Valmieras Ziņas

Novembris jeb “Movembris” – vīriešu veselības mēnesis

Lasīšanas laiks: 8 min

Ik gadu novembrī īpaša uzmanība tiek pievērsta vīriešiem. Jau tradicionāli novembra mēnesis tiek dēvēts par “Movembri” jeb ūsu vai vīriešu veselības mēnesi, kad visā pasaulē, tajā skaitā arī Latvijā, uzmanība tiek pievērsta tieši vīriešu veselības tēmām un problēmām. Īpaša uzmanība tiek veltīta, iedrošinot un motivējot vīriešus savlaicīgi veikt veselības pārbaudes, jo šodien daudzas, agrāk fatālas diagnozes, ir veiksmīgi ārstējamas un vīrieši pēc ārstēšanās dzīvo vēl garu un piepildītu mūžu. Viena no aktuālākajām tēmām un diagnozēm vīriešiem ir prostatas audzējs. Ar to vīrieši Latvijā saskaras visbiežāk, taču arī tas šodien ir veiksmīgi ārstējams. Bet – pie viena noteikuma: ja saslimšana tiek atklāta vēl agrīnās stadijās – pašā tās sākumā. Kāda ir situācija un ārstēšanas iespējas Latvijas vīriešiem, skaidro P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs, asociēts profesors, Egils Vjaters un Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes urologs Pēteris Vaganovs.

Kāda ir situācija ar vīrieša veselību Latvijā pēdējo gadu laikā – vai ir vērojamas kādas izmaiņas?

E.V.: Pēdējo gadu laikā situācija šajā jomā ir jūtami uzlabojusies – vīrieši kļūst daudz zinošāki un izglītotāki – kopumā vairāk rūpējas par savu veselību, sākuši pievērst tai pastiprinātu uzmanību. Protams, ir arī vīrieši, kuriem veselība nav svarīga.

P.V: Lai gan joprojām aptuveni 50% Latvijas vīriešu nav ne reizi dzīvē bijuši pie urologa, tomēr situācija ir jūtami uzlabojusies. Tikai pēdējā gada laikā apmeklējumu skaits ir pieaudzis par 3 %, kas ir pozitīva tendence. Tas nozīmē, ka vīrieši, kaut pavisam nedaudz, tomēr ar katru gadu aizvien aktīvāk ir sākuši doties pie ārsta, lai pārbaudītu savu veselību.

Kā ir ar pacientu aktivitāti reģionos? Vai arī tur vīrieši dodas pie ārsta?

E.V.: Runājot par pacientiem reģionos, ja konkrētajā reģionā ir slimnīca ar uroloģijas nodaļu un pietiekošu skaitu urologu, tad, protams, palīdzība tiek sniegta turpat, un mūsu klīnikā pacientu no noteiktā reģiona ir ievērojami mazāk, jo viņiem ir šī iespēja saņemt ārstniecisko aprūpi turpat uz vietas, ja vien nav ļoti specifiski gadījumi. Reģionos urologu skaits pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, taču, neskatoties uz to, ārstu vienalga pietrūkst un vajadzētu vairāk. Reģionos, kur urologa nav, pacienti lielākoties tiek sūtīti uz klīnikām Rīgā.

Vai vērojamas kādas izmaiņas prostatas vēža situācijā Latvijā?

E.V: Šobrīd ir ievērojami samazinājies vēlīni diagnosticēto prostatas vēža gadījumu skaits. Ja agrāk tie bija vidēji 50%, tad tagad tie ir vidēji 20% un situācija ir kardināli uzlabojusies. Kopējais diagnosticēto pacientu skaits gan saglabājas nemainīgi augsts – katru gadu aptuveni 1100 jauni pacienti, kuriem ir nepieciešama ārstēšana. Vīrieši arī ir kļuvuši drošāki un nebaidās iet pie ārsta. Informācijas pieejamība, darbs ar ģimenes ārstiem ir nesis vēlamo rezultātu, protams, lielu ietekmi uz vīriešiem ir devušas sievas un ģimenes locekļi, tādējādi viņi drošāk dodas pie ārsta, atklāti runā par savām veselības problēmām un interesējas par ārstēšanas iespējām.

P.V: Joprojām ielaistas stadijas tiek konstatētas tuvu 25% pacientu. Salīdzinot, piemēram, ar Zviedriju, tur prostatas vēža ielaistas formas konstatē tikai 15% pacientu. Tātad sabiedrības un īpaši Latvijas vīriešu informēšana un izglītošana jāturpina, tikai tad pamazām varam cerēt panākt arī nāves gadījumu skaita samazināšanos no prostatas audzēja – mūsdienās jau veiksmīgi ārstējamās slimības.

