Lasīšanas laiks: 5 min
Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, piedaloties “Vidzemes Uzņēmēju dienas 2016” Biznesa forumā un diskusijā, iepazīstināja klātesošos ar saistošiem statistikas datiem par Valmieru, kā arī aktuālākajām problēmām pilsētā.
Ekonomiskie rādītāji
“Mūs priecē tas, ka Valmierā 21% iedzīvotāju ir nodarbināti rūpniecībā. Ja šāda būtu vidējā statistika valstī, es domāju, ka Latvija būtu attīstījusies daudz tālāk, nekā tā ir šobrīd. Tāpat arī 21% valmieriešu darbojas valsts un pašvaldības iestādēs. Jāteic, ka šis procentuālais apjoms ir tik augsts, jo tajā ietilpst arī skolas,” stāsta J.Baiks.
“Valmierā šobrīd ir 935 darbavietas uz 1000 iedzīvotājiem un aptuveni 605 cilvēki darbspējas vecumā. Esam pašpietiekami, jo visi, kuri vēlas strādāt, var atrast sev darba vietu. Tomēr vienlaikus bezdarba līmenis svārstās no 5,8% līdz 6,5%.
Es godīgi varu apgalvot, ka Valmierā bezdarba nav. Lielākā daļa cilvēku, kuri ir bez darba, to nemeklē, bet regulāri apmeklē pašvaldību, lai saņemtu pabalstus,”
norāda domes priekšsēdētājs.
Valmierā ir 86 aktīvās biznesa vienības uz 1000 iedzīvotājiem, un tas ir otrs labākais rādītājs aiz Rīgas. “Valmierā ir biznesa gēns, ko radījuši cilvēki, kuri šeit dzīvo, un tas pāriet no paaudzes paaudzē. Turklāt prieks, ka arī izglītības iestādes cenšas jauniešus ar to iepazīstināt,” atzīst J.Baiks.
“Arī pēc jaundibināto uzņēmumu skaita uz 1000 iedzīvotājiem mēs esam 2.vietā aiz galvaspilsētas. Tas nozīmē, ka šeit ir labas iespējas uzsākt un attīstīt uzņēmējdarbību.”
“Daudziem Valmiera asociējas ar lielajiem ražotājiem. Mūsu grands un lepnums – AS “Valmieras stikla šķiedra” – ar apgrozījumu, kas pārsniedz 100 miljonus eiro gadā. Uzņēmums, kas nepārtraukti aug ne tikai Eiropas virzienā, bet nu jau arī Amerikas, tajā pašā laikā neaizmirstot par Valmieras ražotnes pilnveidošanu. Prieks arī par Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “VAKS” un Food Union/AS “Valmieras Piens”, kuru apgrozījums gadā mērāms 40 miljonos eiro. Savukārt apgrozījumu virs 11 miljoniem eiro gadā ir sasniedzis SIA “VALPRO”. Jāuzsver, ka stabilitāti un drošību šajā pilsētā rada arī tie daudzie uzņēmumi, kuru apgrozījums svārstās no 5 līdz 10 miljoniem eiro.”
Valmierieši var lepoties ar to, ka šeit esošo uzņēmumu radītā produkcija ir kļuvusi pazīstama ne tikai visā valstī, bet arī pasaulē. Piemēram, AS “Valmieras stikla šķiedras” ražotā membrāna ir izmantota Hītrovas lidostas jaunā termināļa būvniecībā, bet SIA “VALPRO” ražoto metāla degvielas kannu dizainu modes nams “Chanel” ir izmantojis par pamatu aksesuāru dizainā. Savukārt SIA “Daiļrade koks” Valmieras ražotnē ir tapis piecus stāvus augsts grāmatu plaukts, kas pašlaik atrodas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Viens no jaunākajiem sasniegumiem ir Vidzemes Augstskolas studentu radītais uzņēmums “Wunderkraut Latvia”, kas piedalījās MTV mājaslapas izstrādē.
