Lasīšanas laiks: 5 min
Lai palīdzētu vecākiem laicīgi un pakāpeniski iemācīt savam bērnam rēķināt budžetu un apdomīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem, mobilo sakaru un interneta operators Latvijā “Zelta Zivtiņa” sadarbībā ar vadošiem Latvijas ekonomikas un finanšu jomas ekspertiem ir sagatavojis desmit noderīgus un praktiskus padomus par budžeta rēķināšanu un taupīšanu mazākajiem sabiedrības locekļiem.
Bērnam ienākot ģimenē, pirmajos dzīves gados mēģinām savu mazuli pasargāt no jebkādām ikdienišķām rūpēm, dzīvokļa jautājumiem, un, protams, arī ģimenes finansēm. Parasti ģimenē bērna personiskā budžeta jautājumi paliek aktuāli viņam uzsākot skolas gaitas. Arī eksperti ir vienisprātis, ka 6-7 gadi ir vispiemērotākais vecums, kad sākt nopietni aizdomāties par bērna personīgajiem finanšu līdzekļiem. Protams, pastāv daudzas metodes un viedokļi par to, kā labāk vadīt šo procesu. Šoreiz, aptaujājot Latvijas vadošos ekonomikas un finanšu ekspertus, “Zelta Zivtiņa” piedāvā savu “uzvaras formulu” jeb katrai ģimenei noderīgus padomus:
1. Svarīgi iesaistīt bērnu ģimenes budžeta plānošanā, stāstīt, cik lieli ir maksājumi par mājokli, cik līdzekļu nepieciešams pārtikas iegādei, cik transportam, cik apģērbam, saimniecības precēm, internetam un telefonam. Kad bērns sāks saprast, kā tiek plānots ģimenes budžets un kuras pozīcijas prasa vislielākos finanšu resursus, arī viņam būs vieglāk pielāgot savas vajadzības un vēlmes piešķirtajiem līdzekļiem. “SEB bankas” ekonomists Edmunds Rudzītis.
2. Jau no 1. klasītes, 6-7 gadu vecuma bērnam var uzticēt mazo lietu iepirkšanu un norēķināšanos par pirkumiem, kas ir svarīga dzīves iemaņa. Vecāki savam bērnam var iedot precīzu naudiņu priekš pirkumiem, bet var arī iedot vairāk vai mazāk, nekā viņam ir nepieciešams. Ja rezultātā naudiņas pirkumam pietrūkst, jāpamāca, ka nākamajā reizē jābūt uzmanīgākam un pirms iepirkšanās ir jāsaskaita savas finanses. Savukārt pārpalikumu jāiemāca uzkrāt. Latvijas Universitātes EVF docente Aina Joppe.
3. Neapšaubāmi lielākais palīgs bērnu budžeta plānošanā ir tā pirmā kabatas nauda, ar kuru bērns rīkojas un darbojas pastāvīgi, neuzkrītošā vecāku kontrolē. Visu ekspertu ieteikums.
4. Piešķirot bērnam pirmo kabatas naudu, vēlams pakāpeniski palielināt tās apmēru un bērna atbildību par tēriņiem. Kabatas nauda jānovirza ne vien saldumos, bet arī pozīcijās, kas tiešā veidā saistītas ar bērna ikdienas dzīvi – sākumā uzticot pašam norēķināties par pusdienām vai launagu skolā, vēlāk veikt samaksu par ārpusskolas nodarbībām, vai pat segt ekskursiju izdevumus. “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
5. Kabatas naudu sākumā labāk piešķirt nevis visam mēnesim, bet katrai dienai vai vienai nedēļai. Taču izsniedzot naudiņu, jāatceras, ka bērns ir jāmotivē to uzkrāt, iespējams, piešķirot viņam nedaudz vairāk nekā pusdienām skolā ir nepieciešams. Lai motivācija krāt kādam nopietnākam pirkumam (piem., velosipēdam, jaunam telefonam utt.) būtu lielāka, var apsolīt, ka vecāki pieliks daļu no vajadzīgās summas, ja vismaz pusi no tās bērns sakrās pats. “SEB bankas” ekonomists Edmunds Rudzītis
6. Bērnam jāmāca atteikties no sīkumiem par labu lielākiem un nopietnākiem pirkumiem. Jāpalīdz sajust, ka vērtīgi ir spēt izšķirties starp tūlītēju ieguvumu un pacietību, kā rezultātā saņemot lielāku ieguvumu nākotnē. Bērni lielākoties ir impulsīvi pircēji, saldējums un čipsi vienmēr būs prioritāšu augšgalā. Taču vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam saprast, ka prieks, kuru var sagādāt laba grāmata vai, teiksim, videospēļu konsole, būs ilgāks. “DNB” valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.
