Lasīšanas laiks: 3 min
Pēc ilgstoša aktivitātes krituma vasarā ērču aktivitāte rudenī atkal ir pieaugusi. Piemēram, 26.septembrī Daugavpilī, salīdzinot ar vasaras rādītājiem, ērču aktivitāte bija aptuveni divas reizes lielāka, liecina Slimību un profilakses centra (SPKC) dati.
Šogad līdz septembra beigām Latvijā reģistrēti 165 ērču encefalīta gadījumi, kas ir par 58 vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Savukārt saslimstība ar ērču pārnēsāto Laimas slimību nedaudz samazinājusies – šogad saslimuši 299, bet bērn šajā laikā – 351 cilvēks. Tāpat šogad augusi saslimstība ar ērlihiozi, ar ko inficējušies 30 cilvēki, bet pērn šajā laika posmā – 21, liecina SPKC informācija.
Šī gada pirmajā pusē ērču aktivitāte kopumā bijusi augstāka nekā pērn, bet jūlijā un augustā šogad ilgāk nekā parasti novērots ikgadējais ērču aktivitātes kritums, kas ilga vismaz līdz septembra sākumam. Tas varētu būt skaidrojams ar ilgstošajiem lietiem vasaras beigās. Ērču ikgadējo aktivitāti ietekmē klimatiskie apstākļi, vides faktori, ērču populāciju bioloģiskie procesi u.c. faktori.
Pēdējo deviņu gadu laikā augstākā Ixodes sugas ērču aktivitāte Latvijā novērota 2010.-2012.gadā; šajos gados bija vērojams arī ērču encefalīta un Laimas slimības gadījumu skaita pieaugums, bet pēdējos trīs gados gan ērču aktivitātei, gan cilvēku saslimstībai ir tendence samazināties, norāda SPKC.
2014. un 2015.gadā bija novērots salīdzinoši zems saslimstības līmenis ar ērču encefalītu – attiecīgi 173 un 169 saslimšanas gadījumi (jeb 8,64 un 8,51 gadījums uz 100 000 iedz.); netika reģistrēti arī letālie gadījumi. Salīdzinājumā – 2011.gadā tika reģistrēti 494 saslimšanas gadījumi (19,24 uz 100 000 iedz.).
Tomēr jāpatur prātā, ka ērču aktivitāte varbūt visai neprognozējama – mierīgākiem gadiem var sekot gadi ar aktivitātes kāpumu, un arī ērču inficētība ar veselībai ļoti bīstamo ērču encefalīta vīrusu Latvijā ir kopumā augsta – pēc SPKC datiem, inficētas ir līdz 30% ērču, atgādina Ārija Stalbova, SIA Vakcinācijas centrs Bowarin vadītāja.
“Lai smagi saslimtu, pietiek ar vienu vienīgu ērci, kas var būt tik sīka, ka cilvēks tās piesūkšanos pat nepamana,” uzsver Ā.Stalbova. Turklāt jāatceras, ka siltie rudeņi un ziemas ir krietni pagarinājuši ērču aktivtātes periodu – tās vēlāk dodas gulēt un agrāk mostas, kas nozīmē, ka risks nonākt kontaktā ar inficētu ērci un saslimt pieaug.
“Protams, dodoties dabā, ir ļoti svarīgi izvēlēties pareizu apģērbu, lai maksimāli izvairītos no kontakta ar ērcēm. Taču daudz efektīvāka profilakse tomēr ir vakcinācija,” atgādina Ā.Stalbova.
Kaut gan tradicionāli aktīvākais vakcinācijas laiks pret ērču encefalītu ir pavasaris, vakcinācija sparīgi turpinās arī patlaban. “Iemesli vakcinēties rudenī ir vairāki – vakcinācijas kabinetos nav rindu, kā tas parasti ir pavasarī, var izvēlēties parasto vakcinācijas shēmu ar garāku laika intervālu starp vakcinācijas reizēm, ko novērtēs aizņemti cilvēki,” ieguvumus uzskaita Ā.Stalbova.
Arī aptaujātie ģimenes ārsti atzīst, ka iedzīvotāju interese par vakcināciju pret ērču encefalītu sabiedrībā pēdējā laikā ir augusi – vairāk vakcinējas gan pieaugušie, gan tiek vakcinēti arī bērni.
“Tas ir novecojis mīts, ka vakcinācija pret ērču encefalītu ir jāveic tikai ziemā. Mūsdienu vakcīnas droši ļauj iegūt imunitāti visa gada garumā, un Latvijā cilvēki to izprot arvien labāk,” uzsver Ā.Stalbova.
Ja vakcināciju veic patlaban, izvēloties parasto vakcinācijas shēmu, otrā vakcīnas deva jāievada 1-3 mēnešu laikā pēc pirmās devas, kas nodrošina imunitāti uz gadu, bet trešā vakcīnas deva jāievada 9-12 mēnešus pēc otrās devas.
