Lasīšanas laiks: 4 min
Neraugoties uz to, ka ceturtdienas, 7. novembra, rītā pie Saeimas ēkas pulcējās vairāki simti Latvijas reģionu iedzīvotāji, lai paustu savu neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu, Saeimas deputāti šajā pašā dienā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz līdz 2021. gadam līdzšinējo 119 pašvaldību vietā izveidot 39 vietvaras. Atbalstu pašvaldību reformas īstenošanai paudusi arī Valmieras pilsētas pašvaldība.
Oktobra izskaņā Valmieras pilsētas pašvaldības domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu atbalstīt Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu, ja tiek ņemti vērā divi nosacījumi. Pirmais: Valmieras novads veidojas, apvienojot Valmieras pilsētu un Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Mazsalacas, Naukšēnu un Rūjienas novadus. Otrais nosacījums: Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā Valmieras pilsētai tiek noteikts nacionālas nozīmes attīstības centra statuss. Runājot par pirmo nosacījumu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātājā modelī Naukšēnu un Rūjienas novadi ir iedalīti pie jaunā Valkas novada.
Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks norāda, ka,
“lai kaut ko mainītu šajā likumā, ir jābūt abu pušu gribai, tāpēc arī juridiski šādiem dokumentiem bija jābūt nepieciešamiem, kad gan viņi grib pievienoties tam novadam, gan arī Valmiera ir tam gatava. Nu, tagad mūsu mājas darbs ir izdarīts un es tālāk ceru uz to, ka arī Saeimā šī lieta tiks atrisināta. Apvienojot resursus, apvienojot cilvēkresursus, pārveidojot daudz vairāk loģistiku, tad, es domāju, ir iespējams izdarīt daudz vairāk, jo pašreiz Valmiera savā attīstībā ir ļoti iespiesta. Mēs esam ar mazu teritoriju un jau šobrīd mēs darām vairāk, nekā tas būtu jādara tikai Valmierai, tāpēc es šajā visā saredzu ļoti daudz ieguvumu, nevis zaudējumu – visai teritorijai.”
“Pēc mūsu kopēja dialoga un tām sarunām, kas bija līdz šim ar Valmieras pilsētu, būtībā mēs esam vienisprātis, ka mēs esam ar tik daudz iestrādnēm, ar tik daudz kopīga, ka mums šis ir jāturpina, ja šī reforma notiek un tiek runāts par rajona robežām un tādēļ mūsu tas piedāvātais, ka mēs esam pie Valkas iedalīti, neapmierina. Mēs pret to iebilstam un tā kā protestējam – ne tikai pašvaldība, bet arī uzņēmēji un iedzīvotāji,” stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins.
Madars Lasmanis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos, norāda, ka pašvaldībām ir tiesības izteikt savu viedokli, bet reforma ir izvērtēta pēc ekonomiskiem apsvērumiem. Viņš uzskata, ka valstij un pašvaldībām ar nodokļu maksātāju naudu jārīkojas racionāli:
“Šī ir pārvaldības reforma. Būtībā mēs negribam mainīt Rūjienas iedzīvotāju paradumus vai ikdienas gaitas, bet mums ir jāizveido tāda administratīvi teritoriālā reforma, kurā izveidojas 21 attīstības centrs, kā noteikts NAP [Nacionālās attīstības plānā]. Valka šajā gadījumā ir attīstības centrs. Un, lai Valka pilnvērtīgi nodrošinātu savas funkcijas un sasniegtu budžeta līmeni, kāds ir nepieciešams, ir nepieciešams noteikts daudzums iedzīvotāju.
Šobrīd ir tas gadījums, kad jābūt izpratnei, un būtībā, ja valdība ir uzdevusi izveidot Valkas novadu, kā attīstības centru nosakot, tad, lai [novads] ekonomiski funkcionētu, VARAM ir pienākums nodrošināt tādu teritoriju ar iedzīvotāju skaitu, kas spēj ar savu nodokļu bāzi šādu attīstības centru uzturēt. Savukārt, ja valdība uzdos izveidot citu modeli, kur Valka nebūs vairs attīstības centrs, tad mēs varam runāt par Valkas novada teritorijas sadalīšanu starp citiem novadiem, bet šobrīd nav dots uzdevums pārskatīt Valkas novada eksistenci.”
Saeimas deputāti ceturtdien, 7. novembrī, vienojās veidot speciālu parlamenta komisiju, kuras kompetencē būs ar pašvaldību reformu saistītu jautājumu izskatīšana.
Guntis Gladkins:
“Tas aktīvākais darbs, kas vēl ir priekšā Saeimā, un šī ķīvēšanās, un šī kartes dalīšana un pārzīmēšana notiks, jo [..] nevajag teikt vai iesniegt šo likumprojektu ar 39 novadiem, kas ir izveidoti un piedāvāti Saeimai apspriešanai, vajadzēja uzreiz likt – 39 pluss, jo [..] Saeimā būs izmaiņas, tikai kādas un kā tas tiks realizēts, to skatīsimies. Mums vairāk ir bažas par to, lai tas nenāk mūsu Rūjienas iedzīvotājiem par sliktu.”
Jau iepriekš vēstījām, ka sākotnējā piedāvājumā 119 novadu vietā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apspriešanai izvirzīja 35 administratīvo teritoriju modeli, bet, pēc likumprojekta iesniegšanas Ministru kabinetā, šobrīd plānoto teritoriju iedalījumu veido jau 39 pašvaldības – 34 novadi un piecas republikas pilsētas, Rīga, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils un Rēzekne.
“VARAM plāno starp lasījumiem Saeimā pilnveidot likumprojektu un iesniegt priekšlikumus, ka šīm trim pašvaldībām, kas tika Ministru kabinetā atdalītas, respektīvi, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, noteikt speciālu regulējumu, kurā ar lauku teritorijām jāveido kopīgas obligātas pārvaldes struktūras un būtībā tāpat jāsadarbojas kopā. Paliek atsevišķas domes vadības, bet tām [pašvaldībām] būs vajadzīgas kopīgas iestādes, lai sevi pārvaldītu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.
Jāpiebilst, Saeimas deputāti 1. lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, bet par to vēl būs jābalso 2. un 3. lasījumā. Paredzēts, ka priekšlikumus likumprojektam uz 2. lasījumu varēs iesniegt līdz 2019. gada 18. decembrim.
Sižeta autori:
Iveta Auniņa
Mārtiņš Balka
Vidzemes TV
