Valmieras Ziņas

No datu uzskaites līdz gudrākiem lēmumiem: kā digitalizācija maina saimniekošanu laukos?

Lasīšanas laiks: 6 min

Lauksaimnieku ikdienā netrūkst informācijas par ražību, izmaksām, lauku apsaimniekošanu un saražotās produkcijas kvalitāti. Taču bieži šie dati glabājas dažādās tabulās, dokumentos vai pierakstos, apgrūtinot to pārskatīšanu un izmantošanu lēmumu pieņemšanā. Digitālie risinājumi piedāvā iespēju šo informāciju apvienot, samazināt administratīvo darbu un efektīvāk plānot saimniecības attīstību. Vienlaikus rodas jautājums, kā izvēlēties piemērotākos rīkus un panākt, lai digitalizācija patiešām atvieglotu darbu, nevis radītu papildu pienākumus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Marta Riekstiņa.

Par šiem jautājumiem 30. oktobrī Valmierā, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības VAKS telpās, diskutēja lauksaimnieki un nozares eksperti Vidzemes plānošanas reģiona organizētajā pasākumā “Digitālā lauksaimniecība Vidzemē: dati un digitalizācija gudrākai saimniekošanai”. Diskusijās tika aplūkota datu nozīme saimniecību vadībā, digitālo rīku praktiskās iespējas, kooperatīvu pieredze un valsts pārvaldes digitalizācijas attīstība.

Lai pieņemtu pamatotus lēmumus, dati vispirms jāuzkrāj

Lauksaimniecībā lēmumi bieži balstās ilggadējā pieredzē un intuīcijā. Saimnieks pārzina savus laukus, zina, kurās platībās parasti iegūst labāku ražu un kuri darbi prasa lielākos ieguldījumus. Tomēr priekšstats par saimniecības rezultātiem ne vienmēr sakrīt ar faktiskajiem rādītājiem.

Kā skaidroja uzņēmējdarbības mentore Terēze Riekstiņa, datu analīzes sākumpunkts ir konkrēts jautājums, uz kuru saimniecība vēlas rast atbildi. Piemēram, kura audzētā kultūra ir ekonomiski izdevīgākā, kā mainījusies pašizmaksa vai kurā laukā ieguldījumi atmaksājas vislabāk. Tikai pēc tam iespējams noteikt, kāda informācija nepieciešama un kā to analizēt.

Laba raža pati par sevi vēl nenozīmē lielāko peļņu, ja tās iegūšanai bijušas ievērojamas izmaksas. Tāpēc svarīgi vērtēt ne vien saražoto daudzumu, bet arī ieguldītos resursus. Turklāt šāda pieeja ir nozīmīga jebkura lieluma saimniecībai. Mazajiem ražotājiem bieži vērtīgāk ir salīdzināt savus rezultātus vairāku sezonu griezumā, nevis mēroties ar lieliem uzņēmumiem.

Diskusijā lauksaimnieki aktualizēja nepieciešamību pēc operatīvās pašizmaksas aprēķiniem, kas ļautu konkrētā brīdī novērtēt atsevišķa lauka vai kultūrauga izmaksas. Šāda informācija palīdzētu izvērtēt turpmākos ieguldījumus un pieņemt ekonomiski pamatotākus lēmumus.

Tomēr, lai šādus aprēķinus vispār varētu veikt, nepieciešama regulāra datu uzskaite. Cilvēka atmiņa mēdz piešķirt lielāku nozīmi nesenajiem vai emocionāli spilgtākajiem notikumiem, tādēļ tikai uz atmiņām balstīts vērtējums var būt maldinošs. Sistemātiski uzkrāti dati ļauj paskatīties uz saimniecības attīstību ilgākā laikposmā, pamanīt likumsakarības un izdarīt pierādījumos balstītus secinājumus.