Agrīnas prostatas un citu audzēju diagnostikas gadījumā – kāpēc svarīgi diagnosticēt un uzsākt ārstēšanu savlaicīgi?

P.V: Vēža diagnostikas gadījumā sākotnēji tiek precizēta vēža stadija, forma, ļaundabības pakāpe un parasti vairāku speciālistu konsīlijs pieņem lēmumu par pacientam optimālu ārstēšanas plānu. Uroloģisko ļaundabīgo audzēju agrīno stadiju ārstēšanas rezultāti ir ļoti iespaidīgi, galvenokārt pateicoties mūsdienās pieejamām diagnostikas un modernajām ārstēšanas metodēm. Nieres audzēja 1. stadijas gadījumā varbūtība izārstēties ir 97%. Un tie ir Latvijas rādītāji – konkrēti P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas dati. Arī agrīnās prostatas vēža stadijas ir ārstējamas līdzīgi. Dažu prostatas vēža formu gadījumā ārstēšanu var pat uz laiku atlikt – veikt aktīvu pacienta novērošanu, maksimāli ilgi saglabājot dzīves kvalitāti un nepieļaujot slimības ielaistas formas attīstību. Galvenais ir doties pie ārsta un apzināt savu veselības stāvokli.

Kādas ir citas biežākās vīriešu onkoloģiskās saslimšanas?

P.V: Citas biežākās vīriešu onkoloģiskās slimības diemžēl saistītas ar riska faktoriem, kas vairāk raksturīgi vīriešu dzimumam – smēķēšana, aptaukošanās, alkohola lietošana un arteriāla hipertensija. Līderis ir plaušu vēzis vispārējā populācijā, tāpat uroloģiskie audzēji – nieru un urīnpūšļa vēzis.

E.V: Ļoti bieži pie mums nonāk pacienti ar nieru audzēju – lielākā daļa, par laimi, pirmajās stadijās, tādējādi tos veiksmīgi var izoperēt. Tās ir tā saucamās nieres audu saglabājošās operācijas, ko pārsvarā veic laparoskopiski (caur nelieliem ādas griezieniem vēdera priekšējā sienā). Līdz ar to pacients slimnīcā atrodas vien 3 dienas, un izrakstoties viņš uzreiz var doties strādāt. Diemžēl neliela daļa tomēr ir arī ar ielaistiem audzējiem, kurus atklāj nejauši, veicot ultrasonogrāfiju. Ikvienam profilaktiskos nolūkos reizi gadā būtu jāveic ultrasonogrāfijas pārbaude, lai pārliecinātos par savu veselības stāvokli. Vēl saskaramies ar pacientiem, kuriem ir urīnpūšļa audzēji un sēklinieku audzēji. Diemžēl sēklinieku audzējs bieži ir gados jauniem cilvēkiem un tā ārstēšanai pagaidām netiek piemērots “zaļā koridora” princips.

Runājot par t.s. “zaļo koridoru”, kas tad tas īsti ir? Vai tāds patiešām eksistē un tiek nodrošināta piekļuve izmeklējumiem un ārstēšanai atbilstoši “zaļā koridora” principiem?

E.V: “Zaļais koridors” ir ļoti apsveicama iniciatīva, kas atvieglo primāro onkoloģisko pacientu administrēšanu. Tas nozīmē, ka, piemēram, ar ultrasonogrāfijas palīdzību diagnosticē nieru audzēju vai arī pacientam tiek noteikts ļoti augsts PSA (prostatas specifiskā antigēna) līmenis asinīs, tad ģimenes ārsts uzraksta pacientam nosūtījumu pie speciālista, ierakstot tajā “Z kodu” (“zaļā koridora” kods). Slimnīcās ir atsevišķi telefona numuri, uz kuriem var zvanīt, atsevišķi saraksti, kur pacienti šādos gadījumos tiek pieņemti pie speciālistiem bez rindas. Tad tiek nolemts, vai ir nepieciešami tālāki izmeklējumi. Pēc būtības, atkarībā no diagnozes, aptuveni 10 dienu laikā tiek veikti izmeklējumi, kurus nodrošina slimnīcas. Tātad attiecīgi, ja ir aizdomas par onkoloģiju un ģimenes ārsts nosūtījumā piemērojis “Z kodu”, visi nepieciešamie izmeklējumi ir valsts programmā un pacientiem ir pieejami bez maksas un ārpus rindas.

Vai pacients ar onkoloģisku diagnozi drīkst izvēlēties klīniku/ārstu, kur un pie kā ārstēties? Vai viņam jādodas tieši tur, kur ģimenes ārsts ir uzrakstījis nosūtījumā?