7. Gadījumos, kad nesanāk viss iecerētais – bērnam nepietiek atvēlētās kabatas naudiņas, pirmais padoms, ko mēdzam ieteikt, ir tikt vaļā no nevajadzīgiem izdevumiem. Bet dažreiz tam jāpieiet nedaudz radošāk un, ja ģimenes budžets atļauj, tad bērniem jau laikus iemācīt kā palielināt ienākumus, nevis pārmērīgi mazināt izmaksas. Piemēram, par lieliski padarītiem neikdienišķiem darbiem mājās piešķirot papildus kabatas naudu. Vai atbalstīt savu atvasi mācībās un par ļoti labām sekmēm palielināt viņa mēneša budžetu. Izmaksu samazināšanai ir limits, bet ienākumu palielināšanai tāda nav. “Bigbank” AS Latvijas filiāles vadītājs Artis Bērziņš.
8. Jāiemāca bērnam izmantot ne vien skaidro naudu, bet arī jāpieradina viņu norēķināties ar bankas karti. Bērniem jau sākot no 7 gadiem ir iespējams noformēt debetkarti, kurai vecāki var piešķirt noteiktu summu no sava konta. Tā kā bērniem naudas maka pazaudēšanas risks ir lielāks nekā pieaugušajiem, karte var izrādīties drošākais naudas glabāšanas veids. Vecāku uzdevums ir gan palīdzēt iegaumēt PIN kodu un iemācīties veikt maksājumus, gan paskaidrot, ka kartes PIN kodu nevienam nedrīkst teikt, tā ir konfidenciāla informācija, kas jāzina tikai kartes īpašniekam, tādējādi mācot bērnam atbildību. “DNB” valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.
9. Pēc bankas kartes izveides un tās apgūšanas, bērnam, kas labi prot rīkoties ar datoru, var sākt uzticēt pirmo rēķinu apmaksu, protams, vecāku uzraudzībā. Kā pirmais rēķins, ko bērns apmaksā elektroniski var būt mobilo sakaru rēķins. Pirmkārt, bērnam jāpaskaidro, ka zvani, sms un mobilo datu lietojums turpmāk viņam būs jāmaksā no savas personīgās kabata naudas. Bērns ir jāmudina rūpīgi sekot tam, cik daudz viņš sūta īsziņas, sarakstās “Whatsapp”, un “sērfo” internetā, lai nepārtērētu operatora noteikto limitu. Jāpaskaidro, ka gadījumos, ja viņš pārtērēs, tad liegs sev kādu konfekti vai saldējumu, jo rēķins par telefonu būs lielāks. Tas palīdzēs iemācīt ne tikai rēķināt budžetu, bet arī disciplinēs bērnu. “Zelta Zivtiņa” zīmola vadītājs Agris Rencis.
10. Bērnam mācīt rēķināt budžetu var arī spēļu gaitā. Viena no tādām spēlēm ir bērna iztēle par savu nākotni un vajadzībām. Sākotnēji, iedvesmojot un iedrošinot bērnu, vecākiem jālūdz, lai viņš pastāsta par saviem plāniem, par nodarbošanos, izvēlēto profesiju un finansiālo nodrošinājumu. Tālāk apjautāties par dzīves vietas izvēli (māja vai dzīvoklis) un kāroto mašīnas modeli. Pēc “nākotnes gleznas” uzzīmēšanas jāpalīdz bērnam e-vidē sameklēt informāciju par izvēlētās nozares algām, lai izrēķinātu, cik lieli ienākumi sagaidāmi nākotnē. Tieši tādā pašā veidā jāsarēķina sagaidāmie izdevumi (dzīvoklis, transports, pārtika).
Pēc tam, kad noskaidroti ienākumi un izdevumi, nepieciešams izanalizēt rezultātus un izprast sagaidāmos riskus, ja izdevumi lielāki par ienākumiem. Šāds eksperiments palīdzēs bērnam padomāt par naudas būtību, liks aizdomāties kā pielāgot savas vēlmes un uzkrāt naudiņu, liks pārdomāt kas tiešām ir nepieciešams uz bez kurām lietām var iztikt. Latvijas Universitātes EVF docente Aina Joppe.
