Lasīšanas laiks: 2 min
Šodien, 4.oktobrī, Valmieras muzejā notiek 1. Latvijas lokālās vēstures un novadpētniecības lasījumi, ko rīko Latvijas vēstures materiālu brīvpieejas krātuve un novadpētniecības platforma Historia.lv, sadarbībā ar Valmieras muzeju. Pasākumā tika aicināti piedalīties interesenti no visas Latvijas, lai veicinātu sadarbību un pieredzes apmaiņu starp novadpētniekiem no dažādiem novadiem un pilsētām.
Kā portālam “Valmieras Ziņas” pastāstīja Historia.lv redaktors Valters Grīviņš, lasījumi norisinās ilgtermiņa projekta “Kas pagātni pētī, nākotni svētī!” ietvaros, ko īsteno Historia.lv. Projektā jau notikuši divi semināri Vidzemes novadpētniekiem – “Novadpētnieku mācības” 2017.gada rudenī un “Kartes kā avoti lokālās vēstures un novadpētniecības darbā” 2018.gada pavasarī. Šis jau ir trešais pasākums, kas pirmo reizi notiek lasījumu formātā.
“Rīkojot šo pasākumu, esam centušies, lai profesionālā vēsture, etnogrāfija un arheoloģija pārklātos ar novadpētniecisko darbu, ko veic vietējo muzeju, novadpētniecības istabu vadītāji un citi interesenti. Tādējādi mēs veidojam sasaisti starp abiem poliem, jo bez tās nav iespējama pilnvērtīga vēstures apzināšana un izpratne,” skaidroja V.Grīviņš.
Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma piebilda: “Novadpētniecības kustība pašlaik ir visai aktīva. Cilvēki pēta savas dzimtas saknes, lokālās vēstures notikumus un procesus. Taču ir ļoti svarīgi to darīt pareizi no sākuma līdz galam. Ir jāiemācās pareizi dokumentēt un strādāt ar dokumentiem, ir jāiemācās, ka katram iesāktajam darba ir jābūt noslēgumam, lai iegūtās liecības nepazustu, tiktu saglabātas un ar tām varētu dalīties. Tāpēc projekta pasākumos piedalās arhīvu pārstāvji, bibliotekāri, kuri bieži vien nodarbojas ar novadpētniecību, un citi interesenti.”
V.Grīviņš uzvēra, ka Historia.lv misija ir ne tikai vispārīgu vēstures materiālu publicēšana, bet arī novadpētniecības platformas uzturēšana, novadpētnieku darbības koordinācija, prasmju pilnveidošana un sadarbības veicināšana, ar ko līdz šim neviens nebija nodarbojies mūsu valstī.
Historia.lv redaktors atzina, ka novadpētniecības jomai būtu nepieciešams atbalsts no valsts un pašvaldībām, taču kopumā tas ir nepietiekams un lielā mērā atkarīgs no vietējo institūciju izpratnes un labās gribas. Tādēļ viņš īpašu pateicību izteica Valmieras muzejam par atbalstu projekta īstenošanā un arī šo lasījumu rīkošanā, atvēlot telpas, aprīkojumu un sniedzot visu nepieciešamo palīdzību.
V.Grīviņš pastāstīja, ka Historia.lv turpina attīstīties. Pašlaik ir iespēja ne tikai atsevišķām personām veidot savus profilus un kļūt par līdzautoriem, publicējot materiālus, bet arī radīta iespēja organizācijām un dažādām kopām var veidot profilus un publicēt savu saturu kvalitatīvā un strukturētā veidā.
Pasākuma noslēgumā plkst. 16.30 notiks Tatjanas Bergas grāmatas “Valmieras vecpilsētas arheoloģija” atvēršana.