E.V.: Pacients pats var izvēlēties klīniku un ārstējošo ārstu, pie kura doties. “zaļais koridors “ mūsu valstī strādā četrās iestādēs – P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā (RSKUS), Rīgas Austrumu klīniskās universitāte slimnīcā (RAKUS), Daugavpils centrālajā slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā. Pacientiem pēc šāda nosūtījuma saņemšanas panikā krist nevajadzētu, jo pēc pārbaudēm onkoloģiska diagnoze var arī neapstiprināties. “Z koda” jeb “zaļā koridora” būtība ir tāda – ja ģimenes ārstam ir aizdomas par primāri ļaundabīgu audzēju, tad “zaļajā koridorā”, t.i. bez rindas, tiek izietas nepieciešamās pārbaudes, lai apstiprinātu vai arī neapstiprinātu diagnozi. Ja pacientam, piemēram, no Ventspils nav vēlmes doties uz klīniku Liepājā dažādu apsvērumu dēļ, viņš var pieteikties arī kādā no klīnikām Rīgā, piemēram, pie mums RSKUS. Pacientam ir tiesības pašam brīvi izvēlēties ārstu un ārstniecisko iestādi, kur viņš vēlas uzsākt ārstēšanos. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu viņš var doties pie attiecīgā profila speciālista.

P.V.: Vēzis ir ļoti nopietna slimība, tāpēc ārsta izvēle jāveic ļoti rūpīgi. Vajadzētu pievērst uzmanību tam, kādu slimību ārstēšanā ir specializējies jums rekomendētais speciālists, jo ne vienmēr dakteris, kurš ir ārstējis kaimiņu, būs piemērots arī jums. Jāpajautā ārstam – kādas ārstēšanas metodes viņš ir apguvis un pielieto. Piemēram, ne tikai nieru, bet arī  prostatas vēža gadījumā ir iespējama laparoskopiska operācija vai nieres audzēja gadījumā – nieres audus saglabājoša operācija, kas ir tehniski sarežģīta, bet ļauj maksimāli saglabāt nieres audus.

Kā jūsu slimnīcā ir ar vietām vai pacienti no tāliem lauku reģioniem var zvanīt, vai nebūs milzīga, mēnešiem gara rinda?

E.V: Primārajiem onkoloģiskajiem pacientiem ir izdalītas speciālas vietas, uz kurām rindu nav. Redzot un novērtējot pacientu plūsmu, parasti mēs nekavējoties reaģējam un rīkojamies, izdalot nepieciešamas papildus vietas, tādējādi rindas nemaz neveidojas.

Visiem ir bail, ka ir lielas rindas un augstas izmaksas. Vai onkoloģijas gadījumā ārstēšana un diagnostika “zaļajā koridorā “ tiešām ir bez maksas?

E.V: Visiem jau vienmēr ir bail, ka tas ir tikai teorētiski un dzīvē tāda “zaļā koridora” nemaz nav, un nekas nestrādā. Taču tā nebūt nav – sistēma ir sakārtota, ir atsevišķs pieraksts, vietas, visi izmeklējumi pieejami un bez maksas. Tā ir valsts programma, ir nepieciešamās kvotas uz izmeklējumiem un operācijām, vienīgi ir jāveic pacientu iemaksa par onkoloģisko ārstēšanos, līdzīgi, kā tas ir ar nosūtījumu pie ģimenes ārsta. To ikviens var atrast katras ārstējošās iestādes mājaslapā.

P.V: Ja kādā valsts iestādē pacientam prasa lielāku samaksu par valsts noteikto pacienta iemaksu, noteikti jāgriežas tiesībsargājošās iestādēs. Ja tomēr ir rindas konkrētā ārstniecības iestādē, noteikti pacients var interesēties par iespēju tikt pie speciālista citā medicīnas iestādē, taču lielākoties sistēma ir ļoti sakārtota un primārajiem onkoloģiskajiem pacientiem ir izdalītas speciālas vietas, uz kurām rindu nav.

Jūsu novēlējums Latvijas vīriešiem “Movember” mēneša ietvaros?

P.V: Padomājam par sevi un savu radinieku drošību – mainām riepas un aizejam pie urologa!

E.V: Latvijas vīrieši ir stipri kā Lāčplēši. Un ikviens stiprs vīrietis ir arī vesels vīrietis. Tāpēc dodieties pie ārsta, pārbaudiet savu veselību, lai Latvijā būtu vairāk stipru un veselu vīriešu!

 

 

Aktuālais jautājums

Vai esi iepazinies ar jauno Valmieras novada teritoriālo plānojumu?

