Lasīšanas laiks: 3 min
Līdz šim vājā valsts politika būvniecības nozares attīstībai ir bremzējusi uzņēmumu konkurētspēju citos tirgos un nav ļāvusi pilnā mērā izmantot esošo eksporta potenciālu, uzskata Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Ārpus Latvijas būvdarbus veic tikai pavisam neliela daļa aktīvo būvkomersantu, vienlaikus celtniecības pakalpojumu eksportētāju skaitam ir tendence pieaugt. 2016.gada pirmajā pusē to darīja 65 uzņēmumi, pērn – 70, bet 2014.gadā – 55, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) apkopotā informācija.
“Būvnieki dara visu iespējamo, lai varētu iegūt un īstenot projektus ārvalstīs. Taču, ja viņi ir spiesti cīnīties ar birokrātiskām prasībām un šķēršļiem savā valstī, ir ļoti sarežģīti investēt papildu resursus tirgus apguvei ārpus savas valsts robežām, turklāt bieži vien šo resursu vienkārši nav,” atzīst Fromane.
Kā būtisku šķērsli nozares pakalpojumu eksportam eksperte min faktu, ka būvniecība teju visur ir viena no reglamentētākajām tautsaimniecības nozarēm, jo saistās arī ar valsts drošību un aizsardzību. Vienlaikus, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus veicina pakalpojumu eksportu, katrā valstī nozares regulējums un prasības ir atšķirīgas.
Advokātu biroja “Eversheds Bitāns” partnere, zvērināta advokāte Ilze Kramiņa atzīst, ka tieši tādēļ ir jāveic pamatīga priekšizpēte, noskaidrojot, vai attiecīgajā valstī pastāv īpaša atļauju vai licenču sistēma, vai ir vēl kādi citi iespējamie šķēršļi pakalpojumu sniegšanai.
Arī tad, ja uzņēmums neplāno sākt patstāvīgu komercdarbību citā valstī, bet plānot sniegt tikai atsevišķus būvniecības pakalpojumus, ir jāpievērš liela vērība savu interešu aizsardzībai. Piemēram, ja tiek slēgts līgums par konkrētu būvdarbu veikšanu citā valstī, tad īpaša uzmanība ir jāpievērš tādiem aspektiem kā piemērojamie likumi un strīdu izšķiršanas kārtība, lai strīdus situācijas gadījumā savu tiesību aizsardzība nebūtu pārāk apgrūtināta, skaidro Kramiņa. Vieglāk būs, ja tiks piesaistīti profesionāli nodokļu, juridiskie un citi konsultanti.
Būvniecības nozare nodrošina daudz darba vietu – ES kopumā viens no desmit nodarbinātājiem nefinanšu pakalpojumu ekonomikā strādā būvniecībā, atsevišķās Ziemeļvalstīs – pat 13%, tādēļ daudzas valstis visiem spēkiem un ļoti dažādos veidos cenšas aizsargāt savu iekšējo tirgu.
Latvijas būvniecības nozarei būtiski jautājumi, tostarp iekšējā tirgus sakārtošana un attīstība, izaugsmes potenciāla samērošana ar darba efektivitāti 25. augustā tika pārrunāti vērienīgā konferencē “Būvniecība. Arhitektūra. Pilsētvide 2016”. Tāpat eksperti analizēja jaunā Būvniecības likuma un energoefektivitātes prasību ieviešanu, kā arī pievērsās ugunsdrošības pasākumiem.
Pēc Būvkomersantu reģistra datiem, patlaban aktīvi darbojas vairāk nekā 5000 uzņēmumu, savukārt statistika liecina, ka teju pusei no gada apgrozījums nepārsniedz 50 000 eiro, bet trešdaļai – 500 000 eiro.
Fromane uzsver, ka Latvijas būvnieki būs konkurētspējīgāki, ja notiks konsekvents darbs uzņēmējdarbības vides sakārtošanai mūsu valstī un Latvijas institūcijas sniegs stabilu atbalstu komersantiem attiecīgās valsts regulējuma izprašanā un darbības uzsākšanai nepieciešamo formalitāšu izpildē.
Uzņēmējdarbības vides sakārtošanā būtiska nozīme varētu būt šogad iesāktajam darbam būvkomersantu klasifikācijas ieviešanā un tipveida līgumu izstrādāšanā. Savukārt būvniecības pakalpojumu eksportu veicinātu pieejamas eksportkredītu garantijas un citas saprātīgas risku pārvaldības un norēķinu iespējas, piekrīt EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors, valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.
Pēdējos gados Latvijā kopējais pašu spēkiem paveiktais būvdarbu apjoms ir svārstījies 1,7 miljardu eiro robežās, bet būvniecības pakalpojumu eksports bijis apmēram 6,7% no kopējā apjoma. Šogad tie bijuši 35 miljoni eiro, pērn – 114 miljoni eiro.
