Lasīšanas laiks: 3 min
Valmieriete un bijusī Vidzemes Augstskolas (ViA) studente Kitija Krūmiņa 2015.gada jūnijā ieguvusi BAFF (“Baltic American Freedom Foundation”) stipendiju un gadu stažējusies Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur pavadīto laiku sauc par lielisku piedzīvojumu un pieredzi.
Kitija mācījusies Valmieras Viestura vidusskolā (VVV) un pirms nedaudz vairāk kā gada pabeigusi studijas programmēšanas inženiera specialitātē un ieguvusi bakalaura grādu ViA.
“Augstskola man vienmēr ir bijusi tuva vieta, kur studiju laikā esmu satikusi izcilus pasniedzējus, kuri ir iedvesmojuši un atbalstījuši grūtos brīžos,”
saka BAFF stipendiāte Kitija.
BAFF stipendijas piešķir fonds, kura misija un vēlme ir bagātināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas saikni ar ASV caur izglītības programmām un apmaiņas praksēm, koncentrējoties uz ekonomisko izaugsmi un demokrātiskajiem procesiem. “BAFF piedāvā dažādas iespējas – profesionālās prakses augstskolu pabeidzējiem, pētījumu programmas profesoriem un citiem akadēmiskajiem darbiniekiem, Baltijas–Amerikas dialoga izglītības iestādēm, valsts struktūrām un biznesa grupām, kā arī vasaras akadēmiju vidusskolu studentiem,” par BAFF stipendiju fondu stāsta Kitija.
Domas par piedzīvojumiem, jaunu un iepriekš nepieredzētu lietu atklāšanu Kitijai parādījušās jau studiju laikā.
“Pēc neliela pētījuma internetā atradu šo iespēju – “Amerika! Iespēju zeme!”, kur visas izmaksas, lai praktizētos sešus vai 12 mēnešus, tiek nosegtas. Pieteicos un tiku izvēlēta dēļ manām zināšanām, prasmēm un bakalaura darbam, kurš bija saistīts ar autobusu satiksmes maršrutu un sarakstu veidošanu tīmeklī.”
Atlase uz BAFF programmu notikusi divās kārtās. Vispirms tika izvēlēti kandidāti pēc viņu iesniegtajiem CV, kam sekojusi intervija ar BAFF pārstāvošajām personām.
Kitija Amerikā pavadījusi gadu. “Es dzīvoju un strādāju Kalifornijas štatā, pilsētā Palo Alto, kompānijā SAP, atsevišķas komandas “SAP Innovation Center” (https://icn.sap.com/home.html) ietvaros.”
Kitija strādājusi 30 cilvēku komandā ļoti zinošu un autoritatīvu menedžeru vadībā, no kuriem varējusi daudz ko mācīties.
“Strādāju pie dažādiem projektiem, kuri bija saistīti ar jaunāko tehnoloģiju izmantošanu. Akcents bija vairāk uz tehnoloģijas pētīšanu un izmantošanu mazos prototipu projektos. Ļoti patika darboties pie “Hana Haus Loyalty Token” projekta, kur tika izveidots prototips lietotāju ērtākai reģistrācijai kopdarba telpā “HanaHaus”. Nesot līdzi “bluetooth” tehnoloģijas ierīci, “beacon” (mazs uztvērējs, kas ir nedaudz lielāks par monētu) lietotāji varēja brīvi ierasties telpā nerezervējot vietu iepriekš un tāpat tikt piefiksēts telpā. Tika izveidota tīmekļa vieta, kurā varēja aplūkot reālo lietotāju (“beacon’ raidītāju) skaitu telpā. Bija arī citi projekti, bet šis ir visvairāk palicis atmiņā.,”
pieredzētajā dalās Kitija.
Kopumā praksē Kitija ieguvusi lielu pieredzi programmēšanā, komunikācijā, komandas darbā, kā arī uzlabojusi prasmi ieklausīties citos un pielāgoties dažādām situācijām. Kitija labprāt devusies apmeklēt dažādas lielo kompāniju, piemēram, “Google”, kā arī mazo un jauno uzņēmumu prezentācijas.
“Ļoti daudz sanāca saskarties ar “Silīcija ielejas” dzīves stilu un domāšanu. Lielākā daļa cilvēku domā par sabiedrību, “organisku” ēdienu, veģetārismu, pasaules saudzēšanu un uzlabošanu. Droši varu teikt, ka reizēm lietas notiek ļoti lēni, iesākot darba dienas rītu ar kafijas krūzi un jaukām sarunām, bet tajā pašā laikā diena var pārvērsties steigā, kura nebeigsies pat deviņos vakarā.”
Ņemot vērā to, ka Amerika ļoti atšķiras no Latvijas, nācās saskarties ar dažādām grūtībām. “Sākumā grūtības sagādāja lielais iedzīvotāju skaits. Pirmajā dienā, izkāpjot no lidmašīnas, pamatīgi apjuku, ieraugot lielās cilvēku masas Sanfrancisko. Arī daba ir ļoti atšķirīga. Koki ir pilnīgi citādi, gaiss ļoti sauss.” Nācies pierast arī pie cilvēkiem un to tradīciju atšķirībām. “Uz pasaules mēs esam tik ļoti dažādi, bet Latvijā mēs gandrīz neredzam dažādības dzīves stilos un lietās, kas cilvēkiem patīk. Sākumā tas radīja nelielu apjukumu, kamēr pieradu pie dažādiem angļu valodas akcentiem, ēdiena iespējām, kas reizēm radīja alerģijas, par kurām agrāk nebija ne jausmas.”
“Uz pasaules ir iespējams pilnīgi viss! Ir tikai jāsper pirmais grūtais solis, jāsāk darīt – jāuzstāda mērķis, jāizvērtē situācija un jākoncentrē visa enerģija, lai šo mērķi sasniegtu!”,
izvērtējot savu ASV pieredzi, secina Kitija.
