Lasīšanas laiks: 6 min
21. un 22. augustā notika Latvijā pirmais atkritumu pārstrādes veicināšanas hakatons jeb ideju maratons “DaibeZero”. Atkritumu pārstrādes idejas ar nozares profesionāļu atbalstu attīstīja sešas uzņēmēju, pētnieku, studentu un vides entuziastu komandas.
Punktu kopvērtējumā žūrija par labāko atzina starptautiskas komandas “Air Glass Technology“ ideju stikla šķiedras atkritumus pārstrādāt ķieģeļos un citos celtniecības materiālos. Hakatona uzvarētāji ieguva 10 000 eiro naudas balvu savas idejas attīstīšanai. Šai komandai savu simpātiju balvu pasniedza arī AS “Valmieras Stikla šķiedra”.
Biznesa konsultāciju firmas “Mercury International” un Vides risinājumu institūta simpātiju balvas ieguva RTU Vides zinātņu maģistrantūras studentu komanda “Šķiedra Zero”, piedāvājot stikla šķiedras diegu smalcināšanas iekārtu, lai iegūto materiālu pēc tam izmantotu, piemēram, kā sporta inventāra ražošanas sastāvdaļu.
Uzslavas no Valmieras novada pašvaldības, Valmieras Attīstības aģentūras un mentoriem savukārt arhitektu komandai “Studija.monotons”, kuri piedāvā vides objektus no pārstrādātām riepām, lai pilsētvidē pievērstu uzmanību aprites ekonomikas jautājumiem.
Hakatona komandu idejas izvērtēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs, hakatona patrons un 13. Saeimas deputāts Juris Pūce, ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis, Reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra “Daibe” vadītājs Ģirts Kuplais, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatora departamenta direktore Laura Očegova, AS “AJ Power Recycling valdes locekle Solveiga Grīsle, AS “Valmieras stikla šķiedra” valdes loceklis Ģirts Vēveris, Vides risinājumu institūta dibinātājs, uzņēmējs Gundars Skudriņš, Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Valmieras Attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāja Ilze Eglāja.
VARAM ministrs Artūrs Toms Plešs portālam “Valmieras Ziņas” sacīja:
“Eiropas zaļais kurss Latvijai ir ļoti svarīgs gan rūpēs par vidi, gan, dodot iespēju transformēt ekonomiku. Tādēļ atkritumu nozarē ir gaidāmas daudz nozīmīgas inovācijas. “Start-up” vide pierāda, ka hakatoni ir labs veids, kā apzināt inovatīvas idejas problēmu risināšanai, kas sākotnēji šķiet neatrisināmas. Latvijai priekšā ir lieli izaicinājumi, jo pašlaik poligonos mēs noglabājam aptuveni 60% no sadzīves atkritumiem. Mūsu mērķis līdz 2035.gadam šo apjomu ir samazināt līdz 10 procentiem. Līdz ar to jau pašlaik ir jādomā, ko darīt ar šo resursu, ko mēs vairs nevarēsim vienkārši aprakt zemē. Šis resurss būs jāpārstrādā un jāpiešķir tam jauna dzīve. Šajā hakatonā tiek pievērsta uzmanība diviem resursu veidiem – riepām un stikla šķiedras atkritumiem, par kuru pārstrādi lauza galvu zinātnieki visā pasaulē. Valsts var palīdzēt šīs problēmas risināšanā, radot tādu normatīvo bāzi, lai zinātnieku idejas varētu “uzplaukt”. Tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aktīvi strādā, lai caur likumiem un noteikumiem skaidri noteiktu virzienu, uz kurieni Latvija virzās atkritumu apsaimniekošanā. Ļoti svarīgi ir sniegt atbalstu uzņēmējiem, kuri zinātnieku radītajām idejām ļauj realizēties praksē.”
Gints Kukainis atklāja hakatona idejas priekšvēsturi:
“Ideja par hakatonu radās ZAAO komandā saistībā ar Eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem un valsts plāniem atkritumu apsaimniekošanas jomā, saprotot to, ka Eiropas zaļais kurss, klimata neitralitātes sasniegšana un aprites ekonomika ir šī brīža svarīgākā aktualitāte. Tieši tādēļ tapa Latvijā un Baltijā pirmais atkritumu pārstrādes tematikai veltīts hakatons, aicinot sabiedrību aizdomāties par klimata jautājumiem un meklēt idejas kā mēs varētu kļūt par atbildīgāku sabiedrību, mazāk patērējot resursus un atkārtoti pārstrādājot nolietotos produktus un šādā veidā samazinot apglabājamo atkritumu apjomu.
Ar šo hakatonu mēs esam atvēruši jaunas durvis ideju meklēšanai atkritumu pārstrādes jomā. Tam vajadzētu kļūt par ikgadēju pasākumu, regulāri pievēršot sabiedrības uzmanību šim tematam, rosinot attīstīt jaunas idejas un veicinot starpinstitucionālo sadarbību, lai mēs kopīgi sasniegtu Eiropas Savienības un mūsu valsts izvirzītos mērķus.
Šī hakatona ideālais rezultāts būtu, ja uzvarētājkomanda ar savu ideju izietu pilnu attīstības ciklu, izveidojot reālu produktu, kurš būtu komerciāli dzīvotspējīgs un atbilstošs Latvijas situācijai un vajadzībām.”
ZAAO vadītājam piekrīt arī Juris Pūce. Uzrunājot hakatona dalībniekus, viņš uzsvēra:
“Mēs esam pārāk ilgi uzskatījuši atkritumus saimniecību kā izdevumu posteni. Patiesībā tas ir ienākumu postenis, taču ne visiem. Ienākumus varēs gūt tie, kuriem ir labas idejas un kuri ir spējīgi tās īstenot un komercializēt. Nākotne ir šo cilvēku rokās. Ceru šajā hakatonā ieraudzīt idejas, kā no atkritumiem pelnīt naudu.”
Dzintars Koknēvičs, SIA “Mercury International” partneris, hakatona dalībnieku mentors:
“Viena daļa dalībnieku mums sākumā uzdeva jautājumus, ko mēs varam viņiem ieteikt problēmas risināšanā, taču mēs esam mentori, nevis hakatona dalībnieki. Mūsu loma ir izaicināt, jautāt un likt pašiem aizdomāties, nevis pateikt priekšā. Mani ļoti priecē divu dienu laikā sasniegtais progress. Hakatona dalībnieki bija atvērti tiem ieteikumiem un jautājumiem, kurus mēs kā mentori viņiem uzdevām. Sākotnējās idejas, kas dažām komandām bija visai pazaļas un negatavas, ir ieguvušas mugurkaulu, apaugušas ar miesu un asinīm. Savukārt tie, kuriem koncepts bija izdomāts pietiekami tālu, uz izaicinošiem jautājumiem atbildēja vien “mājienos”, sargājot savu komercnoslēpumu.”
Komandas “Studija.monotons” pārstāvis Jurģis atzīst: “Šis bija spraigs process divu dienu garumā, uzklausot mentoru jautājumus un ieteikumus, apsverot visu iegūto informāciju un attīstot sava produkta koncepciju. Esam lepni ar paveikto šo 36 stundu laikā. Lai gan uz hakatonu ieradāmies ar konkrētu ideju, taču pēc pārrunām ar mentoriem sapratām, ka ļoti universāls produkts nebūs nekam pielietojams. Tādēļ mēs koncentrējāmies uz vienu virzienu un attīstījām konkrētu pielietojamu produktu – modulāru pilsētvides elementu, kas tiek veidots no pārstrādātām riepām.
Lai gan man šī bija pirmā hakatona pieredze, tomēr arhitektūras un dizaina studijas paredz to, ka ļoti īsā laikā ir jāspēj paveikt daudz darba. Tādēļ fiziski tas nebija pārāk grūti. Kā galveno ieguvumu uzskatu sadarbību ar mentoriem – savu jomu profesionāļiem, kuri uzdeva izaicinošus jautājumus un sniedza vērtīgus padomus.
Komandas “Šķiedra Zero” pārstāvis Oskars:
“Šīs divas dienas bija ļoti izaicinošas un intensīvas. Mēs izgājām cauri vairākiem prāta vētras karuseļiem. Darbs noritēja kā pa viļņiem – uz augšu, uz leju, līdz beidzot izkristalizējās īstais virziens. “Izsūcām” ļoti daudz vērtīgas informācijas un pieredzes no mentoriem. Visiem mūsu komandas dalībniekiem šī bija pirmā hakatona pieredze. Mums kā vides inženierzinātņu maģistratūras studentiem dalība šajā pasākumā bija loģiska izvēle. Šīs 36 stundas bija ļoti vērtīgas, gūstot jaunas mācības un atziņas turpmākajam darbam.
Mēs hakatonā piedāvājam ideju par iekārtu, kas sasmalcina stikla šķiedras diegus, lai tos varētu izmantot jaunu produktu ražošanā, piemēram, būvmateriālos, kompozīta materiālos, sporta un atpūtas precēs.”
Pasākums notika Reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centrā “Daibe”, Dabas un tehnoloģiju parkā “URDA” un Valmieras Olimpiskajā centrā, to organizēja ZAAO kopā ar LIAA, LIAA Valmieras biznesa inkubatoru, Valmieras Attīstības aģentūru, AS “Valmieras stikla šķiedra” un citiem sadarbības partneriem, lai kopīgi virzītos uz aprites ekonomikas īstenošanu un veicinātu atkritumu saimniecības attīstību, kā arī dotu iespēju interesentiem līdzdarboties Latvijai svarīgos procesos, radot inovācijas atkritumu izpētes un pārstrādes jomā.
