Lasīšanas laiks: 2 min
Grāmatas par to, kā cilvēki no drūmām un politkorektām valstīm, prieku un sauli meklējot, pārceļas uz dienvidiem, iegādājas tur mājas un mēģina iedzīvoties, vienmēr izpelnās lasītāju mīlestību – īpaši jau tad, ja rakstītājam izdevies šos piedzīvojumus atainot ar pietiekamu paškritiska humora devu, informē Kristīne Ilziņa, “Apgāds Zvaigzne ABC” pārstāve.
Arī latviešu lasītāji bijuši sajūsmā gan par Frānsisas Mejas “Zem Toskānas saules” un Pītera Meila “Gads Provansā”, gan par daudziem citiem darbiem. Nu nevardarbīgo pasaules iekarotāju rindām pievienojies britu rakstnieks Tāhirs Šāhs ar autobiogrāfisko darbu “Kalifa nams”, kura apakšvirsraksts ir “Gads Kasablankā”. Varoni mēs sastopam brīdī, kad jaunais vīrietis no drēgnās Londonas ir ieradies saules pielietajā Marokā, lai atrastu piemērotu mājvietu sev un ģimenei – mājvietu, kurā viņa bērni varētu baudīt īstu bērnību, kur viņš pats varētu rakstīt, kur viņa sieva varētu baudīt laisku dienvidu sievietes dzīvi.
Kalifa namu, māju, kuru Tāhirs Šāhs nopērk, tās bijušā skaistuma savaldzināts, gan gaida pamatīgs remonts, turklāt visi vietējie ir pārliecināti, ka namā iemājojuši džini, bet dzimis londonietis taču neklausīsies vecās leģendās. Viņš ir sajūsmā par veco celtņu kompleksu, kurš atrodas leģendārajā Marokas ostas pilsētā Kasablankā. Rietumnieciska spara pilns Tāhirs ķeras pie darba, lai Kalifa nams kļūtu apdzīvojams. Bet šajā brīdī sākas dažādi ērmīgi piedzīvojumi: namā mītošie, no iepriekšējās saimnieces mantotie sargi apgalvo, ka džini nav mierā ar tādu saimniekošanu. Lai gan sargi mēģina pārliecināt jaunos saimniekus, ka tualetes lietošana un logu turēšana kaitina džinus vismaz tikpat ļoti kā pati svešinieku ierašanās, pamazām remonti sākas un pat turpinās. Taču britiski domājošam cilvēkam ir grūti iejusties vidē, kur vīrieši lielu daļu dienas pavada kafejnīcā, dzerot dubļu krāsas kafiju un prātojot par dzīves jēgu vai saziņu ar džiniem. Kā raksta autors: “Londonā es jutos vainīgs, darba dienā sēžot kafejnīcā ilgāku laiku nekā nepieciešams, lai ātri paēstu. Šeit es pamazām mācījos izbaudīt dzīvi bez steigas.” Gatava pielāgoties, jaunā ģimene ar katru dienu arvien vairāk izjūt atjaunotā nama dvēseli, bet arī viņu pacietība un izpratne piedzīvo smagus pārbaudījumus, kad labvēlīgi vietējie aicina ikvienā no nama pārdesmit telpām nokaut pa aitai, lai pielabinātu īgnos džinus. Tomēr Tāhirs un viņa ģimene Kasablankā dzīvo vēl šobaltdien, un viņa sarakstītā grāmata par pirmā gada nedienām ir tikpat sirsnīga kā Džeralda Darela atmiņas par dzīvi Grieķijā.
Tāhirs Šāhs ir senas un ietekmīgas afgāņu dzimtas pēctecis, žurnālists un daudzu ceļojumu grāmatu autors.
Pieejama arī e-grāmata.
