Lasīšanas laiks: 3 min
Pirmdien, 4. aprīlī, Vidzemes Augstskolā norisinājās Dr. Arņa Saukas, autors Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumam “Ēnu ekonomikas indekss”, vieslekcija “Ēnu ekonomika Latvijā”. Lekcijas ietvaros uzstājās arī Zviedrijas vēstnieks Latvijā V.E. Henriks Landerholms.
Pētījums veikts kopā ar Dr. Tāli J. Putniņu. Tajā mērīts ēnu ekonomikas apjoms trijās Baltijas valstīs, pētot galvenos faktorus, kas ietekmē ēnu ekonomikas apjomus: ienākumu neuzrādīšana, darbinieku skaita neuzrādīšana, aplokšņu algas, kukuļdošana u.c. rādītāji. Igaunijā algas aploksnēs tiek izmaksātas biežāk, tad seko Lietuva, savukārt Latvijā ir visaugstākais neuzrādīto ienākumu procents, tad seko Lietuva, bet neuzrādītie darbinieki Latvijā un Lietuvā ir procentuāli līdzīgi, bet Igaunijā vairāk. Ēnu ekonomikas indekss procentuāli no iekšzemes kopprodukta Latvijā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir visaugstākais.
Tika skatīta arī apmierinātība ar Valsts ieņēmuma dienesta darbu, nodokļu politiku, biznesa likumdošanu un valsts atbalstu. Latvijā apmierinātība ir viszemākā, jo īpaši ar nodokļu politiku. Pētījums arī atklāj, ka lielāks risks iesaistīties ēnu ekonomikā pastāv jaunām firmām, jo nereti ir grūtības biznesa uzsākšanas posmā, kā arī konkurences dēļ. Tāpat arī nepieredzējuši vadītāji vairāk iesaistās ēnu ekonomikas darbībās. Lielā mērā svarīgi arī tas, ka Latvijā pastāv neapmierinātība ar sistēmu un valdību. Tādējādi būtu jāstabilizē nodokļu politika un tās pārskatāmības, tāpat arī jāuzlabo sistēma, kā pārkāpums tiek konstatēts, norāda A.Sauka.
Lekcijas ietvaros par ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem Zviedrijā un tur esošo sistēmu pastāstīja Zviedrijas vēstnieks Latvijā H. Landerholms. Arī Zviedrijā ir jomas, kur ēnu ekonomikas risks ir augstāks, piemēram, autoremonts, skaistumkopšana. Liela nozīme bijusi nodokļu reģistrācijas sistēmas izstrādei.
“Nodokļu maksāšana nav tikai tehnisks jautājums, bet sabiedrības ticība, ka valsts pretī dos labu servisu. Ticība sistēmai, ka tas ir vajadzīgs.”
Tam piekrita arī A.Sauka, norādot:
“Pamata jautājums nav – kāpēc nemaksā nodokļus, pamata jautājums – kāpēc tos maksā. Nodokļu maksāšanas morāle ir par ticību sistēmai, par piederību. Sistēma nosaka, kas būs, ja nemaksās nodokļus. Bet kāds ir maksāšanas labums? Tā ir lielā atšķirība starp Zviedriju un Latviju, starp Igauniju un Latviju. Aptaujas arvien parāda, ka Latvijā cilvēki valdībai neuzticas, tad kāpēc maksāt nodokļus.”
Jau informējām, ka svētdien Valmierā atklātas Zviedru dienas. Zviedrijas dienu pasākumi aptver trīs dažādas jomas – kultūru, biznesu un politiku. Svētdien. 3.aprīlī, Valmieras Valsts ģimnāzijā sadarbībā ar UNESCO Latvija organizēta ANO simulācijas spēle “Stipri jaunieši – mierpilnai pasaulei”, kurā piedalījās aptuveni 120 jaunieši no Baltijas valstīm un Ukrainas. Šajā Zviedrijas dienu sadaļā ietilpst arī Ē.Kārlsona runas un izpausmes brīvības tēmai veltītā karikatūru izstāde “The Best of EWK”, kas apskatā Valmieras Valsts ģimnāzijā.
Savukārt šorīt vēstnieks V.E. Henriks Landerholms un Valmieras sadraudzības pilsētas Solnas pārstāvju delegācija apmeklējām trīs Valmieras uzņēmumus: SIA “Valmiera Andren”, SIA “Valtanks” un SIA “Valpro”. Dienas noslēgumā plānots viesoties Valmiermuižas alus darītavā, kas ieguvusi Zviedrijas biznesa balvu.
