Lasīšanas laiks: 6 min
Koku lapas no skapjiem velk laukā savas košās rudens kleitas un mēs dodamies ciemos pie Ingas Loginas uz Cempu pusi, kur radošums zeļ pat ikdienas darbos un top atzinīgi novērtētie “Login Wool” filcēšanas darbi.
Inga mūs sagaida ar smaidu, tiekam cienāti ar pašas lasītu tēju un medainām cidonijām, uz terases palodzes mūs sveic dabas velšu kompozīcija. Sarunu iesākam par filcēšanas un “Login Wool” pirmsākumiem, uzzinot, ka pirms aptuveni piecpadsmit gadiem Inga piedalījusies filcēšanas meistarklasē Bērzaines pusē, kas tolaik ir bijis jaunums. Ingu pārsteidzis, ka no neizteiksmīga vilnas kušķa sanācis izveidot tik skaistu un saturīgu šalli. Tā secīgi iegādāti nepieciešamie piederumi filcēšanai mājās, izkoptas dažādas filcēšanas tehnikas un pēc iedvesmas amatnieku tirdziņos tapušas pirmās pirts cepures. Dzinulis attīstīt prasmes vedis uz dažādiem kursiem un tā tapuši arī pirmie filca zābaki. Sākumā tas ir bijis kā vaļasprieks, vēlāk – pilna laika darbs ne tikai veidojot pasūtījumus un vadot meistarklases, bet arī braucot uz tirdziņiem.
Nu filcēšana atkal ir Ingas brīvā laika un sirds nodarbe, apvienojot to ar darbu Valmieras Jaunatnes centrā “Vinda”, kur Inga iedvesmo radoši izpausties savus audzēkņus. Kādreiz Ingas filcētie darbi saistījušies ar nosaukumu “Ideju galerija”, vēlāk, domājot par starptautisku vidi, tapis zīmols “Login Wool”, kas sevī ietver Ingas uzvārdu un filcēšanas galveno izejmateriālu – vilnu (wool). Inga stāsta, ka nosaukums vienlaikus apzīmē arī tēlainu ielogošanos vilnā (log in wool), jeb sajūtu, kad vilna tevi ieskauj. Sildošo mākslas darbu vidū ir ne tikai pirts cepures un filca zābaki, bet arī čības, kurpes, somas, apģērbi, cepures, aksesuāri un dažādi priekšmeti. Klausoties Ingu, rodas sajūta, ka nav nekas tāds, ko māksliniece nevarētu uzfilcēt. Tam pierādījums ir stāsti par filca gleznu pasūtījumiem, ekstravagantiem zābakiem, dažādu meža dzīvnieku, pasaku tēlu un pirts cepuru realizēšanu. Ar mammas veidotajiem filca zābaciņiem uzaugusi arī Ingas meita Diāna, pēdējie tapuši kopā ar viņu un nu Ingai ir labs palīgs organizētajās meistarklasēs.
Savulaik “Login Wool” savu atpazīstamību ir guvis ar Beverīnas velteņiem jeb tautiskiem filca zābakiem. Pēc to tapšanas atnācis viens no pirmajiem pasūtījumiem – abstrakta dizaina zābaki Toma Fedro mākslas stilā, kurus pasūtījusi kāda modīga dāma no Rīgas. Inga sākumā domājusi par to, kā īstenot zābaku dizainu, bet nav ļāvusies bailēm, jo gan toreiz, gan tagad vadās pēc moto: “nemēģināsi, neuzzināsi”. Pēc ekskluzīvo zābaku tapšanas nākuši vēl jauni pasūtījumi un pat manīti dažādi pakaļdarinājumi. Uzņēmēja atzīst, ka vienmēr veido zābakus pēc klienta mēriem, neredzot cilvēka kāju dzīvē, pastāv risks, ka tie nederēs, bet gadu gaitā meistare ir izkopusi atbilstošu metodi, kādi mēri cilvēkam jānoņem, lai pasūtītie zābaki derētu. Reiz izaicinājums ir bijusi kāda pirts cepure, klients vēlējies to ar pieciem ragiem un uz katra no ragiem virsū vēl četrus ragus. Pateicoties tapušajai cepurei, tās valkātājs kļuvis par atpazīstamu pirtnieku. Inga dalās atmiņās arī par kādu filca zābaku pāri, kuru klients pasūtījis Elitas Patmalnieces mākslas rokrakstā un vēlējies būt klātesošs visos zābaku tapšanas procesos. Šis pasūtījums iemācījis, ka vislabāk klientam ir rādīt gala rezultātu, par to vienojoties jau sākumā un tādējādi iemācot arī paļāvību un uzticēšanos meistaram kā sava amata pratējam. Izaicinājums savulaik ir bijis arī radīto mākslas darbu, ieguldītā laika un cenas samērošana. Laikā, kad braukāts pa tirdziņiem, izaicinājums ir bijis iegūt klientu uzticību, jo nereti meistari, kas rada nekvalitatīvus filca darbus, sabojā cilvēku uztveri par filcētu produktu praktiskumu un kvalitāti.
