Lasīšanas laiks: 2 min
Neveselīgas pārtikas lietošana uzturā ir globāla problēma, īpaši jauniešu vidū. Ja jaunietim ir nepārvarama vēlme regulāri uzņemt šādu pārtiku, tā jau ir klasificējama kā atkarība. Biedrība “Esi Brīvs!” vēlas pievērst uzmanību tam, cik bīstama var būt šāda atkarība un tās laikus nepamanīšana.
Biedrība “Esi Brīvs!” nesen veikusi pētījumu par ātro ēstuvju pieejamību un tuvumu Rīgas centra izglītības iestāžu skolēniem. Šajā kontekstā tika apskatītas 12 skolas un tām apkārt esošās ēdināšanas iestādes. Rezultāti uzrāda, ka skolu tuvumā neveselīgo ēstuvju ir gandrīz divas reizes vairāk (60,3%) nekā veselīgo (32%), turklāt daudzas no šīm vietām atrodas mazāk nekā 500 metru attālumā no izglītības iestādes.
Neveselīgā pārtika ir tā, kura satur daudz kaloriju, bet nav bagāta ar uzturvielām. Ēdot neveselīgu pārtiku, cilvēks nejūt sāta sajūtu, kas savukārt var novest pie pārēšanās.
Zinātnieki ir izpētījuši, ka līdzīgi labsajūtas stimulētāji, kurus cilvēka smadzenēs rada atkarību izraisošas vielas, kā, piemēram, kokaīns un heroīns, rodas arī ēdot ar garšas pastiprinātājiem bagātus ēdienus, kuru saturā ir daudz cukura, tauku un sāls.
Ar neveselīgas pārtikas uzņemšanu cilvēks cenšas sevī radīt labsajūtu, taču tās ir mānīgas sajūtas. Cilvēka smadzenēs pastāv īpaša “atalgojuma sistēma” (reward system), kura it kā “atalgo” pēc tam, kad paveikts kas nopietns un svarīgs. Šajā “atalgojumā” ietilpst arī ēšana, kas ir viena no cilvēka pamata vajadzībām.
Ēšanas laikā smadzenēs rodas labsajūta un izdalās hormons – dopamīns, ko organisms interpretē kā baudu. Pētījumi apliecina, ka pietiek vienu reizi sajust baudu no neveselīgās pārtikas uzņemšanas, lai rastos vēlme ēst to atkārtoti.
Tas saistīts ar paaugstinātu dopamīna daudzuma cirkulāciju smadzeņu atalgojuma sistēmā. Šāds impulss cilvēka smadzenēs var aizēnot citus signālus – sāta sajūtu un apmierinātību. Rezultātā cilvēks turpina ēst pat tad, kad vairs nav izsalcis.
Biedrības “Esi Brīvs!” valdes priekšsēdētāja, psihoterapeite Dace Caica neveselīgas pārtikas lietošanu neuzskata tikai par cilvēka gribasspēka trūkuma iezīmi, tā ir kompleksa problēma.
“Sabiedrībā valda uzskats, ka šādu dzīvesveidu izraisa gribasspēka trūkums. Patiesībā situācija ir daudz sarežģītāka – neveselīgā pārtika stimulē smadzenēs esošo “atalgojuma sistēmu” tāpat, kā to dara narkotikas.”
