Lasīšanas laiks: 3 min
Latvijas Riteņbraucēju apvienības dati liecina, ka vidēji 18% velosipēdistu turpina braukt arī pēc vasaras beigām. Vienos tas izraisa apbrīnu, citos izbrīnu, taču pašiem riteņbraucējiem liek kļūt piesardzīgākiem, lai netraumētu ne sevi, ne citus satiksmes dalībniekus. Tāpēc Latvijas Riteņbraucēju apvienība un Latvijas Apdrošinātāju asociācija sniedz velosipēdistiem padomus kā labāk un drošāk pārdzīvot šo laiku.
“Nav tādas velo sezonas, jo brauc visu gadu – gan slapjdraņķī aiz polārā loka, gan Āfrikas karstumā. Mainās laika apstākļi un tehniskais aprīkojums, kuru jāprot izvēlēties un izmantot katrai situācijai atbilstoši, taču ir gadījumi, kad vainu nevar novelt uz laiku vai inventāru, bet tikai uz paša rīcību konkrētajos apstākļos,”
pārliecināts ir Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks, sniedzot vērtīgus padomus sadarbībā ar Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.
Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents papildina:
“Nenoliedzami velosipēdisti, tāpat kā gājēji, ir mazāk aizsargātā ceļu satiksmes dalībnieku grupa, kas visbiežāk cieš autovadītāju neuzmanības dēļ, tomēr, arī mazs cinītis var gāzt lielu vezumu un nodarīt lielu skādi kā automobiļiem, tā arī gājējiem.
Statistika demonstrē, ka vienu no trīs ceļu satiksmes negadījumiem, kur iesaistīti velosipēdisti, ir izraisījis tieši velosipēdists. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana velosipēdistiem nav obligāta, taču arī riteņbraucējam brīvprātīgā kārtā ir iespēja parūpēties par to, lai pašam nebūtu jāsedz netīši nodarītie zaudējumi trešajām pusēm”.
1.Esi pamanāms
Neviens apzināti neizraisa ceļu satiksmes negadījumu, taču tie notiek, jo kāds paliek nepamanīts, tāpēc ņem vērā, ka tumšajā laikā velosipēdam priekšā jādeg baltam lukturim, bet aizmugurē sarkanam, savukārt apģērbam vēlams būt ar atstarojošiem elementiem.
2.Ja nav veloceliņa, drošāk braukt pa brauktuvi, nevis ietvi
Auto vadītāji, caur vējstiklu vai sānskata spoguļos skatoties, daudz labāk var pamanīt riteņbraucēju, kurš atrodas uz brauktuves, jo nogriežoties pa labi vai kreisi, dažkārt nav iespējams ieraudzīt to, kurš brauc pa ietvi un vēlas šķērsot brauktuvi, sevišķi tumšā laikā. Pēc Latvijas Riteņbraucēju apvienības rīcībā esošās informācijas visvairāk ceļu satiksmes negadījumi no visiem, kuros iesaistīti velosipēdisti, notikuši krustojumos.
3.Izvēlies drošu attālumu starp velosipēdu un brauktuves malu
Otrajā vietā ir negadījumi, kas notikuši, autotransportam neievērojot distanci vai intervālu. Lai no tā izvairītos, jāietur stabils attālums starp velosipēdu un brauktuves malu, nevis pretēji. Pieredze rāda – jo tuvāk brauktuves malai minas riteņbraucējs, jo tuvāk to apdzen autovadītājs. Pieklājības un saprāta robežās braucot tālāk no malas, autovadītājs respektē un izvairās apdzīt riteņbraucēju, iebraucot pretējā joslā vai piespiežot to pie apmales. Šāda attāluma ievērošana mazinās sadursmes risku arī situācijās, kad apbrauksi peļķes un slapjās lapas, lai izvairītos no saslīdēšanas.
4.Ievēro atbilstošu ātrumu.
Vēl viens arguments, lai nebrauktu pa ietvi, ir biežie negadījumi, kas rodas, autovadītājam izbraucot no vārtrūmēm un nepamanot pa ietvi braucošo velosipēdistu – tie ieņem trešo vietu. Ja tomēr izvēlies braukt pa ietvi, turies tuvāk brauktuves malai un ievēro ātrumu, kas ļaus laikus apstāties un izvairīties no negadījuma.
5. Izvērtē riskus – arī velosipēdistiem ir pieejama civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
Lai cik apzinīgi un piesardzīgi mēs būtu, kļūdīties var ikviens, tāpēc izvērtē riskus un pajautā savam apdrošinātājam par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iespējām velosipēdistiem. Tādējādi gadījumā, ja izraisīsi ceļus satiksmes negadījumu, tev nebūs jāsedz citām iesaistītajām pusēm nodarītie zaudējumi.
