Lasīšanas laiks: 2 min
Latviešu un ne tikai latviešu rakstnieku paradums savus darbus gan regulāri, gan tikai reizumis parakstīt ar pseidonīmu ir interesants literatūrvēsturisks fakts, un to izmantojuši daudzi dižgari.
Pavisam intriģējoša situācija veidojas, ja “īstais vārds” un “pseidonīms” katrs raksta mazliet citādas ievirzes darbus – un tieši tā ir noticis ar latviešu rakstnieci un žurnālisti Ingu Jērumu, kura publicē nopietnas, biogrāfiskas grāmatas par latviešu kino un teātra aktieriem – tautā labi pazīstamas, piemēram, ir grāmatas “No Zentas līdz Zentai” par Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti un “Saldā katorga” par Dailes teātra aktrisi Ilzi Vazdiku. Taču Ingai Jērumai ir savs alter ago – dēkainā, mazdrusciņ nenopietnā un vairāk nekā mazdrusciņ ziņkārīgā Margarita Grietēna, kurai allaž sanāk iekulties visādās ķibelēs (un tikt ar veselu ādu no tām ārā), tāpēc ir tikai loģiski, ka viņa savus piedzīvojumus vislabprātāk apraksta nedaudz ironiskos detektīvromānos.
Apgādā Zvaigzne ABC jau izdoti romāni “Atentāts Burgteātrī jeb Kad visi striķi trūkst”, “Kas otram bedri rok jeb Zilās kurpītes noslēpums” un “Polonēze ar prezidentu”. Taču nu Margarita Grietēna nāk klajā ar kaut ko līdz šim vēl neredzētu – stāstu krājumu “Kuģi lēni apledos”, kam dots apakšvirsraksts “Stāsti par mīlu, dzīvi, nāvi un eņģeļiem” – grāmata, kas solās sevī apvienot Margaritas Grietēnas nebēdnīgumu un Ingas Jērumas psiholoģiskā portreta meistarību.
Par ko tad vēsta šie stāsti? “Kā jau varat spriest pēc apakšvirsraksta, katrs te atradīs kaut ko sev – tie, kam mīla aktuāla, lasīs par kvēlām un nedziestošām jūtām, tie, kas bauda dzīvi, varēs turpināt to darīt, tie, kas tic eņģeļiem, varēs viņus sastapt šīs grāmatas lappusēs, bet lasītāji, kuri eņģeļus uzskata par tumšu ļautiņu izdomājumiem (ceru, ka tādu nav daudz!), varēs grimt pārdomās par nāvi. Un iztēloties, kā būtu, ja kāds nelaiķis pēkšņi augšāmceltos…” stāsta Margarita Grietēna.
Stāstu varoņi dzīvo tepat mums līdzās: rakstniece, izmantojot gan humoru (tostarp arī gana melnu), gan nopietnību, stāsta par mums itin labi pazīstamiem tipāžiem, kuru dzīvesstāsti un likteņi ne vien ļauj no sirds izsmieties, bet mudina arī padomāt. Pats neparastākais ir fakts, ka izrādās – daudzi no stāstos ietvertajiem notikumiem “norakstīti no dzīves” un, kā likums, tieši tie ir neticamākie un pārsteidzošākie no stāstiem… Jo nekur jau nenotiek tā kā dzīvē, vai ne?
