Lasīšanas laiks: 6 min
Reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā šī gada maijā ir pazeminājies līdz zemākajam kopš 2009.gada rādītājam un maija beigās bija 7,4%. Mēneša laikā reģistrētā bezdarba līmenis valstī ir pazeminājies par 0,4% punktiem, savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzskaitē esošo bezdarbnieku skaits samazinājies par 3266 bezdarbniekiem. Uz jūnija sākumu NVA bija reģistrēti 68439 bezdarbnieki. Samazinās arī bezdarbnieka statusu ieguvušo cilvēku skaits, ja salīdzinām šī gada datus ar iepriekšējo gadu, jāsecina, ka šī gada piecos mēnešos bezdarbnieka statusu bija ieguvuši 36582 personas, un tas ir par 6212 jeb 15% mazāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, informēja Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone.
Bezdarbs samazinās visos valsts reģionos. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis šī gada maija beigās bija Rīgas reģionā – 4,7%, bet augstākais Latgales reģionā – 17,1%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis maija beigās bija 8,4 %, Vidzemē – 8,0% un Zemgalē – 7,0%.
Valsts lielāko pilsētu vidū viszemākais reģistrētais bezdarbs ir Rīgā un Valmierā, abās pilsētās tas ir pazeminājies līdz 4,4%.
Noturīga bezdarba samazināšanās visos valsts reģionos vērojama arī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu: gada laikā visbūtiskāk bezdarba līmenis samazinājies Kurzemē – par 2% punktiem un Zemgalē un Latgalē – par 1,2% punktiem.
Visos valsts reģionos pieaug darba devēju NVA reģistrēto vakanču skaits. Šogad piecu mēnešu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, NVA reģistrēto vakanču skaits ir pieaudzis par 17%. Vakanču skaita pieaugums daļēji saistīts arī ar izmaiņām likumdošanā, jo tagad valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums reģistrēt savas vakances NVA. Šī gada jūnija sākumā NVA datu bāzē bija 8810 aktuālās brīvās darba vietas. Reģistrētā bezdarba līmeņa pazemināšanos vasarā tradicionāli ietekmē arī sezonas darba piedāvājumi. Maija beigās NVA datu bāzē bija 394 aktuālās vakances, ko darba devēji bija atzīmējuši kā sezonas darbus, savukārt 860 brīvās darba vietas bija piedāvātas uz noteiktu laiku.
NVA regulāri veic darba devēju aptaujas un veido darba tirgus īstermiņa prognozes. Arī šopavasar tika veikta darba devēju aptauja, tās rezultāti ir cerīgi: ja 2016.gadu vairums darba devēju bija vērtējuši kā visai sarežģītu un uzņēmējdarbībai nedraudzīgu, tad 2017.gadu viņi vērtē optimistiskāk un prognozē zināmu pieprasījuma stabilitāti vai pat pieaugumu. NVA veiktās darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka 2017.gadā jaunas darba vietas varētu izveidot 11% no visiem Latvijas darba devējiem. Kopumā Latvijā 2017.gada laikā tiek plānots izveidot vairāk nekā 8 tūkstošus jaunu darba vietu.
Lai bezdarbnieki un darba meklētāji varētu pēc iespējas ātrāk atrast darbu, liela nozīme ir tam, lai informācija par darba piedāvājumiem būtu viegli pieejama. Šādu informāciju NVA piedāvā gan savās filiālēs visā Latvijā, gan Darba informācijas kabinetos Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā un Jēkabpilī, gan pavasaros un rudeņos rīkotajos vakanču gadatirgos, gan elektroniski – NVA CV un vakanču portālā, kas bez maksas ir pieejams visiem interesentiem.
“Maijā pastāvīgā darbā iekārtojās 4919 NVA reģistrētie bezdarbnieki, savukārt šī gada piecos mēnešos darbā bija iekārtojušies 27977 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Atgādināšu, ka 2016.gada laikā darba tirgū bija iekļāvušies 72 286 bezdarbnieki, no kuriem 20 857 bija atraduši pēc kāda NVA aktīvā nodarbinātības pasākuma pabeigšanas,” pastāstīja NVA direktore.
Lai veicinātu bezdarbnieku integrāciju darba tirgū, liela nozīme ir NVA īstenotajai profilēšanas metodei un individuālajai pieejai katram NVA klientam, izzinot katra bezdarbnieka individuālās vajadzības, izstrādājot individuālo darba meklēšanas plānu un piedāvājot tieši viņam nepieciešamos NVA atbalsta pasākumus un pakalpojumus, kas sekmē konkurētspēju darba tirgū un pastāvīga darba atrašanu.
