Lasīšanas laiks: 2 min
Latvijas pārvades sistēmas operators AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) martā organizēs projekta “330 kilovoltu (kV) elektropārvades līniju Valmiera-Tartu un Valmiera-Tsirgulīna pārbūve Latvijas teritorijā” sabiedriskās apspriedes Strenčos, Brenguļos un Valkā, aģentūru LETA informēja AST pārstāve Aija Ikstena.
Projekta sabiedriskā apspriešana notiks 11.martā plkst.17.30 Strenču novada Kultūras centrā, Baznīcas iela 2, Strenčos, 17.martā plkst.17.30 Valkas novada domē, Beverīnas iela 3, Valkā, un 18.martā plkst.17.30 Brenguļu sporta centrā “Kaimiņi” Brenguļos, Brenguļu pagastā.
AST valdes loceklis Arnis Staltmanis norādīja, ka pārbūves laikā nav paredzēts mainīt elektrolīnijas trasi un sprieguma līmeni – tā tiks izbūvēta kā gaisvadu 330 kV līnija esošās 330 kV gaisvadu līnijas trasē, uzstādot jaunus balstus un montējot jaunus vadus. Pārbūves rezultātā iespējama pārbūvētās elektrolīnijas balstu novietošanas vietu maiņa pa esošās līnijas asi.
Viņš skaidroja, ka būvniecību plānots sākt 2022.gadā un kā pirmo rekonstruēt līniju uz Tartu, savukārt pēc šo darbu pabeigšanas 2023.gadā tiks sākta līnijas uz Tsirgulīnu pārbūve, kurai Igaunijas pusē rekonstrukcija ir jau veikta. Darbus plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.
Projekts paredz, ka abas līnijas pārsvarā saglabās esošās trases – patlaban abas līnijas uz Igauniju no apakšstacijas Valmierā šķērso Beverīnas novada Kauguru, Brenguļu un Trikātas pagastus, Strenču novada Plāņu pagastu, kā arī Valkas novada Valkas pagastu. Tā kā līniju atrašanās vieta netiks būtiski mainīta, tikai atsevišķiem zemju īpašniekiem mainīsies apgrūtinājuma apjoms, par ko tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas. Paredzams, ka individuāla komunikācija ar zemes īpašniekiem par apgrūtinājumu un kompensāciju līgumu slēgšanu tiks sākta 2021.gadā.
Abas minētās elektropārvades līnijas ir būvētas pagājuša gadsimta 1960. un 1970.gados, šo līniju caurlaides spējas atšķirības ziemas un vasaras sezonā traucē korektai elektroenerģijas tirgus darbībai. Šīs līnijas ir pilnībā jānomaina ar jaunām, lielākas caurlaides spējas līnijām, lai nodrošinātu lielāku summāro caurlaides spēju Baltijas reģionā Ziemeļu – Dienvidu virzienā, kā arī uzlabotu elektroapgādes drošumu gan Latvijā, gan arī kaimiņvalstīs.
Līniju pārbūves pasākumi ir vērsti uz to, lai nodrošinātu pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas un tie kalpo par priekšnoteikumu veiksmīgai Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīkliem, kas paredzēts 2025.gadā.
Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 45 miljonu eiro apmērā, no kuriem 75% ir Eiropas Savienības Infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzfinansējums.
