Lasīšanas laiks: 2 min
Šajā nedēļas nogalē (no 8. līdz 9. februārim) notiks Baltijas valstu desinhronizācija jeb atdalīšanās no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla, kam sekos pieslēgšanās jeb sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu. Šis process Baltijas valstīm ir bijis ilgstoši un rūpīgi plānots 15 gadu garumā, lai veicinātu Baltijas valstu energodrošību un neatkarību. Baltijas valstis ir pilnībā gatavas sinhrona darba uzsākšanai ar Eiropas energosistēmu, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Klimata un enerģētikas ministrijā.
Baltijas valstīs augstspriegumu līniju pakāpeniska atslēgšana no Krievijas energoapgādes tīkla notiks 8. februāra rītā virzienā no Lietuvas uz Igauniju. Līnijas tiks atslēgtas secīgi pa vienai, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem rūpīgi uzraugot sistēmas stāvokli. Latvijas teritorijā ir tikai viens šāds savienojums, un tas tiks atslēgts sestdienas rītā. Ikviens var sekot līdzi aktuālajai situācijai energoapgādē, aplūkojot AS “Augstsprieguma tīkls” digitālo karti.
Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsver: “Baltijas valstīm, kļūstot par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm, to energosistēmas atslēgšanās no Krievijas energosistēmas un sinhronizācija ar Eiropas energosistēmu bija paredzamais nākamais solis. Ja Eiropas Savienība Latvijai ekonomiskās drošības sistēma, NATO – militārās drošības alianse, sinhronizācija – enerģētiskās drošības pamats. Šī projekta rezultātā tiks paaugstināts energoapgādes drošums un stiprināta Baltijas reģiona neatkarība, kā arī kopējā tīklu spēja pieslēgt atjaunīgās enerģijas projektus, lai rezultātā nodrošinātu zemāku elektroenerģijas gala cenu patērētājiem.”
Lai stiprinātu infrastruktūras drošību un stabilitāti arī šī vēsturiskā notikuma pārejas posmā, Latvija pastiprināti uzrauga Baltijas enerģētisko infrastruktūru. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sniedz atbalstu gan Valsts policijai, gan kritiskās infrastruktūras objektu turētājiem drošības pasākumu nodrošināšanai, par ko Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) īpaši ir pateicīga.
Attiecībā uz energoapgādes drošumu dabasgāzes apgādes sistēmas jaudas ir pietiekamas arī paaugstināta dabasgāzes pieprasījuma nosegšanai. Baltijas valstīm ir pietiekama vietējā elektroenerģijas ražošanas jauda un arī citi ārējie savienojumi, piemēram, Estlink-1, NordBalt, LitPolink. Prognoze apstiprina jaudu pietiekamību gan Latvijā, gan arī Baltijā kopumā. Estlink 2 bojājums (2024. gada 25. decembris), nerada energoapgādes drošuma riskus.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Tomēr, tajā pašā laikā jāapzinās iespējamie neplānotas iejaukšanās riski saistībā ar atvienošanos no Krievijas kontrolētā energotīkla. Plašāk par sinhronizācijas gaitu un ieteikumiem iedzīvotājiem var iepazīties šeit!
Publiskajā telpā maldinoša informācijās klātesamība šajā nedēļas nogalē var būt jūtamāka. KEM aicina sabiedrību kritiski izvērtēt informāciju, kā arī nedalīties tālāk ar nepārbaudītām, emocionāli pielādētām ziņām. Informācijas aktualitātēm, tostarp par sinhronizācijas procesa norisi šajā nedēļas nogalē seko līdzi Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē un šo iestāžu sociālos medijos.
