Lasīšanas laiks: 4 min
Jūnija mēnesis projektā “Vidzeme iekļauj” bijis ļoti aktīvs – deinstitucionalizācijas (DI) plāna izstrādātāji intensīvi apmeklēja visus Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā esošos bērnu sociālās aprūpes centrus (BSAC), kā arī uz tikšanos aicināja pašvaldību sociālo dienestu pārstāvjus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Āboliņa.
Vizīšu mērķis bija izzināt šī brīža situāciju, pārrunāt nākotnes perspektīvas ārpus ģimenes aprūpes sociālo pakalpojumu kvalitatīvai attīstībai reģionā. Institūciju darbības izpēte paredz arī datu ievākšanu – tos izmantos, lai izstrādātu iestāžu reorganizācijas plānus. Jāatzīmē, ka reorganizācijas plāni neparedz iestāžu slēgšanu, bet gan to darbības pilnveidošanu. Plāna izstrādātāji mērķtiecīgi izzina pašvaldību pārstāvju, kā arī iestāžu vadītāju un darbinieku viedokli, lai rekomendācijas, kas tiks iestrādātas reorganizācijas plānos, būtu realizējamas praksē un saskanētu ar pašvaldību un pašu iestāžu vadītāju vīziju par plānoto attīstību nākotnē.
Viesojoties sociālās aprūpes centros, jau šobrīd projekta ieviešanas komanda nonākusi pie vairākām atziņām. DI plāns tiek izstrādāts, lai nodrošinātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību, ņemot vērā projekta mērķa grupu personu vajadzības katrā no pašvaldībām. Tās savukārt tika apzinātas dažus mēnešus atpakaļ, kad kopumā 660 personām no Vidzemes tika izstrādāti individuālie atbalsta plāni sociālo pakalpojumu saņemšanai. Tagad pakalpojumi jāsaplāno pašvaldībās, ņemot vērā vispārējo pakalpojumu pieejamību un pašvaldību vēlmi veidot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus.
Ir dažādi apstākļi, kas attaisno šo iestāžu esamību – vispirms tas ir nodrošinājums bērniem, kuri palikuši bez apgādības un nevar par sevi parūpēties.
Bērnu sociālās aprūpes centru vadītāju pieredze liecina, ka visgrūtāk klājas tiem bērniem, kas jau sasnieguši pusaudžu vecumu – ir ļoti grūti atrast audžuģimeni (adoptētāju, aizbildni) bērniem, kuri jau ir padsmitgadnieki, turklāt ar ļoti emocionāliem pārdzīvojumiem bagātu pagātni.
Tikpat liela problēma ir ar bērniem, kas nāk no daudzbērnu ģimenēm, un diemžēl, tādu nav mazums – spēt uzņemties gādību par visiem bērniem vienlaikus nav viegli, jo reizēm ar gribēšanu ir par maz, nepieciešams nodrošināt arī atbilstošus apstākļus. Kā BSAC vadītāji, tā pašvaldību sociālā dienesta pārstāvji ir vienisprātis – pirms bērns vispār nonāk pie jauniem vecākiem, prioritāri jāpieliek maksimālas pūles, lai situāciju bioloģiskajā ģimenē uzlabotu un bērns tomēr atgrieztos pie saviem īstajiem vecākiem.
Te BSAC vadītāji izceļ vēl kādu problēmu – nav daudz tādu cilvēku, kuri gatavi veltīt gadus, lai prasmīgi spētu palīdzēt bērnu namu bērniem atgūt ticību labākai dzīvei. Turklāt, kā secina arī lielākā daļa Vidzemes pašvaldību sociālo dienestu pārstāvju – nepieciešams attīstīt audžuģimeņu kustību Latvijā, tā kā tās joprojām ir nepietiekošā skaitā. Arī Vidzemē ir vairāki novadi, kuros, diemžēl, joprojām neviens nav uzņēmies pildīt šo darbu – un tas nav tikai darbs, bet savā ziņā arī misija.
Ja bērns tomēr nonācis BSAC, arī vidi nepieciešams padarīt maksimāli ģimeniskāku. Piemēram, virtuve un ēdamistaba, kas atgādina skolas ēdamzāli, personāls, kas pasniedz jau pagatavotu ēdienu un nomazgā traukus – nekas no tā neatgādina dzīvi ģimenē. Š.g. 1.jūlijā stājās spēkā Ministru Kabineta noteikumi nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”, kuros, cita starpā, tika uzsvērtas bērna tiesības uz ģimeniskai videi pietuvinātiem dzīves apstākļiem – tās vērā būs jāņem arī bērnu sociālās aprūpes iestādēm, līdz 2022. gadam pielāgojot savas telpas un darbības principus, centrā noliekot bērnu un viņa vajadzības.
Ļoti būtisku lomu ģimeniskas vides nodrošināšanā spēlē arī iestādes vadība un personāls, kas ikdienā ir blakus bērniem. Jau tagad ir iestādes, kurās pēc darbinieki stāstītā, daudz kas notiek kā ģimenē – kopā ar bērniem tiek ravēts dārzs, marinēti gurķi ziemai, ceptas kūkas svētkiem, utt.
Tomēr, kā atzina pašu institūciju darbinieki, pastāv liels risks padoties izdegšanas sindromam, tāpēc ļoti būtiski būtu organizēt atbalsta pasākumus arī personālam, stiprinot to motivāciju un zināšanas par konfliktu vadību, darbu ar pusaudžiem un vardarbībā cietušiem bērniem utt. Lielas cerības tiek liktas uz dažādām apmācību iespējām deinstitucionalizācijas projekta ietvaros.
Deinstitucionalizācijas plānu Vidzemē paredzēts izstrādāt līdz 2017. gada 31.oktobrim. Līdzīgus plānus izstrādā arī citviet Latvijā, procesu koordinē plānošanas reģioni.