Paldies par balsojumu
Jūs jau esat nobalsojis!
Lūdzu izvēlieties variantu!

Piedalies satura veidošanā

Tavā apkārtnē ir noticis kas interesants? Vēlies, lai mēs par to uzrakstām?

Iesūti, un mēs to publicēsim!

iesūtīt rakstu

Ja esi enerģisks un esi gatavs jauniem izaicinājumiem, kā arī vēlies sevi pilnveidot un izmantot savas profesionālās zināšanas un pieredzi kopējo mērķu sasniegšanā, tad tieši Tu, kā kolēģis, esi nepieciešams Valsts sociālās aprūpes centra "Zemgale" komandai!* Valsts sociālās aprūpes centrs "ZEMGALE" kā lielākais valsts ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs Latvijā AICINA DARBĀ Autobusa vadītāju filiālē "Rūja" (uz nenoteiktu laiku, 1 amata vieta uz pilnu slodzi) Mēs piedāvājam: sociālās garantijas atbilstoši valsts pārvaldē noteiktajam; alga (bruto) EUR 925– EUR 1220 atbilstoši profesionālajai pieredzei un kompetencēm; pārbaudes laikā atalgojums līdz EUR 950; darba pieredzi valsts pārvaldē; labus darba apstākļus; draudzīgus, atsaucīgus un profesionālus kolēģus; veselības apdrošināšanu pēc 3 mēnešiem. Būtiskākie amata pienākumi: droši un savlaicīgi pārvadāt klientus un darbiniekus atbilstoši maršrutiem un grafikiem; nodrošināt klientu apkalpošanu - palīdzēt iekāpt/izkāpt, īpaši personām ar kustību traucējumiem; uzraudzīt transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, veikt ikdienas pārbaudes un nodrošināt tā uzturēšanu kārtībā; uzturēt kārtībā transportlīdzekļa garāžas telpas un teritoriju ap garāžu; aizpildīt nepieciešamo dokumentāciju (ceļazīmes u.c.) un ievērot noteiktās darba procedūras; rīkoties atbildīgi ārkārtas situācijās, ievērot satiksmes, darba drošības un iekšējās kārtības noteikumus; pēc nepieciešamības, tīrīt sniegu, grābt lapas, novākt gružus uz brauktuvēm, kā arī pļaut zāli. Prasības pretendentam: vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā; labas latviešu valodas zināšanas; D kategorijas autovadītāja apliecība, 95.kods (profesionālā transportlīdzekļa vadītāja kategorija); derīgs elektroniskais paraksts (palīdzēsim izveidot). Darba vietas adrese: VSAC "Zemgale" filiāle "Rūja", Jeri, Jeru pagasts., Valmieras novads. Profesionālās darbības aprakstu (CV) ar atzīmi "Autobusa vadītājs" sūtīt uz e-pastu: vakances@vsaczemgale.gov.lv. Uzmanību! VSAC "Zemgale" personāla dokumentu aprite tiks nodrošināta elektroniski, līdz ar to dokumentu parakstīšanai Jums būs nepieciešams izmantot patstāvīgi noformētu elektronisko parakstu. Piesakot savu kandidatūru uz izsludināto amata vietu, Jūs uzticat savus personas datus Valsts sociālās aprūpes centram “Zemgale”. Detalizēta informācija par personas datu apstrādes aspektiem šī nolūka sasniegšanai ir norādīta iestādes mājas lapā, adrese: https://www.vsaczemgale.gov.lv/lv/media/2279/download Informējam, ka sazināsimies tikai ar tiem kandidātiem, kuri tiks aicināti uz interviju. Par atteikumu ziņosim tikai tiem kandidātiem, kas tiks uzaicināti uz interviju. Gadījumā, ja trīs nedēļu laikā pēc CV nosūtīšanas neesat saņēmis uzaicinājumu uz darba interviju, varat uzskatīt, ka Jūsu kandidatūra netika virzīta pārrunu kārtai. Profesija: AUTOBUSA VADĪTĀJS Algas izmaksas veids: Laika darba alga Darba vietas adrese: LATVIJA, Rūja, Jeri, Jeru pag., Valmieras nov. Darba laika veids: Summētais darba laiks Darba veids: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Slodze: Viena vesela slodze Darbības joma: Veselības aprūpe / Sociālā aprūpe Pieteikto vietu skaits: 1 Līgums: Darbinieka amats uz nenoteiktu laiku Aktuāla līdz: 2026-07-05 Kontaktpersona: CV sūtīt uz e- pastu: vakances@vsaczemgale.gov.lv Izglītības līmenis: Vispārējā vidējā izglītība

Mūsu partneri