Lasīšanas laiks: 5 min
Jāņi ir laiks, kad pulcējamies kopā ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem, lai svinētu gada īsāko nakti. Tomēr katru gadu operatīvajiem dienestiem šis laiks nes līdzi arī traģiskus izsaukumus – smagus ceļu satiksmes negadījumus, slīkšanas gadījumus, apdegumus, traumas un citas nelaimes, kuras nereti būtu iespējams novērst jau laikus, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Bagdone.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), Valsts policija (VP) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) aicina svētkos neaizmirst par drošību. Lielākā daļa nelaimju nenotiek nejauši – tās sākas ar šķietami nelielu lēmumu riskēt vai atlikt piesardzību, vai paļauties, ka gan jau nekas nenotiks.
Pērn Līgo un Jāņu dienās ceļu satiksmes negadījumos cieta 15 personas un viena gāja bojā. Savukārt VUGD apkopotā statistika liecina, ka pagājušā gada svētku brīvdienās ugunsgrēkos cieta četri, izglābti trīs cilvēki, bet no ūdenstilpēm izcelti divi bojāgājušie. Aiz katra no šiem skaitļiem ir cilvēks, ģimene un svētki, kas kādam beidzās pavisam citādi, nekā bija iecerēts.
Viena neapdomīga izvēle var maksāt dzīvību
Alkohols joprojām ir viens no biežākajiem iemesliem smagiem negadījumos. Reibumā pieņemti lēmumi mudina sēsties pie stūres, doties peldēties un ignorēt drošības prasības.
Valsts policija atgādina – pie stūres jāsēžas tikai skaidrā. Ja svinību laikā plānots lietot alkoholu, par drošu nokļūšanu mājās jāparūpējas jau iepriekš. Tikpat svarīgi ir nepieļaut, ka reibumā transportlīdzekli vada draugs, radinieks vai paziņa. Nereti viena savlaicīga saruna vai atņemtas automašīnas atslēgas var novērst traģēdiju. Svētku laikā policija pastiprināti uzraudzīs satiksmi visā valstī, īpašu uzmanību pievēršot transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pie stūres sēdušies alkohola vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
Ugunskuram jāsniedz prieks, nevis jāizraisa nelaime
Jāņu ugunskurs ir viena no skaistākajām svētku tradīcijām, tomēr, lai svinības nepārvērstos nelaimē, ir jāievēro piesardzība – ugunskuru drīkst kurināt tikai drošā attālumā no ēkām, kokiem un citiem objektiem. VUGD atgādina – to nedrīkst atstāt bez uzraudzības ne svētku laikā, ne pēc to noslēguma. Pēc svinībām ugunskurs obligāti jānodzēš, pārliecinoties, ka uguns un gruzdēšana ir pilnībā likvidēta. Pērn ugunsdzēsēji glābēji saņēma vairākus izsaukumus, kur notikuma vietā dega nepieskatīts ugunskurs vai arī iedzīvotāji ugunskurā dedzināja dažādas sadzīves mantas un atkritumus.
Līdzās tam jāievēro piesardzība, lietojot grilus un degšķidrumu. Nepareiza rīcība var izraisīt smagus apdegumus dažu sekunžu laikā. Atcerieties, ka grilu drīkst iekurināt un izmantot tikai pieaugušais! Uzmaniet, lai bērns tam netuvojas, kā arī degšķidrumu novietojiet bērniem nepieejamā vietā.
Ūdens nepiedod pārgalvību
Gaidāmās siltās brīvdienas daudzus mudina doties pie ūdens, tomēr noslīkšana joprojām ir viena no biežākajām traģēdijām svētku laikā. Īpaši bīstama ir peldēšanās alkohola reibumā, nepazīstamās vietās vai vienatnē – statistika pierāda, ka lielākā daļa noslīkušo bijuši alkohola reibumā. Operatīvie dienesti aicina izvēlēties drošas peldvietas, nepārvērtēt savas spējas un vienmēr pieskatīt bērnus ūdens tuvumā. Vecākiem jāapzinās, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.
Atpūtā pie ūdens – laivojot, braucot ar katamarānu, ūdensmotociklu, SUP dēli – velciet glābšanas vestes! Bērniem līdz 12 gadu vecumam glābšanas veste ir obligāta!
Pieskati ne tikai sevi, bet arī citus
Svētku burzmā bērni ir vieni no visneaizsargātākajiem. Kamēr pieaugušie sarunājas, gatavo mielastu vai svin pie ugunskura, bērni mēdz palikt bez uzraudzības. Tieši dažas nepieskatītas minūtes var novest pie kritiena ūdenī, apdegumiem, traumām vai citām nelaimēm. Ir svarīgi jau iepriekš vienoties, kurš konkrētajā brīdī uzrauga bērnus, nevis paļauties uz pieņēmumu, ka to dara kāds cits.
Tāpat pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – kuros gadījumos ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot. Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo! Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur zvanīt, lai saņemtu palīdzību.
Sagatavo aptieciņu un nebaidies glābt dzīvību
NMPD uzsver, ka svētku drošība sākas ar elementāru sagatavošanos un atbildību. Lai Jāņus aizvadītu bez liekām raizēm, aicinām veikt aptieciņas “3 minūšu pārbaudi” – pārliecinies, ka tajā ir specializēti pretapdeguma līdzekļi (atgādinājums: krējumu vai eļļu uz brūcēm nesmērē!), sterili pārsēji, plāksteri, dezinfekcijas līdzeklis, kā arī pretalerģijas, pretsāpju un gremošanas traucējumu medikamenti. Neaizmirsti arī par ikdienas zāļu rezervi brīvdienām.
Mazāku problēmu gadījumā nenoslogo 112: piesūkusies ērce, neliela temperatūra vai gremošanas traucējumi pēc pārēšanās nav iemesls ārkārtas tālruņa noslogošanai. Svētku dienās visu diennakti palīdzību un mediķu padomu var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Informācija par dežūrārstiem pieejama www.vmnvd.gov.lv.
Nelaimes brīdī nepaliec malā
Ja noticis nelaimes gadījums, svarīgākais ir nekavējoties rīkoties, zvani uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukuma numuru 112!
Lejupielādē arī lietotni “112 Latvija” – tajā ir pieejami dažādi drošības padomi, t.sk., par drošu atpūtu pie un uz ūdenstilpēm, pareizu rīcību ceļu satiksmes negadījumos un citiem ar drošību saistītiem jautājumiem.
Operatīvie dienesti aicina ikvienu šajos svētkos atcerēties – drošība nesabojā svinības. Tā palīdz nodrošināt, lai pēc Jāņu nakts visi varētu satikties arī nākamajos svētkos. Lai Jāņu vainags paliek par svētku simbolu, nevis ir atgādinājumu par neatgriezenisku zaudējumu!