Digitālie rīki palīdz apvienot saimniecības datus

Datu uzkrāšana ir pirmais solis, taču tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai informācija būtu viegli pārskatāma un izmantojama dažādiem uzdevumiem. Lauksaimniecībā pieejami vairāki digitālie risinājumi, kas palīdz pārvaldīt lauku vēsturi, plānot darbus, sekot līdzi resursu izlietojumam un sagatavot nepieciešamos pārskatus.

Kā viens no praktiskajiem piemēriem pasākumā tika aplūkota Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) digitālā platforma “Mans Lauks”. Tās iespējas demonstrēja LLKC augkopības eksperte un praktizējoša bioloģiskā lauksaimniece Ilze Andersone.

Digitālo sistēmu būtiska priekšrocība ir iespēja vienreiz ievadītu informāciju izmantot vairākos procesos. Piemēram, datus par saimniecības laukiem un platībām iespējams pārņemt no Lauku atbalsta dienesta (LAD) sistēmām, savukārt uzkrātā lauku vēsture palīdz plānot augu maiņu un izvērtēt iepriekšējo sezonu rezultātus.

Plānojot mēslošanu, iespējams izmantot augsnes analīžu rezultātus, informāciju par priekšaugiem un sagaidāmo ražību. Digitālie aprēķini palīdz novērtēt nepieciešamo slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu, bet sasaistē ar noliktavas uzskaiti var noteikt, cik daudz mēslošanas līdzekļu vēl jāiegādājas.

Līdzīgi ieguvumi rodas, reģistrējot lauka darbus un saražoto produkciju. Ja ražas novākšanas dati automātiski nonāk noliktavas uzskaitē, tie nav atkārtoti jāpārraksta. Savukārt regulāri uzkrāta informācija ļauj ātrāk sagatavot atskaites un pārskatus.

Tas ir īpaši nozīmīgi bioloģiskajām saimniecībām, kur nepieciešama detalizēta ražošanas uzskaite. Digitālās sistēmas var palīdzēt sagatavot pārskatus par saražoto un realizēto produkciju, kā arī plānot lopbarības nodrošinājumu un aprēķināt kūtsmēslu barības elementu daudzumu.

Vienlaikus sistēmu savietojamība vēl nav pilnīga. Atsevišķi dati joprojām jāievada manuāli, un daļa funkciju atrodas izstrādes stadijā. Tas parāda, ka digitalizācijas attīstībā būtiska ir ne vien jaunu rīku radīšana, bet arī jau esošo sistēmu savstarpēja sasaiste, lai samazinātu informācijas dublēšanos.

Efektīvāka informācijas aprite ietaupa laiku ražas sezonā

Digitālo risinājumu ieguvumi neaprobežojas ar atsevišķas saimniecības darbu. Tie var būtiski uzlabot arī sadarbību starp lauksaimniekiem, kooperatīviem un citiem nozares dalībniekiem.

Šādu piemēru sniedza VAKS graudu iepirkumu speciāliste Dace Čāmāne, iepazīstinot ar kooperatīva pieredzi ražas pieņemšanas procesa digitalizācijā.

Aktīvajā ražas novākšanas sezonā laiks ir īpaši vērtīgs resurss. Lai uzlabotu kravu pieņemšanu un informācijas apmaiņu ar biedriem, VAKS izstrādāja mobilo lietotni, kas ļauj pieteikt graudu piegādes un operatīvi saņemt informāciju par nodotās produkcijas kvalitāti.

Saimnieks savā telefonā var pārskatīt graudu mitrumu, tīrību un citus kvalitātes rādītājus, arī tad, ja kravas uz elevatoru nogādā vairāki šoferi. Tas ļauj ātrāk reaģēt uz situāciju, piemēram, izvērtēt kombaina regulējumu vai turpināt kulšanu citā laukā.

Lietotnes ieviešana sākotnēji sastapās ar ieradumu maiņas izaicinājumiem. Tāpēc VAKS jauno sistēmu vispirms izmēģināja Valmieras filiālē, kur darbinieki palīdzēja lietotājiem apgūt jauno kārtību un identificēja nepieciešamos uzlabojumus. Tikai nākamajā sezonā risinājums tika ieviests pārējās filiālēs.

