Lasīšanas laiks: 5 min
“Plāno nākotni – tā būs vieta, kur pavadīsi atlikušo mūžu,” reiz teica Marks Tvens, ievērojams sava laika amerikāņu rakstnieks, kuru atceramies vēl šodien. Lai gan dažiem izaicinājumu sagādā iepazīšanās ar Haklberija Fina un Toma Sojera dēkām, visai ievērojama sabiedrības daļa par grūtu, sarežģītu un nesaprotamu “bubuli” uzskata zinātni un tās jaunāko sasniegumu izprašanu. Mēģinot paskaidrot sarežģītus terminus un likumsakarības vienkārši, jau vairākus gadus visā Eiropā risinās Zinātnieku nakts, veicinot sabiedrības informētību par zinātnes daudzveidību un ieinteresētību par to. 2019. gada tēmas – “Zinātne nākotnei” – labākā izprašanā ikvienu interesentu aicināja Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļa.
27. septembrī, pulksten 19:00 nākotnes portāls vēra durvis ikvienam, simbolizējot, ka pasākums ir sācies. Pirmie desmit, kuri tika cauri portālam, saņēma nelielas balvas – virtuālās realitātes tīrītājus. Sanākušie varēja izvēlēties, vai vispirms vēlas iepazīties ar zintnieku Zinti vai apmeklēt “Škirotavu” vai mākslas telpu “Jaunā elpa”. Katrā no telpām, kā arī uz trenažiera “Kustība nākamībai 3000” par aktīvu piedalīšanos un atbildēšanu uz jautājumiem apmeklētāji varēja saņemt zīmogus, ko vēlāk apmainīt pret kokteiļiem bufetē “Pa priekšu mazliet jāierauj”. Mākslas telpā “Jaunā elpa” sanākušie varēja iepazīties ar attēliem no nākotnes un izteikt savas prognozes par ieraugāmo un tā esību tuvākā vai tālākā rītdienā. Bez kvēlajām sarunām, kur katrs vēlējas sniegt savu artavu ar personīgo redzējumu, drošākie varēja uzspēlēt “Jengas” torņa spēli, pie reizes uzzinot šķietami pārsteidzošus faktus, kas radīja iespaidu – mēs dzīvojam nākotnē. Nodrošinot radošu atmosfēru, gan attēlu analizēšanas, gan torņa spēlēšanas laikā apmeklētāji varēja iepazīties ar japāņu mūzikas instrumentu Otamatone un klausīties tā radītajās melodijās.
Turpinot iesākto analoģiju ar M. Tvenu, “ja vēlaties mainīt nākotni, ir jāmaina tas, ko darāt tagadnē”. Arvien biežāk tiek runāts par vides un klimata problēmām, tajā pašā laikā valstīs (tostarp arī Latvijā), kur to radītās sekas tiek mazāk izjustas, sabiedrība mēdz izturēties ar visai vienaldzīgu attieksmi. Uzskatu – vides piesārņojuma problēmas ietekmē arī mūs, centās veicināt “Škirotavā”. Ikdienā vairāk zināmā “Nākotnes lasītava” jeb “Xbox telpa” bija pārvērtusies par drazām un maisiņiem noklātu istabu, ikdienā stūrī esošais oranžais varonis, kuru bieži bibliotēkas apmeklētāji bija iesaukuši par Čiekuriņu, bija ietīts plastmasā tāpat kā putni vai zivis citviet pasaulē, nespēdami paelpot un rezultātā mirstot. Interaktīvā tāfele rādīja attēlus ar nevainīgiem dzīvniekiem, kuri mūsu, cilvēces, nolaidības un slinkuma dēļ masveidā mirst. Tiesa, atnākušie tika aicināti uzlabot situāciju, piedāvājot atrisinājumus dabai kaitīgiem iepakojumiem un priekšmetiem. Tika arī praktiski pārbaudītas zināšanas par atkritumu šķirošana. Protams, arī par dalībniekiem, kuri joprojām kavējās pārdomās par mākslas telpā “Jaunā elpa” piedzīvoto, bija padomāts – tika piedāvāta iespēja uzrakstīt vai uzzīmēt oriģinālu, iespējams, pilnīgi neprātīgu risinājumu radīto atkritumu samazināšanai. Apzinoties, ka jau pašlaik atsevišķās valstīs vairums iedzīvotāju (it īpaši jaunatnes) cieš no liekas masas, pasākuma apmeklētāji varēja izmēģināt nākotnes trenažieri “Kustība nākamībai 3000”, ar kura palīdzību ikviens varēs saglabāt labu fizisko formu vien pēc minūtes uz tā.
