Lasīšanas laiks: 4 min
Lai gan vasara ir laiks, kad prāts spītīgi atsakās domāt par nepieciešamību papildus uzņemt D vitamīnu, tomēr mūsu platuma grādos pat īpaši svelmainās dienās cilvēka organisms nespēj to paņemt no saulītes pietiekamā daudzumā. Īpaši bērni, kuri vēl nav sasnieguši gada vecumu.
Arī bērna augšanai
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) endokrinoloģe Dr. Iveta Dzīvīte – Krišāne uzsver, ka D vitamīnam iedalīta ļoti svarīga loma bērna augšanā. Īpaši, ja runa ir par stipriem kauliem un spēcīgu imunitāti.
“Lai bērnam veidotos pietiekami stipri kauli, organismam ir nepieciešams D vitamīns, jo tas regulē kalcija un fosfora vielmaiņu. Šis faktors – stipri kauli – ietekmē arī bērna augšanu. Ņemot vērā to, ka ik gadu vairāk nekā 500 bērnu vēršas pie speciālista ar augšanas problēmām, vecākiem nevajadzētu aizmirst par D vitamīna būtisko nozīmi bērna attīstībā,” norāda endokrinoloģe un piebilst, ka tas palīdz stiprināt arī imunitāti: “Tātad mazina saslimšanas ar dažādām vīrusa un bakteriālām infekcijām, pozitīvi ietekmē visas organisma sistēmas, pieaugušā vecumā samazina aterosklerozes risku, ietekmē tauku vielmaiņu, regulē asinsspiedienu.”
Jāteic, ka D vitamīns pieder taukos šķīstošo vitamīnu grupai, un tas dabiski veidojas mūsu ādā saules ultravioleto staru iedarbības rezultātā. Vitamīna trūkums organismā rodas, ja cilvēks par maz uzturas tiešos saules staros, kā arī nepietiekami to uzņem ar ēdienu.
D vitamīna trūkums
D vitamīna trūkuma rezultātā visu vecuma grupu pārstāvjiem pavājinās imunitāte, jo D vitamīns palīdz uzturēt to veselīgu un regulēt šūnu augšanu un attīstību. Vispār zināms, ka D vitamīnam ir specifiska loma organismā, tāpēc ja tas trūkst zīdaiņiem, tiem var tikt traucēta normāla kaulu, zobu attīstība, bet nopietnākos gadījumos var attīstīties rahīts, savukārt bērniem un pusaudžiem D vitamīna trūkums traucē normālu kaulu augšanu un veidošanos, taču pieaugušajiem (īpaši pēc 50 gadiem) var veidoties osteomalācija un osteoporoze – kaulu masas samazināšanās, kā rezultātā kauli kļūst trausli, mīksti un palielinās kaulu lūzuma risks.
Kā uzņemt D vitamīnu?
Pārsvarā dabā sastopamas divas šā vitamīna formas – D2 (augu valsts izcelsmes – ergokalciferols) un D3 (dzīvnieku valsts izcelsmes – holekalciferols). Abas minētās vitamīna formas ir neaktīvas un cilvēka organismā hormonāli aktīvā formā pārveidojas aknās un nierēs.
Daudzi zinātnieki vienprātīgi atzīst, ka D vitamīns bērniem papildus jāuzņem visu gadu. Jā, arī vasaras mēnešos, kad ļaujamies saules peldēm, jo mūsu platuma grādos saules starojums ir nepietiekams. D vitamīna veidošanos ādā samazina arī sauļošanās aizsargkrēms. Piemēram, krēms ar aizsardzību pret ultravioletajiem stariem ar faktoru 8 samazina D vitamīna veidošanos ādā par 97,5 %!
Tāpat kā citus, arī D vitamīnu iespējams “apēst” jeb uzņemt ar uzturu, taču ir gaužām maz produktu, kuros tas atrodams dabiskā veidā – tās ir treknas zivis (skumbrija, lasis, sardīnes), olas dzeltenums un dzīvnieku aknas.
Lai cilvēks ar uzturu saņemtu nepieciešamo D vitamīna diennakts devu, viņam katru dienu būtu jāapēd kāds no minētajiem produktiem ļoti lielos daudzumos – 20 olas dzeltenumi, svaigs lasis (100 g), sardīnes eļļā (150 g) vai, piemēram, tuncis eļļā (200 g).
Ko tādu izdarīt katru dienu būtu grūti, vai ne? Tāpēc gan mediķi, gan zinātnieki ir pārliecināti – lai nodrošinātu savu organismu ar nepieciešamo D vitamīna devu, tas jālieto papildus pilienu, kapsulu vai tablešu veidā.
D vitamīna sabiedrotais – kalcijs
Lai D vitamīns spētu paveikt sev paredzēto uzdevumu mūsu organismā, tam noteikti nepieciešams kalcijs. Tiesa gan, bērnam papildus medikamentu veidā uzņemt šo minerālvielu gan nevajadzētu, ja vien viņa ikdienas uzturs ir sabalansēts.
Dažādās interneta vietnēs pieejami tā sauktie kalcija kalkulatori -– ir produkts, informācija par to, cik daudz tā sastāvā ir kalcijs un blakus ailīte, kurā atzīmēt, cik daudz dienas laikā apēsts minētais produkts. Tad dienas beigās kalkulators saskaita apēstā kalcija punktus. “Tā vecāki var pārbaudīt, vai bērns pietiekami apēd kalciju. Ja ne, tad, protams, jācenšas uzlabot sava bērna uzturu, pretējā gadījumā viņam vajadzēs papildus lietot kalciju kā medikamentu,” norāda daktere Dzīvīte – Krišāne.
Viņa uzsver, ka D vitamīna profilaktisko dienas devu bērnam līdz gada vecumam noteikti jāuzņem visu gadu, bet no gada līdz trīs gadu vecumam sezonāli – rudens, ziema, pavasaris.
“Mans ieteikums gan ir arī visiem pārējiem, tostarp pieaugušajiem, šajā sezonā lietot profilaktisko D vitamīna devu. To nav iespējams pārdozēt, ja nepārsniedz profilaktiskās devas, tāpēc satraukumam nav pamata, ka varētu nodarīt pāri savam organismam,” saka endokrinoloģe.
D vitamīna ieteicamā diennakts deva:
Bērnam līdz gada vecumam – 400 – 500 IU
1 – 70 gadi – 600 IU
Virs 70 gadu vecuma – 800 IU
Atceries!
! Smaga fiziska darba darītājiem, grūtniecēm un barojošām māmiņām nepieciešama par 100 IU vienībām lielāka D vitamīna deva diennaktī.
! Lai pārliecinātos, ka D vitamīns organismā ir pietiekamā daudzumā, speciālisti iesaka tā koncentrāciju asinīs pārbaudīt vienu reizi gadā. Nosūtījumu analīžu veikšanai vaicā savam ģimenes ārstam.
