Lasīšanas laiks: 3 min
Drosmīga, bezbailīga, sportiska un ļoti komunikabla – tā varētu raksturot Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.klases skolnieci Kristu Kristīni Timčuku. Gluži tāpat kā citi jaunieši, arī Krista mācās, pavada laiku ar ģimeni, reizēm lasa grāmatas. Tomēr meitene nav tāda, kā citas – viņa ir regbija spēlētāja.
Regbijs ir komandu sporta veids, kas radies Anglijā, Ragbi pilsētā. Latvijā šis sporta veids nav ieguvis tik lielu popularitāti, kā, piemēram, futbols. Tomēr arī Vidzemē ir cilvēki, kas nodarbojas ar šo sporta veidu – to starpā ir arī Valmieras Valsts ģimnāzijas 12.klases skolniece Krista Kristīne Timčuka. “Regbiju spēlēju trīs gadus. Tajā mani “ievilka” draudzenes, kuras pašas sen vairs nespēlē. Komandā spēlēju cīņā vai kā saspēles vadītāja,” stāsta Krista.
Meitene savu izvēli par labu regbijam nav nožēlojusi ne mirkli. Kopš sākusi spēlēt regbiju, neko citu vairs nav gribējies darīt. “Iepriekš izmēģināju citas aktivitātes, bet nekas nešķita tik interesants kā regbijs.” Un nu regbijs ir kļuvis par neatņemamu Kristas dzīves sastāvdaļu, jo visa ikdiena ar to saistās.
Krista uzskata, ka regbija spēlētājai ir jābūt ļoti drosmīgai, izturīgai un mērķtiecīgai. Gan puišiem, gan meitenēm ir nepieciešama liela drosme, lai vispār sāktu nodarboties ar šo sporta veidu. Tomēr meitenēm jābūt daudz pacietīgākām, jo biežāk no apkārtējiem dzirdēs, ka regbijs nav domāts viņām tāpēc, ka var gūt traumas un smagi ciest. “Pa šiem gadiem esmu iemācījusies uz šādiem izteikumiem nereaģēt, jo zinu, ka šis ir mans sporta veids. Apzinos, ka cilvēki tā nedomā un runā pretējo, bet es tajā neieklausos,” uzsver Krista.
Sportiste regbiju raksturo kā īstu komandas sportu, jo individuāli uz laukuma nevar izdarīt neko.
“Individuālistiem šajā sporta veidā nav, ko darīt, jo bez komandas gara un atbalsta nekur tālu nevar tikt.”
Meitene ir spēlējusi gan Jūrmalas sieviešu komandā, gan U-18 grupā. Pēc tam pārgāja spēlēt sieviešu regbiju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) komandā, bet U-18 grupā pie Jūrmalas komandas. Visus trīs gadus, kopš Krista ir pievērsusies regbijam, viņa trenējas RK “Fēnikss”. “Pagājušajā gadā spēlēju LSPA komandas sastāvā Lietuvas čempionātā, un šogad mani uzaicināja spēlēt pie viņām. Es, protams, piekritu, jo meitenes spēlē labāk par mani, tāpēc varēšu daudz ko iemācīties.”
Lai kaut ko sasniegtu, ir smagi jāstrādā. “Treniņos ir grūti, jo nepieciešams liels spēks un ātrums. Ikviens treniņš prasa ļoti daudz enerģijas.” Lai uzturētu sevi fiziski labā formā, ar komandu treniņiem vien nepietiek. Krista ārpus treniņiem labprāt skrien krosu. “Nesen apskrēju apkārt Vaidavas ezeram. Tā ir garākā distance, ko līdz šim esmu veikusi.”
Krista atzīst, ka, lai arī regbijs ir ātra un dinamiska spēle, viņa līdz šim nav guvusi smagas traumas. Vienreiz viņa izlauza pirkstu, spēlējot pludmales regbiju.
“Pavisam ir trīs regbija veidi. Ir regbijs 7 un regbijs 15, kur uz laukuma no komandas ir attiecīgi 7 vai 15 spēlētāji, un vēl ir pludmales regbijs.” No visiem trim regbiju veidiem, pludmales regbijs meitenei patīk vismazāk, jo to var spēlēt tikai vasarā. Tomēr tas esot vislabākais veids jaunpienācējām iemācīties regbija noteikumus un iejusties komandā, jo pludmales regbijs nav tik dinamisks, tajā uz laukuma ir tikai 5 cilvēki no komandas, kā arī spēlei atvēlētais laiks ir daudz īsāks. Pludmales regbijs jaunajām spēlētājām palīdz atbrīvoties no pirmsspēļu stresa. “Sākumā nezināju, ko sagaidīt spēlēs uz laukuma, jo tās ļoti atšķiras no treniņiem,” atceras Krista. Arī joprojām viņai pirms spēlēm ir neliels stress, bet noteikti ne tik liels, kā pašos pirmssākumos.
“Pēc spēlēm ir liela gandarījuma sajūta jebkurā gadījumā – zaudējam vai uzvaram. No zaudētajām spēlēm vienmēr kaut ko iemācos. Ja visu laiku tikai uzvarētu, neko jaunu neiemācītos.”
Brīvajā laikā Krista labprāt atpūšas kopā ar draugiem un ģimeni vai lasa grāmatas. Regbijs ir viņas sirdslieta un vislielākā aizraušanās, tāpēc reti viņas ikdiena ar to nesaistās.
