Lasīšanas laiks: 5 min
Pamatojoties uz LLU Ekonomikas un Vadībzinātnes nozares profesoru padomes lēmumu, profesores amatā Vidzemes Augstskolā (ViA) uz 6 gadiem ir ievēlēta līdz šim asociētā profesore Agita Līviņa. Kāds ir bijis ceļš līdz attiecīgajam amatam, stāsta pati profesore.
Agita Līviņa ir ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē, vēlāk doktora grādu – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē. Praktisko pieredzi raksturo darbs gan valsts, gan privātajā sektorā. Profesore darbu akadēmiskajā vidē uzsāka 2001. gadā kā vieslektore Vidzemes Augstskolā.
Kādas ir sajūtas jaunajā – profesores – amatā?
Esmu gandarīta par iegūto novērtējumu savam darbam, jo tas neapšaubāmi ir prasījis daudz mana brīvā laika. Profesores amata iegūšana nekad nav bijis mans pašmērķis, tomēr to vērtēju kā apliecinājumu paveiktajam. Šeit jāsaka liels paldies savai ģimenei – gan bērniem, gan vīram, gan saviem un vīra vecākiem, vecvecākiem – par sapratni un atbalstu manā akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā.
Kā Jūs nokļuvāt Vidzemes Augstskolā?
Stāsts, kā es nokļuvu Vidzemes Augstskolā, ir interesents. Pirms es biju sākusi strādāt augstskolā, reiz es teicu, ka, ja kādreiz gribētu strādāt augstskolā, tad tā būtu Vidzemes Augstskola. Tad, 2001. gadā laikrakstā “Diena” pamanīju ViA izsludināto vakanci uz lektora amatu. Sapratu, ka šī ir mana iespēja un amatam pieteicos. Tā nu esmu šeit arī palikusi un izgājusi cauri visiem posmiem, sākot strādāt kā vieslektore un nu iegūstot profesores amatu.
Kādus studiju kursus Jūs pasniedzat Vidzemes Augstskolā?
Šo padsmitu gadu laikā mani pasniegtie studiju kursi ir mainījušies līdz ar mani, sākotnējos kursus esmu nodevusi saviem kolēģiem, radot jaunus- balstītus pētniecībā un uz gūto pieredzi ārvalstīs, piemēram, Dabas parku vadība un politika. Lielākoties strādāju ar Tūrisma virziena maģistrantūras studentiem, kā arī pasniedzu studiju kursus starptautiskajiem un vietējiem studentiem bakalaura līmenī, arī Biznesa vides vadības maģistrantūras studentiem. Lekciju kursos cenšos integrēt praktisko darbību, piemēram, kopā ar studentiem izstrādājam risinājumus vai projektus vietējiem uzņēmumiem vai izejam ārpus auditorijas – dodamies uz dabas parkiem, aizsargājamām teritorijām, lai dabā pārliecinātos par labās prakses apsaimniekošanas piemēriem vai praktiski veiktu apmeklētāju viedokļa noskaidrošanu, lai izdarītu secinājumus par to, kas ir pieprasīts, kam vairāk jāvelta uzmanība no apsaimniekotāja puses.
Ar ko Jums saistās Vidzemes Augstskola?
Vidzemes Augstskola man vienmēr ir bijusi mīļa un sirdij tuva, ne velti šī bija augstskola, kurā jau no paša sākuma gribēju strādāt. Lepojos ar to, ka ViA ir pirmā eko augstskola Baltijā, tā domā par vidi un ilgtspējīgu attīstību. Pozitīvi vērēju augstskolas vidi, kolektīvu, kas ir gados jauns, un tas, ka augstskola ir salīdzinoša jauna neļauj tai vilkt līdzi Padomju laika mantojuma negatīvo pusi. Augstskolā nav novērojams sindroms Tā vienmēr ir bijis, un tāpēc tā ir jādara, bet gan esam inovatīvi un mūsdienīgi domājoši.
Kas ir Jūs iedvesmojis, lai sasniegtu paveikto?
Neapšaubāmi tā ir patika pret darbu, ko daru. Ja tas neliktos man saistoši, nebūtu iespējams nonākt tur, kur šobrīd esmu. Tomēr ir cilvēki, kas kādā dzīves posmā un lēmuma pieņemšanā ir atstājuši savu ietekmi. Daudzām rīcībām iedvesmojusi un neapstāties pie sasniegtā ir palīdzējusi akadēmiķe, LLU profesore Baiba Rivža, kas ir arī mana promocijas darba vadītāja. Tāpat esmu daudz vērojusi un aizguvusi pieredzi pētnieciskajā darba organizācijā no mūsu ViA profesora Egila Gintera. Pēdējos gados ir izveidojusies cieša sadarbība ar Banku augstskolas profesori Dzintru Atstāju, kas ir materializējusies divu grāmatu nodaļās, kuras abas ir izdotas šogad starptautiski atpazīstamās izdevniecībās- Routledge un CABI. Jāsaka, ka visus kolēģus, ar kuriem kopā esmu un turpinu strādāt šeit nenosaukšu, bet svarīgākais ir tas, ka jāspēj uzticēties kolēģiem, jo sadarbībai ir liels spēks un tas ir jāapzinās, lai sasniegtu rezultātus. Kopā spējam labāk un vairāk.
Kādas nodarbes Jums ir saistošas brīvajā laikā?
Ikdienā dienas kārtība ir gana saspringta, tomēr vienmēr esmu centusies plānot laiku tā, lai atliktu arī ģimenei. Man ir vīrs, trīs bērni un suns, līdz ar to brīvo laiku cenšamies pavadīt aktivitātēs, ko varam visi kopā darīt, piemēram, ģeoslēpošana, slēpošana, riteņbraukšana, laivošana, vienā vārdā sakot – ceļošana. Kopumā esmu aktīvas atpūtas dabā cienītāja – kāpju kalnos, patīk pastaigas, arī parušināties dārzā. Pati dzīvoju Siguldā, bet labprāt arī baudu Valmieras pilsētas mākslas un kultūras dzīves piedāvājumu.
Kādi ir Jūsu turpmākie nākotnes mērķi un ieceres?
Vēlos turpināt strādāt ar maģistrantūras studentiem, arī starptautiskajiem studentiem. Man patīk mans darbs, tas ir daudzveidīgs un neatkārtojas, kā dažiem varētu šķist. Visvairāk man patīk lekcijas, kurās izvēršas diskusijas, ir daudz jautājumu. Studenti ir dažādi, un atšķirīga ir to pieredze un domāšanas veids, tāpēc lekciju process nekad nav garlaicīgs. Viens no lielākajiem izaicinājumiem turpmākajos gados ir izveidot Vidzemes Augstskolā doktorantūras studiju programmu sociālajās zinātnēs. 2012.gadā biju četrus mēnešu ASV Fulbraita pētniecības programmā un 2014. gadā pavadīju trīs mēnešus universitātē Indijā, Haidarabādā, kur pati iejutos studenta ādā ar mērķi uzlabot angļu valodas zināšanas. Šī pieredze ir nostiprinājusi izpratni par to, ka akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā svarīgi ir kādu laiku strādāt citā valstī, citā augstskolā, lai gūtu jaunu skatu un idejas uz vietas notiekošajā un risināmajā. Vēlētos arī turpmāk periodiski iegūt starptautisku pieredzi kādā no augstskolām ārvalstīs, strādājot komandā.
Vidzemes Augstskola sirsnīgi sveic Agitu Līviņu ar profesores amata iegūšanu, vēlot arī turpmāk neapsīkstošu mērķtiecību un virzību uz panākumiem!
