Lasīšanas laiks: 4 min
Plaukstas locītavas sastiepums var šķist neliela trauma, taču tas spēj būtiski ietekmēt ikdienas dzīvi – sākot no rakstīšanas pie datora un auto vadīšanas līdz iepirkumu nešanai vai sportošanai. Plaukstas sastiepumi ir vienas no biežāk sastopamajām balsta un kustību sistēmas traumām, kas rodas, kad tiek pārmērīgi izstieptas vai bojātas saites, kas stabilizē plaukstas locītavu.
Lai gan vieglākie sastiepumi parasti sadzīst bez paliekošām sekām, simptomu ignorēšana vai pārāk agra atgriešanās pie ierastajām aktivitātēm var izraisīt ilgstošas sāpes un samazinātu locītavas funkcionalitāti. Zināšanas par šīs traumas cēloņiem un ārstēšanu palīdzēs ātrāk atgūties un samazinās komplikāciju risku, uzsver interneta aptiekas Famisano farmaceiti.
Kā rodas plaukstas locītavas sastiepums?
Visbiežāk plaukstas locītavu sastiepums rodas, ja locītava tiek saliekta vai sagriezta ārpus tās dabiskās kustību amplitūdas. Biežākais iemesls ir kritiens uz izstieptas rokas, taču traumu var izraisīt arī sports, nelaimes gadījumi darbā vai pēkšņs trieciens.
Situācijas, kurās plaukstas bojājums rodas visbiežāk, ir:
- kontakta sporta veidi, piemēram, basketbols, handbols vai regbijs;
- riteņbraukšana, skrituļošana, skeitošana un slēpošana;
- svarcelšana vai vingrojumi ar nepareizu tehniku;
- paslīdēšana uz slapjas vai slidenas virsmas;
- ilgstošas atkārtotas plaukstas kustības darba laikā.
Plaukstas sastiepumus iedala trīs smaguma pakāpēs. Pirmās pakāpes sastiepuma gadījumā saites ir tikai viegli izstieptas, otrās pakāpes traumā cīpslas ir daļēji plīsušas, bet trešās pakāpes sastiepums nozīmē pilnīgu saites plīsumu, kas nereti prasa ortopēda konsultāciju un dažkārt arī cīpslu ķirurģisku ārstēšanu.
Kā atpazīt simptomus un kad sastiepuma gadījumā jāvēršas pie ārsta?
Sastiepuma pazīmes ir atkarīgas no traumas smaguma. Vieglos gadījumos sāpes jūtamas galvenokārt kustību laikā, savukārt smagāki bojājumi vai plīsums var būtiski ierobežot rokas funkcionalitāti.
Raksturīgākie simptomi ir:
- sāpes plaukstas locītavā, īpaši kustoties;
- pietūkums, kas attīstās dažu stundu laikā pēc traumas;
- zilumi vai ādas krāsas izmaiņas;
- jutīgums pieskaroties;
- pavājināts satvēriens;
- ierobežota plaukstas kustību amplitūda.
Jāņem vērā, ka plaukstas kaula lūzuma un saišu bojājumu simptomi var būt ļoti līdzīgi. Tāpēc ārsta konsultācija ir nepieciešama, ja sāpes ir stipras, locītava ir deformēta, parādās nejutīgums vai simptomi dažu dienu laikā nemazinās. Lai precīzi noteiktu bojājuma apmēru, ārsts var nozīmēt rentgena, magnētiskās rezonanses (MRI) vai citus izmeklējumus.
Kas jāzina par medicīnisko palīdzību un atveseļošanos
Savlaicīga rīcība palīdz mazināt sāpes, pietūkumu un saīsināt atlabšanas laiku. Pirmajās 24–48 stundās speciālisti bieži iesaka ievērot četru soļu principu:
- Miers – izvairieties no kustībām, kas pastiprina sāpes.
- Aukstums – ik pēc dažām stundām uz 15–20 minūtēm uzlieciet aukstuma kompresi.
- Kompresija – pēc nepieciešamības izmantojiet elastīgo saiti vai plaukstas ortozi.
- Pacelta pozīcija – turiet roku paceltu virs sirds līmeņa, lai mazinātu tūsku.
Sāpju mazināšanai var lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, ievērojot ārsta vai farmaceita ieteikumus. Var palīdzēt tādi augu izcelsmes līdzekļi kā Perskindol aerosols muskuļu un locītavu sāpju mazināšanai. Tas nodrošina divkāršu iedarbību — sākumā atvēsina un mazina sāpes, bet iemasējot silda un atslābina sasprindzinātus muskuļus.
Kad sāpes un pietūkums sāk mazināties, svarīgi pakāpeniski atsākt kustības un veikt vingrinājumus locītavas kustīguma un muskuļu spēka atjaunošanai. Vidēji smagu un smagu sastiepumu gadījumā bieži ieteicama fizioterapija, kas palīdz pilnvērtīgi atjaunot plaukstas funkcijas pirms atgriešanās sportā vai fiziski smagā darbā.
Pārāk agra slodzes atsākšana var palielināt atkārtotas traumas un hroniskas plaukstas nestabilitātes risku.
Kā kustības palīdz samazināt sastiepumu risku
Lai gan no visiem nelaimes gadījumiem izvairīties nav iespējams, daudzas plaukstas traumas var novērst ar vienkāršiem profilakses pasākumiem.
Lai pasargātu plaukstas locītavas, ieteicams:
- pirms sportošanas rūpīgi iesildīties;
- regulāri stiprināt plaukstu, delnu un apakšdelmu muskuļus;
- ievērot pareizu tehniku sportā un spēka treniņos;
- augsta riska aktivitāšu laikā izmantot plaukstu aizsargus;
- uzturēt sausas un drošas pārvietošanās virsmas;
- darba laikā regulāri atpūtināt rokas, ja jāveic atkārtotas kustības.
Svarīga nozīme ir arī ergonomikai. Pareizi novietota tastatūra un pele, regulāras stiepšanās pauzes un neitrāla plaukstas pozīcija palīdz samazināt locītavas slodzi ilgstoša darba laikā.
Lielākā daļa plaukstas locītavas sastiepumu, saņemot savlaicīgu palīdzību un ievērojot rehabilitācijas ieteikumus, sadzīst pilnībā. Savukārt uzmanība pirmajiem simptomiem, pietiekams atlabšanas laiks un profilaktiski pasākumi palīdz saglabāt locītavas veselību un samazina atkārtotu traumu risku. Ja sāpes saglabājas vairākas nedēļas vai plauksta joprojām šķiet nestabila, noteikti jāvēršas pie ārsta, lai izslēgtu nopietnākus saišu, audu vai kaulu bojājumus.
