Lasīšanas laiks: 3 min
Par spīti izplatītam pieņēmumam, ka biroja darbinieki patērē maz enerģijas, arī darbs pie datora var prasīt zināmus enerģijas resursus. Tomēr, neskatoties uz to, strādājot birojā, ir jāpievērš lielāka uzmanība tam, ko liekam uz šķīvja. Lai saglabātu labsajūtu un slaidu līniju, ikdienā arī sēdoša darba darītājiem, uztura speciāliste un Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu Asociācijas biedre Daina Rusule skaidro, kam organisms patērē enerģiju, un kas ir jāēd, lai justos labi.
Cilvēks patērē enerģiju arī atrodoties miera stāvoklī – pamata vielmaiņa patērē līdz pat 75% no kopējā saņemtā enerģijas daudzuma, kas nepieciešams, lai uzturētu organisma dzīvības funkcijas. Tāpēc ar ikdienas uzturu būtu pilnībā jāsedz pamata vielmaiņai nepieciešamais enerģijas daudzums, kā arī papildus, cik katram individuāli nepieciešams, ņemot vērā arī nodarbošanos.
“Lai arī šķiet, ka biroja darbinieki patērē mazāk enerģijas, nekā fiziski darba darītāji, tā tomēr gluži nav. Arī smadzeņu darbībai ir nepieciešamas daudz enerģijas. Daudziem jau ierasts uz iepakojuma meklēt kaloriju daudzumu, kas apzīmē enerģijas daudzumu, cik daudz konkrētais produkts satur. Taču, rūpējoties par savu veselību un labsajūtu, būtu jādomā, lai uzņemtais uzturs satur ne tikai kalorijas, bet arī organismam nepieciešamas uzturvielas – saliktos ogļhidrātus, olbaltumvielas, veselīgos taukus, šķiedrvielas, vitamīnus, minerālvielas. Tāpēc, ejot uz darbu, būtu vēlams somā iemest kādu augli, dārzeni vai riekstu, sēklu un žāvēto augļu maisījumu, ko pagrauzt otrajās brokastīs vai launagā. Savukārt slāpju remdēšanai ir ieteicams izvēlēties tieši ūdeni, jo saldināti dzērieni, it īpaši sēdoša darba veicējiem “iet labumā”, jeb pārvēršas par taukiem“ stāsta Daina Rusule.
“Vieni no mūsu veikalu pastāvīgajiem klientiem ir jaunieši un biroja darbinieki, kuri arvien biežāk izvēlas savā ikdienas ēdienkartē iekļaut svaigu, garšīgu un veselīgu pārtiku,“ uztura speciālistes teikto papildina Linda Sietiņa, “Narvesen Baltija” mārketinga daļas vadītāja. “Lai arī daudziem ikdienā ir steidzīgs dienas ritms, pircēji kļūst arvien zinošāki par veselīgu uzturu un pat gadījumos, ja nav iespējas ieturēt kārtīgu maltīti, dod priekšroku veselīgām uzkodām. Piemēram, īpašu popularitāti pircēju vidū ir iemantojuši jogurti ar musli, kā arī augļi gan svaigā, gan sulu veidā. Savukārt sātīgākām maltītēm izvēlas olbaltumvielām bagātos turku zirņu un kuskusa salātus. Arvien lielāku uzmanību, īpaši iedzīvotāji, kuri nodarbojas ar sportu, pievērš produktiem ar lielāku olbaltumvielu daudzumu. Tas novērojams arī dzērienu iegādes paradumos – izvēlas tos, kas satur paaugstinātu proteīnu daudzumu.”
Cilvēka enerģijas patēriņš ir atkarīgs no dzimuma, vecuma, ķermeņa kompozīcijas, fiziskās slodzes, apkārtējās vides temperatūras un citiem faktoriem. Mainoties kādam no šiem apstākļiem, mainās arī enerģijas patēriņš. Piemēram, palielinoties fiziskajai aktivitātei vai pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, arī vielmaiņa darbosies raitāk. Tāpēc, piemēram, fiziska darba darītājiem, kam enerģijas patēriņš ir lielāks, ikdienā patērētās pārtikas daudzums būs lielāks. Viņi arī biežāk var atļauties ēst uzkodas starp ēdienreizēm.
Ikvienam diena jāsāk ar labām brokastīm. Tām jādod enerģija un sāta sajūta uz ilgāku laiku. Vislabākais brokastu ēdiens ir pilngraudu putra, muslis vai rupja maluma maizes šķēle ar piedevām, piemēram, rudzu maize ar vistu vai Spēka maize. Ja kārtīgas brokastis rīta stundās nav pa prātam, tad būtu ieteicams apēst vismaz kādu augli. Savukārt pusdienās būtu jāizvēlas maltīte, kur 50% ir dārzeņi, 25% olbaltumvielas saturoši produkti (gaļa, zivis, olas, pākšaugi vai kāds piena produkts) un atlikušie 25% – graudaugi vai kartupeļi. Vakariņas nav ieteicams ieturēt vēlu, tām jābūt vismaz 3 stundas pirms gulētiešanas un tām ir jābūt vieglām, piemēram, zupa, omlete, salāti vai biezpiens.
