Lasīšanas laiks: 3 min
“Studijas Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) Cēsu filiālē ir mans ieguvums par visiem 100%” – tā ir šī gada RPIVA absolventes Lailas Virses atziņa un līdzīgu ir daudz gan no studentu, gan darba devēju puses.
Bet, neskatoties uz akadēmijas panākumiem, no šā gada 3.janvāra RPIVA un tās filiāles tiek klaji apmelotas, to manta dalīta, studenti, mācībspēki un darbinieki traumēti ar n-tajiem paziņojumiem masu medijos.
RPIVA Cēsu filiāli vadu un studiju procesu tajā organizēju jau kopš 1995.gada. Viss augstskolas kolektīvs, tā sadarbības partneri ir ieguldījuši milzīgu darbu, lielus materiālos resursus, lai mēs būtu tādi, kādi esam šodien. Akadēmija studentiem piedāvā tikai starptautiski akreditētas programmas, kas katru gadu tiek pārskatītas un pilnveidotas, uzraudzītas no darba devēju puses. Studiju programmu saturs pedagoģijā balstās ne tikai uz zināšanu tīru apguvi, bet gan uz daudzveidīgu kompetenču apguvi, kas izpaužas spējā gudri īstenot teorētiskās zināšanas pedagoģiskajā darbā izglītības iestādē, plānojot un īstenojot mācību saturu, ietverot daudzveidīgu kompetenču attīstību skolēnos. Cēsu filiālē ir akreditēta arī psihologu studiju programma, jo tai ir atbilstoša resursu vide.
2015.gada jūnijā RPIVA un tās filiāles saņēma “Investors in Excellence” sertifikātu. Studentiem un citiem interesentiem Cēsu filiālē ir nodrošināta plaša studiju virzieniem atbilstoša literatūras un datu bāžu pieejamība, 11 mūsdienīgi labiekārtotas auditorijas, sakārtota studiju vide. Te students ir gaidīts, uzklausīts, ar labu vārdu atbalstīts un novērtēts, studijas ir iespējams apvienot ar darbu un ģimenes dzīvi, studiju dēļ iedzīvotājiem nav jāpamet savs novads.
Darbs akadēmijā ir sakārtots – mācībspēki – lektori, docētāji, profesori, tiek vesti no Rīgas, nodrošinot līdzvērtīgu studiju līmeni kā Rīgā, tā filiālēs.
Lai paaugstinātu Cēsu filiāles zinātnisko kapacitāti, ir organizētas dažāda līmeņa konferences: akadēmijas ietvaros “Emocionālā inteliģence pozitīvai saskarsmei skolā” un “Skolotājs un bērns izglītības sistēmā”, kā arī starptautiskas – “Iekļaujoša izglītība sociālās vienlīdzības sekmēšanai”. Šobrīd sadarbībā ar Cēsu internātpamatskolu – rehabilitācijas centru tiek gatavota zinātniski lietišķā konference “Pirmsskolas vecuma bērnu attīstības problēmas, risinājumi un diagnostika.”
RPIVA Cēsu filiāle regulāri Vidzemes reģionam piedāvā dažādas pedagogu profesionālās pilnveides programmas un kursus.
RPIVA Cēsu filiāles vairāk kā 2000 absolventu ir papildinājuši Vidzemes reģiona kvalificētu pedagogu, psihologu un uzņēmēju skaitu, stiprinot tautsaimniecību reģionā. Esmu patiesi priecīga un gandarīta, ka daudzi no absolventiem, uzkrājot profesionālo pieredzi, kļuvuši par iestāžu vadītājiem, metodiķiem Valmieras, Cēsu, Smiltenes un citu Vidzemes novadu iestādēs.
Man ļoti grūti izprast un pieņemt nacionālās informācijas aģentūras LETA mājas lapā šā gada 16.janvārī pausto ViA rektora viedokli, ka izglītības kvalitāte mūsu filiālēs esot zema. Lūdzu nemētāsim tukšas, apmelojošas frāzes, domāsim par saviem cilvēkiem, sava reģiona novadu attīstību, par savstarpējo kultūru un ētiku, cienīsim viens otra paveikto!