Pakāpeniskā pieeja ļāva pielāgot sistēmu reālajām vajadzībām. Rezultātā digitalizētais kravu pieņemšanas process palīdz ietaupīt gan kooperatīva darbinieku, gan lauksaimnieku laiku, kas intensīvajā sezonā ir īpaši būtiski.

Laika gaitā lietotne papildināta ar agronomu konsultācijām, lauku apsekojumu informāciju un aktuālajiem paziņojumiem. Vienlaikus tās attīstībā jārēķinās ar interneta pārklājuma problēmām, sistēmas uzturēšanas izmaksām un kiberdrošības prasībām.

Digitalizācija samazina arī administratīvo slogu

Līdzīgas pārmaiņas notiek valsts pārvaldē, kur arvien vairāk pakalpojumu un informācijas apmaiņas procesu tiek nodrošināti elektroniski.

Kā skaidroja LAD pārstāvis Indulis Āboliņš, kopš 2016. gada platību maksājumu pieteikumi jāiesniedz elektroniski. Tas ļāvis samazināt kļūdu skaitu un paātrināt dokumentu apstrādi. Piemēram, jau lauka iezīmēšanas laikā iespējams konstatēt platību pārklāšanos ar cita lauksaimnieka deklarēto teritoriju.

Būtisks ieguvums ir arī valsts iestāžu savstarpēja datu apmaiņa. Ja nepieciešamā informācija jau atrodas kādas iestādes rīcībā, mērķis ir to iegūt elektroniski, neprasot lauksaimniekam atkārtoti iesniegt tos pašus dokumentus.

Tomēr līdz ar digitālo iespēju paplašināšanos pieaug prasības sistēmu lietojamībai. Risinājumam, kas izstrādātājam šķiet vienkāršs, jābūt saprotamam arī cilvēkam, kurš to izmanto ikdienas darbā uz lauka.

Diskusijās tika aktualizēta arī mākslīgā intelekta izmantošana, piemēram, atbalsta maksājumu prognozēšanā. Dalībnieku pieredze parādīja, ka dažādi rīki var sniegt atšķirīgus aprēķinus, tādēļ finanšu lēmumos svarīgi izmantot pārbaudītus datus un oficiālos informācijas avotus.

Digitālā pārvaldība kļūst par saimniekošanas ikdienu

Pasākumā aplūkotie piemēri parādīja, ka datu uzkrāšana, digitalizācija un pārvaldība kļūst par arvien nozīmīgāku lauksaimniecības ikdienas sastāvdaļu. Saimniecībām digitālie rīki palīdz precīzāk plānot ražošanu un izmaksas, kooperatīviem efektīvāk organizēt sadarbību ar biedriem, bet valsts pārvaldei samazināt administratīvo slogu.

Lai gan joprojām pastāv izaicinājumi, kas saistīti ar digitālajām prasmēm, lietotāju ieradumiem, interneta pieejamību un dažādu sistēmu savietojamību, digitalizācijas attīstība turpinās. Arvien vairāk procesu gan valsts pārvaldē, gan lauksaimniecības uzņēmumu un kooperatīvu darbībā tiek pārcelti digitālajā vidē.

Tāpēc jautājums vairs nav tikai par to, vai lauksaimniecībā izmantot digitālos risinājumus, bet gan par to, kā tos ieviest pārdomāti un pielāgot reālajām vajadzībām. Jo agrāk saimniecība sāk sistemātiski uzkrāt un izmantot savus datus, jo plašākas kļūst iespējas pieņemt pamatotus lēmumus un pielāgoties pārmaiņām.