Papildu filcēšanai Inga savu radošumu izpauž arī citos mākslas veidos – epoksīda sveķu darbos, botāniskajā bareljefā, zīmēšanā, dažādu kompozīciju veidošanā un vēl, un vēl. Iedvesma dažādiem darbiem Ingu nereti sameklē pati, reizēm viņa to smeļas internetā. Filcēšanas sākumā māksliniecei pie gultas ir bijusi klade, kurā ierakstītas nosapņotās idejas. Ingu vienmēr pozitīvi uzlādē pašas dalība dažādās meistarklasēs, kā arī enerģijas apmaiņa un ciemiņu uzņemšana savās meistarklasēs. Citi sakot, ka Ingas māja nekad neesot tukša, tā visu laiku kūsā no rosības.
Piedaloties Ingas vadītājās meistarklasēs, viņa pielāgo radošo tēmu katra klienta vēlmēm un ļauj izvēlēties sev tīkamāko. Nereti viesi izvēlas tieši filcēšanu un bieži vien tā ir arī viņu pirmā pieredze tajā. Daži pēc meistarklases ir atzinuši, ka tas nav nemaz tik viegli, kā izskatās un vienlaikus trenē gan pacietību, gan ļauj ieslīgt sava veida meditācijā. Inga jūt gandarījumu, ja pēc meistarklases kāds turpina filcēt arī pats savās mājās. Uz meistarklasēm lielākoties ierodas vietējie un ārzemju latvieši, tās apmeklē darba kolektīvi, ģimenes, draudzeņu kompānijas un vecmeitu ballīšu svinētājas, reizēm Inga dodas arī uz izbraukuma meistarklasēm dažādās Latvijas vietās. “Login Wool” filca mākslas darbiem ir savi patstāvīgie klienti, filcējumi ir ne tikai daudzu latviešu mājās, bet tie ir aizceļojuši arī uz Norvēģiju, Lielbritāniju, pat uz Austrāliju un Japānu. Inga ir vienīgā no filcētājiem, kas uz pirts cepurēm veido dabas ainavas. Šādā veidā pie klienta nonāk ne tikai pirts cepure, bet arī gabaliņš Latvijas, lai vai kur tas atrastos. Māksliniece atzīst, ka ainavisko pirts cepuru radīšana viņai ir sirdsdarbs.
Kā dažas no panākumu atslēgām, lai veiksmīgi darbotos tūrisma nozarē, Inga min labas komunikācijas prasmes, pārliecību par savu darbu un nebaidīšanos no nezināmā. Viņa uzsver, ka ir jāmāk sevi pasniegt no labākās puses un ir jāpatīk tam, ko tu dari. Sarunu ceļā uzzinām, ka “Login Wool” radošo ritējumu ietekmē sezonalitāte. Tuvojoties Ziemassvētkiem, cilvēki steidz iegādāties dāvanas arī pie viņas un, tuvojoties vēsam laikam, cilvēki veic pasūtījumus, lai sasildītu savas nosalušās kājas pirms apkures sezonas sākuma. Arī vasara nāk ar saviem izaicinājumiem, kad filcēt svelmē nav viegli. Māksliniece atzīst, ka svarīga ir sadarbība arī ar citiem tūrisma uzņēmējiem. Inga ir devusies uz kaimiņos esošo “Beverīnas koka un skulptūru parku” vadīt meistarklases, tur pieejami arī viņas radītie suvenīri. Vietējie parasti paši savstarpēji iesaka, ko vēl apmeklēt un darīt tuvākajā apkārtnē un Valmieras novadā. Lielākā “Login Wool” reklāma parasti ir no mutes – mutē, bieži darbu kvalitāte runā pati par sevi. Cilvēki Ingu atrod arī internetā vietnē Facebook vai “Login Wool” mājalapā, reizēm kāds atsaucas uz kādu tirdziņu vai raidījuma sižetu.
Ja Inga varētu sākt visu no sākuma, viņa neko nemainītu, jo ir pateicīga par to, kā viss ir izvērties. Ingas sapnis ir turpināt sniegt zināšanas, pašai mācīties līdzi, turpināt radoši izpausties un iedvesmot. Viņa atzīst – lai mūsdienās izdzīvotu, cilvēkam ir jābūt daudzpusīgam. Pēc savas pieredzes iesaka neskaitīt naudu pirms laika un apgalvo, ka tas nav nekas neparasts, ja ir gan kāpumi, gan kritumi.
Sarunas noslēgumā filcēšanas māksliniece kā ceļavārdus lasītājiem atkārto jau iepriekš izteikto domu: “nemēģināsi, neuzzināsi” un uzsver, ka nevajag baidīties riskēt. Inga visiem vēl iedegties par savu ideju un atrast tādu darbu, kas patiesi sagādā prieku. Iegādājoties kādu filcētu priekšmetu, tu nenopērc tikai kādu lietu, bet arī gabaliņu no kāda dzīves, laika un dvēseles. Tu nopērc mazu gabaliņu no iespējas kādam radoši izpausties.
Nākammēnes viesosimies Mazsalacas pusē, kur izzināsim Lindas un Rinalda Zeltu uzņēmējdarbības un “Vidusmežu keramikas” stāstu.