Ar cieņu,
RPIVA Cēsu filiāles kolektīva vārdā,
vadītāja Mārīte Raudziņa
Varu piekrist visam vēstulē paustajam, jo pati esmu mācījusies Cēsu filiālē. Pasniedzēji bija ne tikai tīri teorētiķi, bet pieredzējuši savas jomas speciālisti, kas ne tikai bārstīja teorētiskas frāzes, bet pamatoja visu ar reāliem piemēriem no savas pieredzes. un jāmācās bija daudz, atšķirībā no tā, ko esmu dzirdējusi no LU studentiem. Tāpēc arī es visu šo IZM radīto ažiotāžu ap RPIVA un izsludināto likvidāciju uzņemu ar dziļu neizpratni. Skumji, ja politiķu ambīciju dēļ augstskola tiks likvidēta, jo, cik saprotu, par studentu trūkumu RPIVA nu galīgi nevar sūdzēties.
Esmu mācījies RPIVA bakalaura un maģistra programmās. Priecājos par iespēju būt kopā vienā telpā ar praktiķiem. Dzirdēt viņu patieso viedokli un redzēt savām acīm kas un kā notiek reālā dzīvē (skolā un izglītības politikā). Jo kopumā studiju process un būt RPIVA studentu pulkā sagādāja prieku, sava ziņā “baudu”! Paldies docētāju sastāvam un RPIVA vadībai.
KA VIENU NO REDZĒJUMIEM, SAGLABĀT RPIVA: RPIVA JĀPĀRŅEM LU PEDAGOĢIJAS FAKULTĀTE (visas programmas), UN IZM TO ir JĀATBALSTA. SPĒCĪGĀKAI pedagoģijas akadēmijai jādod iespēju pastāvēt un pilnveidoties, audzināt jauno pedagogu paaudzi. Lai LU koncentrē spēkus citās studiju programmās un virzienos. LU vairs nav tik konkurētspējīga pedagoģijas jomā, to ir jāatzīst IZM.
RPIVA absolventi, turam īkšķus lai IZM liek mierā RPIVA un dod tai iespēju attīstīties un stiprināt pedagoģiskās pozīcijas.
RPIVA absolvents 2009., 2011. gads
Man ir divu augstskolu pieredze- kā diena pret nakti, kā formalitāte pret būtību, kā zināšanas,iemaņas pret sausām teorijām. Un tā labā puse jeb labā pieredze ir mācību process un iegūtais maģistra grāds RPIVA. Tā nav bijusi izglītība formālā dokumenta pēc, tā ir vērtīga izglītība manam dzīves un karjeras tramplīnlēcienam. RPIVA mani sabaroja, nostiprināja, arī radīja drošu pētniecībā. TO visu proporcionāli es varu teikt par lielāko un lobētāko (sorry- mans personīgais viedoklis, jo nekā citādi es šo nekompetenci nevaru saprast) augstskolu Latvijā. Vīlos es pirms gadiem, šogad aplauziens ir manam dēlam. Ja man būtu laiks un talants es varētu rakstīt feļetonu vai ko tādu (atcerieties, kādreiz labi uz to reaģēja žurnāls “Dadzis”?). Skaidrs ir viens- mums ir ar ko salīdzināt, man ir ko ieteikt vai neieteikt saviem skolēniem. Atgādinu- manas ģimenes pieredze.
Tagad saprotu- spirinieties, kā gribat, lēmums labu izglītību pataisīt par formalitāti. Vienkāršoti izteicos, bet argumentējiet, ja kļūdos!
Valsts vēlas izveidot Latvijā tādu izglītības sistēmu, kas nebūtu konkurente spējīga ar Eiropas izglītību, lai lielākā daļa studentu brauktu mācīties uz Angliju, Vāciju, Ameriku, kuru izglītība nav labāka, bet mums stāsta, ka prestižākā. Jo valstī mazāk studentu, jo mazāk valsts kungiem sāpēs galva. Valsts pat iznīcina iespēju cilvēkam skoloties par savu naudu, jo valstij vajag tikai debilus vergus, kas ar mieru saņemt minimālo algu un katru brīvdienu iznīcināt alkohola krājumus veikalā. Man kauns par tevi Latvija, par taviem tautas kalpiem un ministriem, kas visu tikai grauj un iznīcina. Vajag sākt cīnīties ar šo sērgu, kas pārņem Latviju.