Šī ir jau trešā reģionālā iesaistīto pušu tikšanās Interreg Europe projektā “AgriExcel”. Tajā Vidzemes plānošanas reģions kopā ar partneriem no citām Eiropas valstīm apzina un izvērtē risinājumus digitālo tehnoloģiju izmantošanai lauksaimniecībā. Plašāk par projektu lasiet www.vidzeme.lv (sadaļā Projekti) un https://www.interregeurope.eu/agriexcel.

Aktuālais jautājums

Vai esi apmierināts ar 15. Saeimas vēlēšanu rezultātiem?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

ŠĶIEDRAS CIRTĒJS/-A Pievienojies AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA komandai kā Šķiedras cirtējs/-a. TAVA DARBA PIEREDZE NAV IZŠĶIROŠA: Citur Latvijā līdzīgu darba pieredzi iegūt nevar, tāpēc visu nepieciešamo darbam mēs iemācīsim. TAVI GALVENIE DARBA PIENĀKUMI BŪS: Atbilstošā apjomā un kvalitātē ražot cirstās šķiedras produktu; Svērt, pakot un marķēt gatavo produkciju; Savlaicīgi iekārtot darba vietu ar izejmateriāliem un palīgmateriāliem; Rūpīgi ievērot ražojamā produkta tehnoloģiskos parametrus; Kontrolēt saražotās produkcijas kvalitāti; Savlaicīgi un kvalitatīvi veikt doto ražošanas uzdevumu; Savlaicīgi veikt ciršanas iekārtu un ventilācijas sistēmas apkopi, veikt iekārtu darba detaļu nomaiņu; Sadarbība ar kolēģiem ražošanas mērķu sasniegšanai. TU BŪSI PIEMĒROTS ŠIM DARBAM, JA TEV PIEMĪT: Vēlme mācīties un prasme strādāt komandā; Ļoti labas komunikācijas prasmes; Augsta atbildības sajūta; Spēja strādāt fiziski aktīvu darbu; Spēja organizēt savu darbu; Noturīga uzmanība un precizitāte. MĒS TEV PIEDĀVĀJAM: Paredzamu maiņu grafiku, kas zināms visam gadam (darbs 12 h maiņās - dienas maiņas 06.00-18.00 un naktsmaiņas 18.00-06.00); Atalgojumu pēc apmācību laika (1 mēnesis) sākot no 1300 EUR pirms nodokļu nomaksas; Darba apģērbu, tā tīrīšanu, darba apavus, individuālās aizsardzības līdzekļus; Organizētu transportu no/uz darba; Līdzmaksājumu maltītēm uzņēmuma kafejnīcā; 50% līdzmaksājumu sporta aktivitātēm; Veselības apdrošināšanu pēc trīs nostrādātiem mēnešiem un labumu grozu atbilstoši koplīgumam. CV gaidīsim uz e-pastu darbs@valmiera-glass.com. Mēs novērtējam katru pieteikumu un sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks izvirzīti un nākamo atlases kārtu. Ja vēlies uzzināt vairāk par uzņēmumu un mūsu vērtībām, apmeklē mūsu mājaslapu - www.valmiera-glass.com. Sūtot savu pieteikumu AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA (reģ. nr. 40003031676), Tu piekrīti savu personas datu apstrādei atlases konkursa nodrošināšanas nolūkos. Profesija: ŠĶIEDRU CIRTĒJS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Cempu iela 13, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 2 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-31 Darba sākšanas datums: 2026-11-06 Kontaktpersona: Sūtīt CV ar amata norādi uz e-pastu darbs@valmiera-glass.com

