Lasīšanas laiks: 2 min
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta izsaukumu skaits uz vēja radīto postījumu vietām sestdien ir lielākais pēdējo gadu laikā, liecina aģentūras BNS arhīva dati.
Nepilnas diennakts laikā glābēji vairāk nekā 200 reižu devušies novērst spēcīgā vēja sekas, iepriekšējais lielākais šādu izsaukums skaits bija aptuveni 190 – tik daudz izsaukumu bija gan 2014.gada 13.decembrī, gan 2013.gada 29.oktobrī, kad vēja ātrums brāzmās piekrastē pārsniedza pat 30 metru sekundē.
Sestdien Latvijā vēja ātrums brāzmās nav pārsniedzis 23 metrus sekundē, taču postījumi ir lielāki nekā pēdējo gadu rudens un ziemas vētrās, jo vasarā lapu koki ir nenoturīgāki pret vēju nekā vēlā rudenī un ziemā, kad kokos nav lapu.
Tik stiprs vējš kā sestdien vasarai nav raksturīgs, un to izraisījis spēcīgs ciklons, kas no Polijas pāri Baltijas jūrai devies uz Somiju. Šādi cikloni parasti veidojas rudenī un ziemā, retāk pavasarī un ļoti reti vasarā.
Lielas vēja brāzmas vasarā visbiežāk saistītas ar negaisa mākoņiem, un tās reti skar plašu teritoriju. Ciklona izraisītais stiprais vējš sestdien pārstaigājis visu Latviju, un lielākie postījumi ir teritorijās tālāk no jūras – tur, kur liels vējš ir reta parādība. Izņēmums ir Rīga – lielā iedzīvotāju skaita un blīvuma dēļ.
Arī elektroenerģijas sadales sistēmas operatora “Sadales tīkls” informācija par avārijas atslēgumiem elektrolīnijās liecina, ka vējš kokus visvairāk gāzis Latvijas centrālajā un austrumu daļā, vismazāk – Kurzemē. Bez elektrības atstāto lietotāju skaits sestdienas priekšpusdienā pārsniedza 20 000.
Polijā un Lietuvā lielu postu piektdien radīja spēcīgs pērkona negaiss, bet, sasniedzot Latviju, negaisa mākoņi bija kļuvuši daudz vājāki. Lielākās vēja brāzmas Latvijā sākās naktī uz sestdienu, kad valsti sasniedza ciklona stipro vēju zona. Vējš pierims sestdienas vakarā, prognozē sinoptiķi.