“Mūsu prioritārie virzieni – ilgstošā bezdarba mazināšana, jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšana, atbalsts bezdarbniekiem ar invaliditāti un cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Statistikas dati rāda, ka gada laikā ilgstošo bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 13%, jauniešu bezdarbnieku skaits – par 21%, bezdarbnieku skaits vecumā virs 50 gadiem – par 11%. Mazāks samazinājums vērojams NVA reģistrēto bezdarbnieku ar invaliditāti skaitā – 3%, taču tas skaidrojams gan ar to, ka valstī kopumā pieaug personu ar invaliditāti skaits, gan arī ar to, ka NVA ir būtiski aktivizējusi sadarbību ar personu ar invaliditāti intereses pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām, lai pēc iespējas vairāki darba meklētāji ar invaliditāti varētu saņemt NVA atbalstu,” norādīja Evita Simsone.
Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars NVA reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā ir 31%. Jāatzīmē, ka mūsu valstī šobrīd ir mazāks ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā, nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ilgstošie bezdarbnieki pārsvarā ir zemākas kvalifikācijas profesiju pārstāvji, visvairāk viņu vidū ir bijušie palīgstrādnieki, sētnieki, apkopēji, arī apsargi un veikala pārdevēji. Vairāk nekā puse ilgstošo bezdarbnieku ir vecumā virs 50 gadiem, un viņu kādreiz iegūtā kvalifikācija bieži vien vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus prasībām. Mēs piedāvājam iespēju pārkvalificēties vai pilnveidot profesionālās prasmes. Taču ilgstošais bezdarbs rada daudz psiholoģiska rakstura problēmu: zūd motivācija strādāt, daudzi kļūst nomākti un vairs nevēlas atsākt darba dzīvi, parādās atkarības problēmas. Lai palīdzētu ilgstošajiem bezdarbniekiem pārvarēt bezdarba radītās problēmas un motivētu atgriezties darba tirgū, NVA īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu “Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem”, kas piedāvā atbalsta pasākumu kompleksu tieši šai mērķa grupai, ietverot, gan motivācijas veicināšanas pasākumus un speciālistu konsultācijas individuālo sociālo un psiholoģisko problēmu risināšanā, gan veselības pārbaudes un ārstēšanos no atkarībām, gan apmācības iespējas un tradicionālos nodarbinātības pasākumus – darbu uz noteiktu laiku subsidētajās darba vietās.
“Šobrīd īpašu uzmanību mēs pievēršam cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem. Šai darba ņēmēju mērķa grupai mūsu atbalsts ir ļoti nozīmīgs, jo mainīgajā darba tirgū, kas ļoti strauji attīstās, un daudzas profesijas izzūd, bet to vietā rodas jaunas, kādreiz iegūtās profesionālās zināšanas kļūst neaktuālas, un kādreiz labu izglītību ieguvis speciālists var kļūt par bezdarbnieku. Tā NVA uzskaitē kā bezdarbnieki nonāk, piemēram, inženieri vai ekonomisti vecumā virs 50 gadiem, kuru kādreiz iegūtās zināšanas vairs nav aktuālas darba tirgū,” uzsvēra NVA direktore.
NVA šobrīd strādā pie jauna ESF projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kas tiks īstenots sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS). Projekts paredz veikt darba vides un cilvēkresursu iespēju izvērtējumu darbavietās, nosakot darba organizācijas piemērotību gados vecāko darbinieku potenciāla izmantošanai. Gados vecākiem darba ņēmējiem tiks piedāvātas iespējas apgūt papildu prasmes darba turpināšanai esošajā vai citā amatā, kas būtu piemērots nodarbinātā veselības stāvoklim. Projekts paredz arī veselības uzlabošanas aktivitātes, plānoti pasākumi sabiedrības un darba devēju izpratnes veidošanai par nodarbināto vecumā virs 50 gadiem potenciālu un iespējām.
Kopumā darba tirgus rādītāji Latvijā ir līdzīgi vidējai situācijai Eiropas Savienībā (ES). Bezdarba mazināšanā Latvija, tāpat kā citas ES valstis, nodrošina visus pakalpojumus, kas noteikti kā prioritārie -ilgstošā bezdarba samazināšana, jauniešu nodarbinātības veicināšana, atbalsts darba ņēmējiem vecumā virs 50 gadiem, informācijas par brīvajām darba vietām un nodarbinātības iespējām nodrošināšana, un, protams, sadarbības ar darba devējiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām attīstīšana un pilnveidošana.
Detalizētāk ar reģistrētā bezdarba datiem 2017.gada 31.maijā var iepazīties NVA mājaslapas sadaļā ”Dokumenti un statistika”.