DIEGU IEVĒRĒJS/-A Pievienojies AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA komandai kā Diegu ievērējs/-a. TAVA DARBA PIEREDZE NAV IZŠĶIROŠA: Citur Latvijā līdzīgu darba pieredzi iegūt nevar, tāpēc visu nepieciešamo darbam mēs iemācīsim. TAVI GALVENIE DARBA PIENĀKUMI BŪS: Savlaicīgi sagatavot izejmateriālu (novietot uz produkcijas plauktiem vai notīt no izejmateriāla ratiem); Ievērt šķiedras pavedienus cērtamajās mašīnu tā, lai iekārtas strādātu nepārtraukti; Rūpīgi sekot marķējumu atbilstībai, nepieļaut brāķa veidošanos. TU BŪSI PIEMĒROTS ŠIM DARBAM, JA TEV PIEMĪT: Vēlme mācīties un prasme strādāt komandā; Augsta atbildības sajūta; Spēja strādāt fiziski aktīvu darbu; Precizitāte, apzinīgums, spēja organizēt savu darbu; Noturīga uzmanība un precizitāte. MĒS TEV PIEDĀVĀJAM: Apmācību un pieredzējušu kolēģu atbalstu; Paredzamu maiņu grafiku, kas zināms visam gadam (darbs 12 h maiņās - dienas maiņas 06.00-18.00 un naktsmaiņas 18.00-06.00); Atalgojumu pēc apmācību laika (1 mēnesis) sākot no 1300 EUR pirms nodokļu nomaksas; Darba apģērbu, tā tīrīšanu, darba apavus, individuālās aizsardzības līdzekļus; Organizētu transportu no/uz darba; Līdzmaksājumu maltītēm uzņēmuma kafejnīcā; 50% līdzmaksājumu sporta aktivitātēm; Veselības apdrošināšanu pēc trīs nostrādātiem mēnešiem un labumu grozu atbilstoši koplīgumam. CV gaidīsim uz e-pastu darbs@valmiera-glass.com. Mēs novērtējam katru pieteikumu un sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks izvirzīti un nākamo atlases kārtu. Ja vēlies uzzināt vairāk par uzņēmumu un mūsu vērtībām, apmeklē mūsu mājaslapu - www.valmiera-glass.com. Sūtot savu pieteikumu AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA (reģ. nr. 40003031676), Tu piekrīti savu personas datu apstrādei atlases konkursa nodrošināšanas nolūkos. Profesija: DIEGU VĒRĒJS (TEKSTILIEKĀRTĀS) Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Cempu iela 13, Valmiera, Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Ražošana Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-12-31 Darba sākšanas datums: 2026-11-06 Kontaktpersona: Sūtīt CV ar amata norādi uz e-pastu darbs@valmiera-glass.com

SIA „Firma Madara’89”, Reģ.Nr.40003115846 - viens no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veiksmīgi darbojas, pārtikas mazumtirdzniecībā piedāvā darbu apsardzes dežurantam (-tei) veikalā “top!” Rūjienā, Brīvības iela 8 Galvenie darba pienākumi: Rūpēties par drošību un kārtību struktūrvienības telpās un apkārtnē Veikt īpašuma materiālo vērtību apsardzi Sadarboties ar apsardzes firmas un policijas darbiniekiem Prasības kandidātiem: Vēlama pieredze apsarga amatā Vidējā vai vidējā speciālā izglītība Spēja risināt konfliktsituācijas un rīkoties ārkārtas situācijās Darbs maiņās no 10.00-22.00 Piedāvājam: Darba algu 6.40 eur/h (bruto); BONUSS: Labumu karti ēdināšanai 700 EUR gadā (pēc 3 mēnešiem); Īpašus labumus pirkumiem mūsu veikalos; Veselības apdrošināšanu un papildus bonusus pēc nostrādāta gada; Kompensāciju redzes korekcijas līdzekļiem 100 EUR; Svētku dāvanas un pasākumus; Apmaksātus papildatvaļinājumus. CV lūdzam sūtīt uz e-pastu cv@madara89.lv ar norādi – DEŽURANTS RŪJIENĀ vai pieteikties WhatsApp 22 009 864. Profesija: DEŽURANTS Algas izmaksas veids: Stundas tarifa likme Darba vietas adrese: LATVIJA, Brīvības iela 8, Rūjiena, Valmieras nov. Darba laika veids: Maiņu darbs Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Tirdzniecība / Mārketings Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-11-20 Kontaktpersona: Inga Suhanova Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri