Vasara ir pateicīgs laiks uzņēmumiem eksperimentēt ar attālināto darbu — šādi tas var iepriecināt savus darbiniekus ar iespēju siltās dienās darba nedēļas vidū vairāk laika pavadīt ārā, vienlaikus uzlabojot to strādājošo produktivitāti, kuri sākuši ilgoties pēc atvaļinājuma. Lai attālinātais darbs noritētu efektīvi, vēlams ņemt vērā vairākus būtiskus aspektus.
«Darba tirgū ienākot jaunai paaudzei, uzņēmēji aizvien biežāk sastopas ar darbinieku prasībām nodrošināt iespēju vismaz vienu dienu nedēļā strādāt attālināti. Tā kā darbinieku trūkst, uzņēmumi iet laikam līdzi un piekrīt šīm prasībām. Tomēr kopējā situācija ir mulsinoša — darbinieki vēlas strādāt attālināti, darba devēji grib nākt pretī strādājošajiem, bet ne viena, ne otra puse nezina, kā to vislabāk darīt,» situāciju raksturo līderības attīstības konsultante Anna Litvina.
Attālinātais darbs ir nākotne, gribam mēs to vai negribam. Kaut vai tādēļ, ka globalizācija turpinās un uzņēmumos būs nepieciešama ārvalstu speciālistu pieredze, lai veicinātu globālo konkurētspēju. Viņu piesaistīšana bieži vien ir izdevīgāka attālinātā darba formātā.
Jāsāk pamazām
Nevajadzētu uzreiz piešķirt darbiniekiem ļoti brīvu grafiku. Attālinātā darba iespējas un ārpus biroja pavadāmais laiks jāizvērtē, ņemot vērā katra produktivitātes rādītājus. Ja darbinieks pierāda, ka vienu dienu nedēļā no mājām spēj strādāt tikpat efektīvi kā birojā vai pat vēl efektīvāk, tad viņa attālinātā darba iespējas var paplašināt.
Pieredze rāda, ka visi nav vienlīdz disciplinēti, tādēļ attālinātais darbs nebūs pieņemams visos gadījumos.
Priekšroka klusuma tīkotājiem
Attālināto darbu visvairāk praktizē programmatūras izstrādātāji. Viņi risina komplicētas problēmas, bieži vien vairākas dienas pēc kārtas, un viņiem atvērtā biroja vide traucē. Tajā nemitīgi valda rosība, notiek telefonsarunas, kas novērš uzmanību.
Savstarpēja kontrole
Attālinātais darbs ietver darba efektivitātes pazemināšanās risku, jo darbinieku neviens neuzrauga un viņam mājas apstākļos var būt grūtāk sevi motivēt visu darba laiku patiešām veltīt darbam. To zināmā mērā risina efektivitātes mērīšanas sistēmas un pareiza darba organizācija.
Atskaitīšanās pat nav tik ļoti vajadzīga vadītājiem, cik pašiem darbiniekiem, lai saprastu, cik daudz ir padarīts un vai darba diena nav izniekota. Ja cilvēkam nav īsti skaidra darba uzdevuma, sasniedzamo mērķu un termiņu un, iespējams, vispār ir tikai aptuvena nojausma par to, ko no viņa sagaida darba devējs, tad viņam, visticamāk, būs grūti saņemties darbam. Viņš ies pie ledusskapja biežāk, nekā to darītu birojā. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai pats darba kolektīvs vai projekta komanda noteiktu konkrētā termiņā izpildāmus uzdevumus. No malas uzspiesti, neizpildāmi termiņi samazina motivāciju.
Jāparūpējas par sevi
Darba tirgū aizvien svarīgākas kļūst pašdisciplīnas prasmes, un attālinātā darbā tās ir īpaši svarīgas. Ne velti radies teiciens, ka, strādājot no mājām, cilvēks strādā 24 stundas diennaktī.
Pareiza attālinātā darba organizēšana ir svarīga arī pašiem darbiniekiem, jo bieži vien viņus pārņem sajūta, ka neviens viņu darbu neredz un nenovērtē. Tādēļ, tiecoties pēc atzinības un paaugstinājuma, viņi darbam velta vairāk laika, nekā vajadzētu. No tā cieš veselība un privātā dzīve. Tas nozīmē, ka pašiem ir stingri jānosprauž sava darba robežas. Var sākt darbu agrāk no rīta un atstāt vairāk brīva laika pēcpusdienā, var strādāt rītos un vakaros un atpūsties dienas vidū vai citādi sadalīt dienu. Svarīgi, lai dzīve nekļūtu par nebeidzamu darbu.
Uzturēt komandas garu
Arī attālināti strādājošajiem ir svarīgi uzturēt intensīvu saziņu un komandas garu. Tādēļ darba devējam jāparedz kopīgas sapulces vai tā dēvētās «biroja dienas», kad visi attālināti strādājošie satiekas klātienē un pārrunā problēmas, jaunos uzdevumus, dalās pieredzē. Tas arī palīdz uzturēt korporatīvo identitāti, uztvert sevi kā uzņēmuma sastāvdaļu. Turklāt ikvienam strādājošajam, pat intravertajiem, ir nepieciešams cilvēciskais kontakts.