“Prognozēt ir sevišķi sarežģīti, ja tas ir saistīts ar nākotni,” atzina M. Tvens. Tiesa, to apstrīdēt centās zintnieks Zintis, kurš gan vadīja sarunas lielākai cilvēku grupai, stāstīdams par pareģošanas un zīlēšanas daudzveidību, gan sniedza privātas konsultācijas. Kopīgajās sarunās, kā tas bieži vien mēdz gadīties, nācās saskarties ar daudziem skeptiķiem, kuri neatzina pareģošanu vai zīlēšanu. Tiesa, atbildi vienā no diskusijām sniedza astragalomantija (zīlēšana, izmantojot metamos kauliņus) – pēc skaļi uzprasītā jautājuma (“Vai kāda no šīm metodēm tiešām strādā?”) kāds no apmeklētājiem palaida metamo kauliņu vaļā no rokām, ļaudams tam sniegt atbildi. Pēc kritiena un dažiem pagriezieniem metamais kauliņš piezemējās, atsedzot skaitli četri, kas kā pāra skaitlis noteica – atbilde uz jautājumu ir apstiprinoša. Citiem īsto atbildi, kuru gan bija jāmāk atšifrēt, sniedza grāmata – apmeklētāji bija izvēlējies bibliomantiju jeb pareģošanu, izmantojot grāmatu. Individuālās konsultācijās sanākušie kļuva vairāk domīgi, apsvērdami, ko konkrētās un pašu izvēlētās kārtis vēlas pateikt.
Par sakrātajiem zīmogiem, kurus varēja iegūt visās minētajās aktivitātēs, pasākuma dalībnieki varēja tikt pie kokteiļiem no nākotnes bufetes, kur viss pagatavotais bija ar kūpošiem baltiem dūmiem. Drošības labad jāpiebilst –, ienākot nākotnē caur portālu, paveras skaidrs un labi saprotams skats, tamdēļ arī visi kokteiļi, ko piedāvāja bufetē “Pa priekšu mazliet jāierauj”, bija bezalkoholiski.
Paralēli visām notiekošām sarunām un aktivitātēm ikviens interesents, starp kuriem bija arī atbraucēji no tālākām vietām, varēja uzrakstīt vai nu novēlējumu, vai nu redzējumu nākotnei, kas arī pasākuma noslēgumā tika nolasīts. Spilgtākais domu grauds – “nevis sev, bet pašam!”
Pēc divām stundām ar gūtām pārdomām, iespaidiem, izklāstītiem, redzējumiem un izdzertiem kokteiļiem nākotnes portālam pienāca laiks slēgties, līdz ar to pasākums bija beidzies. Nākotnes portāla slēgšanās nav zīme, ka viss neizdarītais ir nokavēts un bezcerīgs, tieši otrādi – visu vēl var paspēt mainīt. Ja katrs atrastu sev jaunu ikdienas rutīnu, kā nodošanos fiziskām aktivitātēm (tostarp meditatīvai pastaigai) vismaz stundas garumā, līdzcilvēku informēšanu par patieso stāvokli, kādā savas laiskās ikdienas dēļ esam Zemi noveduši, nodošanos radošo prasmju attīstībai, veicinot inovatīvu ideju rašanos, ko tālāk zinātniekiem un inženieriem realizēt, tad, iespējams, cilvēki būtu vairāk aizņemti ar risinājumu veidošanu, nevis nākotnes uzticēšanu, piemēram, skaitlim, ko parāda uzmests metamais.
“Nepārtraukti uzlabojumi ir labāki nekā aizkavēta pilnība.” – M. Tvens
