Rūjienas novads: VARAM konsultācijas ar pašvaldībām par reformu – tukša pļāpāšana (2)

Lasīšanas laiks: 3 min

Par to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētās konsultācijas ar pašvaldībām, kā to paredz Eiropas vietējo pašvaldību harta, ir tikai formālas, 26. jūlijā Valkā pārliecinājās Rūjienas novada domes priekšsēdētājs, pašvaldības izpilddirektors un domes deputāti, portālam “Valmieras Ziņas” viedokli pauda Rūjienas novada pašvaldība.

Rūjienas novada domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins uzskata, ka, neskaitot to, ka reformas priekšizpēte un sagatavošanās darbi ir bijuši nepietiekami un ministrijas sniegtie argumenti – nepārliecinoši, arī tā sauktā konsultācija atstāja iespaidu par reformu kā politisku pasūtījumu, kura mērķis nav rūpes par iedzīvotājiem. 

Nekādu skaidrību nav viesis arī pašvaldībā dienu iepriekš saņemtā apvienotā Valkas novada profila saturs, kas bija vien Valkas pilsētas vēstures un esošās situācijas apraksts, kā arī pašvaldību raksturojums vispārpieejamos skaitļos un faktos, taču nepamatoja jaunā Valkas novada izveidi, esošajam pievienojot Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadus.

Ne minētais dokuments, ne arī tikšanās ar VARAM ministru Juri Pūci pašvaldības pārstāvjos neradīja skaidrību par to, kā darbosies jaunais novads – kāds būs ekonomiskais ieguvums, tieši kā teritoriju apvienošana attīstīs reģionu, kā robežu pārbīdīšana vairos iedzīvotāju labklājību, kāda būs reformas ietekme uz depopulāciju valstī, kā administratīvi teritoriālās izmaiņas stiprinās pašvaldību attīstību reģionos un, visbeidzot, tieši kādu pakalpojumu kvalitāte uzlabosies, Rūjienas novadu iekļaujot jaunveidojamā Valkas novada teritorijā.

Kā atzina konsultācijā klātesošie Rūjienas pašvaldības pārstāvji, viņiem no tikšanās ar ministru mājās pie saviem iedzīvotājiem bija jāatgriežas tukšām rokām, jo neesot saņemtas atbildes uz to, kādas pozitīvas pārmaiņas paredzamas, mehāniski kartē novelkot robežu un rīkojoties pretēji esošo darbaspēka pārvietošanās paradumiem un tendencēm, situācijai izglītības jomā, transporta kustībai, iestāžu sadarbībai un visām pārējām jomām, kas pēc iepriekšējās reformas ir tikušas veiksmīgi sakārtotas. Tāpat Rūjienas novada domes priekšsēdētājs atzīst, ka nav nekāda plāna vai aprēķinu, kas ļautu saprast, kā tieši tiks sasniegti reformas mērķi.

«Līdz 26.jūlijam Rūjienas novada pašvaldībai netika dota iespēja iepazīties ar reformas varianta argumentāciju, un to neguvām arī konsultācijas dienā,» atzina Rūjienas novada pašvaldības izpilddirektors Ivo Virsis.

Turpat stundas garumā ministrs J.Pūce klāstīja par vispārējām negatīvām tendencēm valstī, kas novedīs pie lauku iztukšošanās, tā pamatojot pašvaldību reformas nepieciešamību. Taču vispārīgajā informācijā nebija neviena tieši ar jaunveidojamo Valkas novadu saistīta jautājuma, ministram tikšanās laikā norādīja izpilddirektors.

«Nevaram piekrist arī ministra izteiktajam pārmetumam par to, ka iedzīvotāji un pašvaldību pārstāvji mazaktīvi pauž savu nostāju – maz raksta un zvana par reformas jautājumiem. Rūjienas novada pašvaldība ir nosūtījusi ministram divas ar domes sēdes lēmumu apstiprinātas deputātu vēstules, tādējādi paužot iedzīvotāju gribu, detalizēti skaidrojot gan pašreizējo novada situāciju, gan arī izsakot priekšlikumus reformas tālākajai gaitai, lai tā pēc iespējas mazāk kaitētu novada iedzīvotājiem,» uzsver Rūjienas mērs Gladkins.

Deputāti vēstulē kategoriski noraida nodomu Rūjienas novadu pievienot Valkai, jo ministrija nav ņēmusi vērā neskaitāmus būtiskus faktorus, kas Rūjienas novadu saista ar citām teritorijām Vidzemes reģionā: ar Naukšēnu un Mazsalacas novadu kopīgi izveidotā Rūjienas novada sporta skola, dažādi pakalpojumu sniegšanas centri Valmierā, kopīgi veidotais Sabiedriskā transporta uzņēmums VTU Valmiera, kopīgs izglītības iestāžu sadarbības tīkls, kopīgi dibināta Vācijas-Latvijas sadraudzības biedrība sadarbībai ar Vācijas pašvaldībām, kopīgi veidotais civilās aizsardzības plāns, kā arī Valsts iestāžu struktūras.

Rūjienas deputāti izteikuši priekšlikumu, pārdalot pašvaldību funkcijas un finansējumu, izveidot otrā līmeņa administratīvo iedalījumu – apriņķus.

«No ministrijas gaidām nopietnāku attieksmi pret plānoto reformu, jo šobrīd izskatās, ka sākts no nepareizā gala – vispirms tika uzzīmēta karte un tikai tad sāktas konsultācijas ar pašvaldībām. Steigties nedrīkst – svarīgi atrast pareizo risinājumu, ņemot vērā teritoriju dažādību gan apdzīvotības, gan ekonomisko un citu rādītāju ziņā. Ar savu līdzšinējo darbību esam pierādījuši, ka varam attīstīties, sniegt kvalitatīvus pakalpojumus saviem iedzīvotājiem un būt attīstības centrs pierobežas reģionā, nepievienojoties kādam lielākam centram,» norāda Guntis Gladkins.