Lasīšanas laiks: 3 min
Laukos ir, ko darīt – ja ir idejas un kapitāls, var panākt daudz. Jauniešu šajā apvidū gan ir maz, bet lielās pilsētas nav tik tālu, lai nevarētu atrast jaunus draugus un domubiedrus, sarunā ar portālu “Valmieras Ziņas” stāsta Gatis Brokāns, aktīvs un sportisks jaunietis, kurš dzīvi lielpilsētā iemainījis pret dzimto Mazsalacas novadu un pašam savu biznesu.
Domājot par profesionālo sporta karjeru, Gata ceļš pēc pamatskolas vedis uz Murjāņu sporta ģimnāziju. Pēc skolas varējis doties tālāk lielpilsētas virzienā, taču, kā pats atzīst, domas vienmēr kavējušās Ramatas pagastā. Tāpēc sportu atstājis hobija līmenī un atgriezies mājās.
Gatis Brokāns. / Foto: “Valmieras Ziņas”
Gatis ir jaunais uzņēmējs – viņa lolojums ir mežsaimniecības uzņēmums “GB Meži”. Ideju un pieredzi par mežsaimniecību Gatis pārņēmis no tēva, taču pat ar ģimenes pieredzes bagāžu reizēm nepietiek. Kā stāsta Gatis, līdz vēlamā mērķa sasniegšanai viņš gājis divus gadus. Grūtāk bijis ar “papīriem” – dokumentu nokārtošanu, projektu rakstīšanu. Arī tehnika ne vienmēr strādāja bez problēmām. Tagad Gatis ir pats sev priekšnieks, kurš savu darba laiku var plānot, kā vēlas.
Gatis ar draudzeni Ilzi šobrīd dzīvo vecākiem kaimiņos. Māja kārtīgi atjaunota un ne tikai tā – arī blakus esošajai klētij piešķirta otra elpa.
Brokānu ģimenē sports, sevišķi volejbols, ir ļoti iecienīts: “Par tradīciju un lielāko sporta notikumu mums ir kļuvušas Ramatas sporta spēles, kurās visi cenšas pārspēt Brokānu komandu. Tā ir labi pavadīta diena,” stāsta Gatis.
Vēl Gati var manīt uz teātra skatuves – pirmo sezonu viņš aizvada Ramatas pagasta amatierteātra komandā. “Teātris ir mans bērnības sapnis. Līdz šim man likās, ka spēlēt amatierteātrī ir vienkārši – kā māki, tā rādi. Bet nekā – tikpat stingri un rūpīgi kā profesionālajā teātrī.”
Gata hobijs ir arī medības. Zvēru šajā apvidū netrūkst, arī plēsīgu. Lielākā trofeja – aļņa ragi – pielikta klētī pie sienas. “Medniekam galvenais uzdevums nav kādu dzīvnieku nošaut. Tas ir ilgstošs process visas dienas garumā. Tā ir adrenalīna deva – sēdi sarga tornī pie labības lauka, gaidi. Pilnīgs klusums. Pēkšņi izdzirdi kraķšķi mežmalā. Tu nezini, kas tur iznāks, ko Tu ieraudzīsi. Svarīgas ir sajūtas, nevis trofejas.”
To, kā lietas pareizāk jādara mērķu sasniegšanai un sapņu īstenošanai, redz tikai tad, kad ceļš kaut cik noiets. Gatis atzīmē, ka nav viegli kaut ko uzsākt un paveikt, bet, ja ir ideja, tad vajag to censties īstenot: “Manā gadījumā ideja radās pēkšņi – viens “klikšķis”, ka man to vajag, un viss.
Plinti gan esmu metis krūmos divas reizes un tagad no tā mācos, ka tā nekad nevajag darīt.
Ne jau velti tāds teiciens radies! Un to arī iesaku katram – iet, darīt un nepadoties pie pirmajiem sarežğījumiem, kas rodas mērķa sasniegšanas laikā!”
