Lasīšanas laiks: 2 min
Lai gūtu praktiskas idejas dzīves vides uzlabošanai Vidzemē, Vidzemes plānošanas reģions projekta “Jauni sadarbības modeļi labākas dzīves vides veidošanai” (PICOBELLO) ietvaros 13. augustā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Kalnciema kvartālu un Āgenskalna tirgu Rīgā, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Spalva.
Braucienā piedalījās Vidzemes pašvaldību, kultūras un tirgus nozares pārstāvji, tostarp tie, kuri ikdienā organizē tirgus un attīsta publiskās telpas. Dalībniekiem tā bija iespēja klātienē iepazīt, kā ēkas un teritorijas Rīgā tiek pielāgotas mūsdienu vajadzībām, veidojot pieejamu un iekļaujošu vidi, stiprinot vietējo kopienu un uzņēmējdarbību. Vizītes laikā analizēta arī publiskā un privātā sektora sadarbības loma šādu vietu ilgtspējīgā attīstībā.
Diskusijās tika uzsvērts, ka mūsdienīgs tirgus ir daudz vairāk nekā preču apmaiņas vieta – tas darbojas kā kopienas centrs, uzņēmējdarbības attīstītājs, kultūras pasākumu vieta un sabiedrības ilgtspējas veicinātājs. “Mainot vidi, tā dabiski kļūst cilvēkiem vajadzīga,” norāda Kalnciema kvartāla un Āgenskalna tirgus komandas pārstāve Darja Trizna, uzsverot, ka pārdomāta vide spēj piesaistīt cilvēkus, veicināt satikšanos un stiprināt vietas ekonomisko dzīvotspēju.
Kādreiz pamestais Āgenskalna tirgus šodien ir kļuvis par vienu no spilgtākajiem vietrades piemēriem Rīgā. Tas ir publiskās un privātās partnerības rezultāts, kas radīts, iesaistot iedzīvotājus nākotnes redzējuma izstrādē. Šodien tirgus ir daudzfunkcionāls centrs ar koprades virtuvi, pasākumiem un aprites ekonomikas iniciatīvām. Komanda pastāvīgi ievieš jaunus risinājumus, lai vieta būtu saistoša un pieejama dažādām sabiedrības grupām. Kā norāda stratēģiskās attīstības vadītāja Una Meiberga – tirgus identitāte veidojas nepārtrauktā dialogā ar kopienu: “Nemitīgi rodas jaunas formas un idejas, un tas ir pierādījums, ka vietrade ir dzīvs process.”
Kalnciema kvartālu ieskauj sešas koka ēkas, kas privātas iniciatīvas rezultātā atjaunotas un kļuvušas par rosīgu satikšanās vietu. Šeit regulāri notiek tirdziņi ar līdz pat 150 tirgotājiem, kultūras vakari, izstādes un radošās darbnīcas. Kvartāls apvieno estētisku pievilcību, ilgtspējīgus risinājumus un kopienas iesaisti, apliecinot, ka pilsētas teritoriju var pārvērst par platformu, kas vienlaikus stiprina ekonomiku, kultūru un sabiedrību.
Šāds pieredzes brauciens deva dalībniekiem iespēju gūt jaunas idejas publiskās telpas attīstībai un veidot kontaktus ar līdzīgu iniciatīvu īstenotājiem citviet. Tā bija iespēja kopīgi meklēt risinājumus aktuāliem izaicinājumiem – no finansējuma piesaistes līdz videi draudzīgu risinājumu ieviešanai un praksē iepazīt, kā Jaunā Eiropas Bauhaus vērtības – ilgtspēja, estētika un iekļaušana – var tikt īstenotas reālos projektos.
