Lasīšanas laiks: 3 min
Neskatoties uz arvien jauniem ierobežojumiem un nodokļu izmaiņām, plastmasas maisiņus Latvijā lieto arvien vairāk, tāpēc organizācija “Zaļā josta” ir sākusi kārtējo kampaņu, kuras laikā iedzīvotājus aicina izvēlēties videi nekaitīgas alternatīvas.
Organizācija aprēķinājusi, ka Latvijā ik gadu tiek izmantoti 3000 tonnu plastmasas maisiņu un ar šādu apjomu iespējams noklāt 55 futbola laukumus. Organizācija “Zaļā josta” atgādina, ka plastmasas maisiņa noārdīšanās dabā notiek vairākus simtus gadu un tie nodara neatgriezenisku kaitējumu videi un dzīvniekiem.
SIA “Zaļā josta” valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa stāstīja, ka plastmasas maisiņu apjoms Latvijā gadu no gada palielinās un tas ir saistīts arī ar dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā. Par plastmasas maisiņu apjoma ierobežošanu tiek runāts Eiropas līmenī, kur citās valstīs jau ir ieviesti visai strikti ierobežojumi.
Latvijā jau ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai, piemēram, veikalos pie kasēm iespējams iegādāties arī papīra un auduma maisiņus un kartona kastes. Savukārt ietinamā pārtikas plēve veikalos tiek aizstāta ar papīra iesaiņojumu. Turklāt veikalos plastmasas maisiņi ir pieejami par atsevišķu samaksu. Būtiska metode ir arī izlietotā iepakojuma dalītās vākšanas sistēmas attīstīšana Latvijā. Pēc Lapsas teiktā, pēdējos gados esot daudz darīts, lai censtos samazināt plastmasas maisiņu apjomu.
Viena no labākajām metodēm, kā cīnīties ar plastmasas maisiņiem, ir vispār nelietot šos maisiņus, izteicās Lapsa. Ja tas nav iespējams, tad katru preci nevajadzētu likt savā maisiņā, vēlams tos izmantot atkārtoti. “Ikdienas darbībās varam piedomāt, kā maisiņus var izmantot atkārtoti un dot tiem ilgāku dzīvi,” teica Lapsa.
Viena no alternatīvām ir biopolimēra maisiņu izmantošana – tie ir izstrādāti no atjaunojamiem resursiem, paši noārdās dabā un nerada kaitējumu arī iedzīvotāju veselībai. Šādi maisiņi ir apzīmēti ar īpašu atpazīšanas zīmi.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Sandra Muižniece-Brasa stāstīja, ka biodegradējamo polimēru ideja ir aizgūta no dabas – šādus materiālus galvenokārt izmanto no lauksaimniecībā iegūstamām atjaunojamām izejvielām. Šādi biodegradējamie materiāli ir kompostējami. “Šie materiāli tiek ņemti no dabas un arī atgriežas dabā, veidojot noslēgtu ciklu,” teica profesore, piebilstot, ka ar tradicionālajiem plastmasas maisiņiem nav noslēgta cikla, jo tie nesadalās.
Vienlaikus gan viņa vērsa uzmanību, ka nebūs tā, ka biopolimēru maisiņi tā vienkārši nomesti zemē sadalīsies – arī tiem nepieciešama īpaša apstrāde. Kā piemēru viņa minēja kompostēšanu.
Plastmasas maisiņi negatīvi ietekmē arī cilvēka veselību, norādīja Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Nereti cilvēki neaizdomājas, kādu kaitējumu veselībai nodara pārtikas produkta sildīšana mikroviļņu krāsnī, neizņemot to no plastmasas maisiņa. Viņš vērsa uzmanību, ka sildot plastmasas, izdalās bisfenols, kas padara plastmasu cietāku un izturīgāku. Tāpat bisfenols nonāk cilvēka organismā un kā mākslīgs estrogēns ietekmē augļa attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību, kā arī veicina krūts un prostatas audzēju attīstību. Apiņa ieskatā bērniem vispār nevajadzētu lietot plastmasas traukus.
Plastmasas maisiņu izgatavošana ir vidi piesārņojoša, nodarot kaitējumu ozona slānim un veicinot globālo sasilšanu. Tāpat iedzīvotāju veselībai kaitējumu nodara plastmasas dedzināšana, kas jo īpaši izplatīta ir jaunattīstības valstīs, pauda Apinis.
Plastmasas maisiņu ierobežošanu nosaka arī dažādi starptautiski normatīvie akti, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas eksperte Rudīte Vesere. Latvijā netiek plānots aizliegt plastmasas maisiņu tirdzniecību un izplatīšanu, taču tiks veikti pasākumi, lai samazinātu to patēriņu.
Ministrija plāno izvērtēt Latvijas tirgū laisto un kopā ar preci realizēto plastmasas maisiņu veidus un apjomus, kā arī izvērtēt, vai būtu nepieciešams tirdzniecības vietās aizliegt bez maksas izplatīt plastmasas maisiņus. Viens no veidiem, kā samazināt apjomu, ir dabas resursa nodokļa paaugstināšana. Tomēr līdz gada beigām ir plānots izvērtēt, vai pietiek ar nodokli kā instrumentu plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai vai ir nepieciešami vēl kādi citi instrumenti.
No 19.novembra līdz 27.novembrim norisināsies Eiropas atkritumu samazināšanas nedēļa, un šogad īpaša uzmanība tiks pievērsta plastmasas maisiņu apjoma problēmai.