Iedzīvotāji
Kā vienu no lielākajām problēmām pilsētā J.Baiks akcentēja nedeklarēto iedzīvotāju skaitu. Pēc statistikas datiem Valmierā ir 25 tūkstoši iedzīvotāju, taču patiesībā šeit dzīvo vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku. “Pašvaldības šobrīd cīnās par ikvienu deklarēto iedzīvotāju, jo viņu maksātie iedzīvotāju ienākumu nodokļi veido pašvaldību budžetu. Rīga ir radusi risinājumu šai problēmai. Kā zināms, nesen galvaspilsētā tika septiņkāršots nekustamā īpašuma nodoklis par tiem dzīvokļiem, kuros nav deklarēti iemītnieki. Reģioni to ļoti izjūt. Ja kāds cilvēks ir iegādājies īpašumu Rīgā, viņam izdevīgāk būs deklarēties tur. Tāpat valstij ir jārisina jautājums, lai būtu pieejami precīzi statistikas dati par darbavietām katrā pašvaldībā. Proti, pašvaldībai šobrīd ir pieejami dati par darbavietām, kas juridiski atrodas Valmierā, taču ir daudz tādu iedzīvotāju, kuri faktiski strādā Valmierā, bet juridiski viņu darbavieta atrodas Rīgā. Līdz ar to viņi netiek iekļauti statistikas datos par nodarbinātības situāciju Valmierā. Šāda situācija ir ar banku, valsts iestāžu un lielo uzņēmumu (“Statoil”, “Latvenergo” u.tml.) darbiniekiem. Pašvaldībai ir būtiski iegūt precīzu informāciju par to, kādi darba devēji atrodas pilsētā, kas ir lielākie darba devēji un cik cilvēku kopumā Valmierā tiek nodarbināti.”
“Valsts nav sasniegusi gaidīto rezultātu, radot sistēmu, kuras ietvaros katram iedzīvotājam vajadzētu būt pieejamam paša deklarētajā adresē.
Veicot aprēķinus, Valmieras pilsētas pašvaldībā atradām “rekordistu”, kurš gada laikā piecas reizes ir izdeklarējies no Valmieras un tikpat reižu atkal piedeklarējies atpakaļ.
Vai tas nozīmē, ka viņš gada laikā desmit reizes mainījis dzīvesvietu? Brīdī, kad viņam no vienas pašvaldības sāk rakstīt vēstuli, viņš jau ir pārdeklarējies citur.”
Tālākie izaicinājumi
“Lielākā daļa industriālo teritoriju Valmierā ir izvietotas ap dzelzceļu un Gaujas tuvumā, līdz ar to jaunu uzņēmumu/ražotņu izveidošana šobrīd ir ierobežota. Plānojam, kā attīstīt pilsētas teritoriju, lai mēs būtu “pieejamāki” potenciālajiem uzņēmējiem, kā arī strādājam pie Valmieras industriālā parka izveides. Uzsākot projektu, mums nācies saskarties ar spēcīgu pretestību.
Ir cilvēki, kuriem šķiet, ka nauda “aug kokos”, un, ja būs zaļāki koki, izaugs vairāk naudas. Tādās domās ir arī personas, kuras gūst labumu no Valmieras uzņēmēju veikuma.
Tāpat nācies dzirdēt viedokli, ka “nieka 200 darbavietu dēļ nav vērts izcirst kokus”. Uzskatu, ka šādi izteikumi ir nepieņemami. Lai reģions attīstītos, nemitīgi jādomā kaut kas jauns, jo nav daudz investoru, kuri gribētu atbalstīt katru ideju. Salīdzinot ar Rīgu, reģioniem ir grūtāk, jo ne vienmēr tuvumā ir ostas, atbilstoša infrastruktūra un pietiekošs cilvēku skaits. Paldies tām valsts institūcijām, kuras mūs līdz šim ir atbalstījušas,” norāda J.Baiks.
“Protams, mums jāstiprina arī stabilie un ilglaicīgie pilsētas uzņēmumi, atbalstot produkcijas papildināšanu ar jaunām, inovatīvām idejām un attīstot atbilstošu infrastruktūru. Tikpat būtiski ir domāt par kvalitatīva darbaspēka nodrošināšanu – gan apmācību programmu atbilstību izglītības iestādēs, kur šobrīd sevi lieliski pierāda AS “Valmieras stikla šķiedra” un Valmieras tehnikuma īstenotā duālās izglītības programma, gan speciālistu piesaisti pilsētai.
Valmierai ir labs potenciāls attīstībai, un tās pamatā ir mūsu uzņēmīgie iedzīvotāji un sakārtotā infrastruktūra, kurā pašvaldība arī turpmāk ieguldīs apjomīgas investīcijas,”
pauž J. Baiks.
