsāk apgūt kopā
«Ideāli būtu pirmos divus dzīves gadus bērnam vispār nedot digitālās ierīces. Saprotams, ka arī vecāki vakaros ir noguruši, un viņiem ir nepadarīti darbi, tādēļ viedtelefons vai planšete šķiet ērta «atpirkšanās» no bērna, lai iegūtu laiku sev. Tomēr vecākiem jāapzinās, ka, digitālajai ierīcei kļūstot par nomierināšanās līdzekli, bērns neiemācīsies regulēt emocijas, un pusaudžu vecumā audzināšana būs vēl grūtāka,» stāsta psiholoģe. Viņa iesaka pirmos bērna soļus digitālajā pasaulē spert ciešā vecāku pavadībā – izvēlēties vecumam atbilstošu saturu, skatīties vai spēlēt un pārrunāt piedzīvoto. «Bērns emocijas mācās izprast caur vecākiem. Jo saprotamāk izskaidrosim un parādīsim mazajam, kā reaģēt uz piedzīvotajām situācijām, jo labāk viņš pratīs tikt galā ar savām emocijām,» uzsver J.Iliško.
Izprast un atbalstīt
Ja nu bērns internetā sastapies ar saturu, kas viņu apbēdinājis, aizkaitinājis, samulsinājis, vai izraisījis citas negatīvas emocijas, vecākiem vispirms jācenšas noskaidrot un izprast iemeslu bērna reakcijai. «Vecākiem ir jāizrāda patiesa interese par bērna pašsajūtu, nodibinot acu kontaktu, paņemot aiz rokas, samīļojot un mudinot stāstīt, kas ir noticis. Bērns, izjūtot atbalstu un drošības sajūtu, dalīsies ar saviem pārdzīvojumiem. Nākamais solis ir izskaidrot, kā reaģēt uz notikušo un kā nākotnē tikt galā ar līdzīgām situācijām. Jo īpaši svarīgi tas ir pirmskolas vecuma bērniem, kuri vēl tikai iepazīst apkārtējo pasauli,» saka psiholoģe, brīdinot, ka, atstāti vienatnē spēlēt vecumam nepiemērotas spēles, bērni var iemācīties nepareizi reaģēt uz ekrānā notiekošo. Piemēram, agresīvas spēles vai video var mācīt risināt problēmsituācijas vardarbīgā veidā. Tādēļ vecākiem pēc iespējas jābūt bērna tuvumā, lai varētu komentēt un izskaidrot pieredzēto.
Kritiski izvērtēt informāciju
Bērni mēdz sapriecāties par labiem sasniegumiem datorspēlēs, kā arī saskumt, interneta vietnēs redzot, ka citiem bērniem ir interesantākas rotaļlietas vai izklaides pasākumi. Pat ja mazais vēl neiet skolā, vecākiem jāsāk mācīt viņam kritiski izvērtēt informāciju. Piemēram, ka reklāmās dažādas rotaļlietas tiek attēlotas kā lielāks laimes avots, nekā tās patiesībā ir. Jo agrāk bērns pratīs atšķirt īstas vērtības no viltus, jo vieglāk viņam būs tikt galā ar digitālās pasaules informācijas straumi.
Sliktākais sodīšanas veids – aizliegšana
Emocionālo problēmu cēlonis var būt pie viedierīcēm pārāk ilgi pavadīts laiks. Bērna smadzenes ātri nogurst un nespēj tikt galā ar daudzajiem stimuliem. Tādēļ viņš var kļūt satraukts, pat niķīgs. Taču pavisam liedzot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām, vecāki nodarīs vairāk ļauna nekā laba. Tā kā bērns vēl neprot identificēt savu emociju cēloņus, viņš liegumu vērtēs kā mēģinājumu atņemt svarīgu viņa dzīves sastāvdaļu. Tādēļ viedierīču izmantošanas laiku labāk mazināt pakāpeniski, aizvietojot to ar citām interesantām nodarbēm un rādot piemēru. Vecākiem jācenšas būt saprotošiem un atbalstošiem, taču nepiekāpīgiem. Jāņem vērā, ka niķi var izpausties arī sabiedriskās vietās, taču arī šādos gadījumos nedrīkst piekāpties, jo bērni ātri sapratīs, ka ar histērijas sarīkošanu citu cilvēku klātbūtnē var iegūt to, ko vēlas.
«Vecākiem vajadzētu saprast, ko tieši viņi vēlas ierobežot – pavadīto laiku, kādu konkrētu saturu, vai ko citu – un pie tā pieturēties. Bērns vienmēr gribēs vairāk un nekautrēsies to pieprasīt, taču vecākiem jābūt nelokāmiem. Ļoti palīdzēs arī tas, ja mamma un tētis bērna klātbūtnē viedierīces lietos minimāli, tādējādi parādot, ka paši spēj tikt pāri kārdinājumam, un tātad to spēs arī atvase. Panākumus dos arī interesantu alternatīvu piedāvāšana, jo bērnā ir dabīga ziņkāre par pasauli, un iespēja iepazīt to pašam viņam ātri palīdzēs aizmirst digitālās vides piedāvāto izklaidi. Turklāt it īpaši pirmskolas vecumā bērniem ir svarīgs kontakts ar vecākiem, jo vecāki ir paraugs. Viņiem ir svarīgi būt nozīmīgiem vecāku acīs. Ja pieaugušie spēj parādīt, ka dzīvē ir daudz interesantu lietu ārpus tehnoloģijām, bērni to labprāt pieņems,» saka J.Iliško.
“Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm” kopā ar psihologu Edmundu Vanagu izstrādājusi mācību programmu “Kā būt par vecāku 21.gadsimtā?” par šodien ģimenēm tik aktuālo tēmu – kā veidot atbildīgus mobilo tehnoloģiju lietošanas paradumus un kā par šiem jautājumiem runāt ar bērniem. Programmas vēstnešu, kas palīdzēs vecākiem savā ģimenē ieviest veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus, pārstāvēto skolu sarakstu var atrast http://laimigamgimenem.lv/1296/0/36847.
