Ēriku Tomsonu, kurš pirms vairāk nekā 70 gadiem slepus vecā zvejas laivā uz Zviedriju veda bēgļus, tagad ReTV Ziņas satiek mundru un žiperīgu paša siltumnīcā.
Bēgļu pārcēlājs Otrā pasaules kara gados Ēriks Tomsons saka: “Laikā gulēt, laikā paēst un uzturēt garastāvokli. Galvenais garastāvoklim jābūt labam, un tad viss notiksies, atceras skaistās jaunības dienas. Un kā slikts garastāvoklis – es uzreiz braucu makšķerēt, kad slikts garastāvoklis – velku asarīšus.”
Uz siltumnīcu viņš dodas katru dienu – sniegs, lietus vai vējš. Brauc ar rolleri, un, kā pats saka, dodas pasildīties un gūt prieku. “Mēs ar Lorīti (suns) neslimojam, mēs jau esam rutki abi divi. Jūtos labi. Kā jauns puika, zin?! Kaut arī 103 gads iet?!”
Ēriks Tomsons pārdzīvojis dažādus režīmus un dzīves apstākļus. 1944. gada notikumi, kad kopā ar astoņiem braucieniem jūrā palīdzējis bēgt pretošanās kustību dalībniekiem, šķiet, atmiņā palicis visspilgtāk. 1947. gada apcietinājumu un pēcāk 10 gadus ilgu stingra režīma izsūtījumu Noriļskā gan atminas nelabprāt.
“Mēs bijām trīs “oni” – Pētersons, Jansons un Tomsons, un tas Janson Pēteris palika, aprecējās Gotlandē. Tagad aizgāja čučēt. No Jūrskolas klasesbiedriem nav neviena vairāk – tā drūmāk ir dzīvot, bet dzīvojam,” saka Ēriks Tomsons.
Cienījamā kunga ģimene atklāj – savu klases un cīņu biedru zaudējis Covid-19 dēļ. Ēriks Tomsons ReTV Ziņām atzīst – šajā pandēmijā rūgtākais ir tas, ka nav iespējas ciemoties. “Pietrūka tas, ka man mazbērni neviens nevarēja nākt pie manis ciemos. Tāds norobežots no sabiedrības. Bet man liekas, ka tuvojas beigām, būs uzlabojumi.”
Šāda pārliecība Ērikam Tomsonam ir arī tamdēļ, ka pirms dažām dienām vakcinējies pret Covid-19. Taču šī nav vienīgā mūžā saņemtā pote.
“Pirmā pote man bija, kad man bija kādi 7 vai 8 gadi. Es tāds galīgs sīkais. Man iepotēja plecā četras strīpiņas pret bakām. Tādas rētas uz sejas uzmetās, ļoti riebīga slimība. Atstāja pēdas, kreveles. Un es tik tā – kā sadzīst strīpiņa, nokasu nost,” atminas Ēriks Tomsons.
Ēriks Tomsons vēl piebilst – pirmās potes rēta joprojām redzama. Šo sērgu pārcietis veiksmīgi.
“Tagad es iepotējos uz Covid-19, un viss normāli – otrā dienā drusciņ tā kā galva reiba vairāk. Tas ir tāds lidojošais – nezini, kur to noķersi. Ja tu ej Rīgā kaut kur bariņā un nav mutes aizsegi, ne kā tu nezini, kur tu noķersi. Atnāk mājās – šķībs un greizs. Nebūt vienaldzīgiem – eh, man jau nebūs. Bet būt uzņēmīgiem, kaut vai nepatīk,” saka Ēriks Tomsons.
