Lasīšanas laiks: 2 min
9.decembrī, otrās Adventes pēcpusdienā, Valmierā viens pēc otra notika divi koncerti – Valmieras Kultūras centā „Ziemassvētku jampadaci” bija sarīkojusi „Gauja” un studijas grupas, bet koncertzālē „Valmiera” klausītāji baudīja Rīgas Kultūras un atpūtas centra „Imanta” koklētāju ansambļa „Kārta” koncertu.
Koncertā izskanēja 8 skaņdarbi, un katrs bija atšķirīgs, jo arī komponisti ir dažādu paaudžu cilvēki: divdesmitgadnieki Marita Semjonova, Oļesja Kozlovska, Alise Rancāne, Aigars Raumanis, pieredzes bagātais Vilnis Salaks, kas janvārī svinēs 80 gadu jubileju. Varbūt neierasti kokļu koncertā bija dzirdēt arī Kaspara Zemīša un Kārļa Lāča mūziku.
Muzikālo sniegumu lieliski papildināja atbilstošas videoprojekcijas, bet ar katra skaņdarba stāstu klausītājus iepazīstināja koncerta vadītājs Salvis Sprūdžs.
Koncerts patiešām pilnībā atbilda tā nosaukumam – „Neskarts un nepieradināms”. Valmierā pirmatskaņojums bija Oļesjas Kozlovskas skaņdarbam „Pulse”. Tā laikā koncerta apmeklētāji varēja sajust, kā kokļu skanējums sasaucas ar video redzamo sirds kardiogrammu, tāpat arī Maritas Semjonovas kompozīciju „Pie Tavām kājām beigti taureņi” varēja baudīt gan ar ausīm, gan ar acīm. Abas jaunās komponistes bija mērojušas tālo ceļu no Ventspils, lai apmeklētu šo koncertu.
Īpašs bija stāsts par Aigara Raumaņa skaņdarbu „Bridge of Desperation” („Izmisuma tilts”). Lai gan pats Aigars tur nav bijis, viņš sarakstījis emocionālu kompozīciju par Simona Bolivāra tiltu, kas savieno Venecuēlu ar Kolumbiju. Katru dienu tūkstošiem venecuēliešu pamet savu zemi, jo esošā valdība valsti novedusi līdz ekonomiskajam kraham.
Koklētāju ansambļa „Kārta” koncerts noslēdzās ar romantisku un pazīstamu mūziku – Emīla Dārziņa „Melanholisko valsi”, ko komponists sarakstījis 1904.gadā un kas joprojām saviļņo klausītājus.
