Lasīšanas laiks: 2 min
Šķiet, ar katru gadu pilsētas svētki kļūst arvien daudzveidīgāki un sākas arvien ātrāk. Šogad pirmie pasākumi aizvadīti jau nedēļas viducī – trešdienā, kad Krāču ielā 2 ieradās apmēram pussimts interesentu, lai uzklausītu Krāču kakta stāstus, ko bija sagatavojis dažādu ideju ģenerators un arī Krāču kakta iedzīvotājs Mārcis Bogdanovs.
Lai arī pats sevi neuzskata ne par gidu, ne stāstnieku, Mārča balss, gan dziedot “Kaķos”, gan vadot dažādus pasākumus, ir labi nostādīta un lieliski dzirdama bez mikrofona.
Mārča stāstījums sākās savas mājas pagalmā, tad turpinājās gar “Liepkalnu” maiznīcu, garām autoostai, pa Teodora Ūdera, Tālavas un Kāpu ielu, līdz noslēdzas pie Kazu krācēm.
Šo pussaliņu, kas izveidojusies vienā no Gaujas ielokiem, pat negribas saukt par kaktu, te ir īsta Dieva auss! Tiklīdz paieti daži simti metru no autoostas un Cēsu ielas, sākas privātmāju rajons ar dārziem, malkas šķūnīšiem un klusumu. Lai arī Krāču kakta teritorija ir visai neliela, mājas un ielas glabā bagātīgu vēsturi. Te tapuši Jāņa Ziemeļnieka dzejoļi, te radīti kolorītā mākslinieka Teodora Ūdera ogles zīmējumi un Kārļa Skalīša gleznas, te bijusi maiznīca un aizsākums Valpro rūpnīcai, bet Tālavas ielas galā savulaik pat bijusi doma būvēt vēl vienu tiltu… Pagājušā gadsimta 70.gados Krāču kaktā tika dibināts airēšanas klubs “Straume”, kas arī mūsdienās ir viena no labākajām airēšanas bāzēm Baltijā.
Lai arī ekskursijās liela nozīme ir gida komunikācijai ar klausītājiem, Mārcim ir doma, ka pēc kāda laika šāda veida pārgājienu pa Krāču kaktu varēs izstaigāt tūristu grupiņa vai katrs interesents individuāli, vienkārši noskenējot QR kodu.
