Sirds un asinsvadu slimības Latvijā vēl aizvien ir viens no izplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem. Taču satraucoši ir dati, kas norāda – ik gadu ar sirds traucējumiem sastopas arvien gados jaunāki cilvēki. 2016. gadā dažādas sirds kaites bija iemesls 280 cilvēku nāvei vecumā līdz 44 gadiem, turpretī 2015. gadā tie bija 257 nāves gadījumi šajā vecuma kategorijā.
“Sirds un asinsvadu slimības Latvijā ir galvenais mirstības cēlonis – ik gadu šis ir iemesls vairāk kā pusei nāves gadījumu mūsu valstī. Ir ļoti būtiski ikvienam apzināties, ka aptuveni 75% sirds un asinsvadu saslimšanu ir saistītas ar novēršamiem riska faktoriem, piemēram, mazkustīgu dzīvesveidu un aptaukošanos, neveselīgu uzturu, paaugstinātu asinsspiedienu, stresu, smēķēšanu u.c.,” skaidro “Euroaptieka” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga. “Cilvēki arī neatpazīst un nepievērš uzmanību šo slimību pazīmēm, rezultātā – medicīnisko palīdzību saņem pārāk vēlu.”
“Veselības centrs 4” kardioloģe Svetlana Ratobiļska piebilst, ka biedējoši ir tas, ka miokarda jeb sirds infarkts skar arvien jaunākus cilvēkus: “Agrāk, runājot par miokarda infarktu, pārsvarā to attiecināja uz vecuma grupu pēc 50. Tagad arvien biežāk infarktu piedzīvo cilvēki ap 30-35 gadiem un pat jaunāki. Visbiežākais cēlonis tam ir neveselīgs dzīvesveids, īpaši mazkustīgums un nepareizs uzturs. Tāpat būtisks faktors ir straujais dzīves ritms un ilgstošs ikdienas stress, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš darba un atpūtas ritma līdzsvarošanai. Mūsdienu cilvēkiem ir jāmācās kvalitatīvi atpūsties!”
Lai pasargātu sevi no dažādām sirds un asinsvadu slimībām un arī no sirds infarkta, veselības aprūpes speciālistes – Zane Melberga un kardioloģe Svetlana Ratobiļska – iepazīstina ar lielākajiem riskiem, kurus jāapzinās un jānovērš:
- fizisko aktivitāšu trūkums,
- pārlieku liels liekais svars,
- smēķēšana,
- neveselīgs uzturs,
- paaugstināts “sliktā” holesterīna līmenis asinīs,
- paaugstināts arteriālais asinsspiediens,
- cukura diabēts,
- ilgstošs stress, psihoemocionālā pārslodze, pārdzīvojumi u.c.
Kardioloģe uzsver, ka neietekmējamais sirds un asinsvadu slimību riska faktors ir nelabvēlīgu iedzimtība, tomēr, jo vairāk riska faktoru cilvēkam ir, jo lielāka iespējamība saslimt. “Jo agrīnāk riskus nosaka un uzsāk profilaksi vai terapiju, jo lielāka iespējamība saglabāt sirds veselību. Taču jāatceras, ka miokarda infarkts mēdz piemeklēt arī šķietami pilnīgi veselus cilvēkus – tādus, kuriem iepriekš minēto riska faktoru nav, tādēļ infarkta simptomus ir vērts apzināties ikvienam, tāpat kā veikt profilaktiskās pārbaudes,” mudina S. Ratobiļska.
Infarkts 50 – 70% gadījumu izpaužas kā pēkšņas, spēcīgas sāpes krūšu kurvī, kas ilgst vairāk par 30 minūtēm. Taču bez spēcīgām sāpēm, ir vēl virkne simptomu, kas var liecināt par infarktu:
- pārmērīgs nogurums, vājums,
- galvas reibonis,
- svīšana aukstiem sviedriem,
- slikta dūša, vemšana,
- sirdsklauves – sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji,
- apgrūtināta vai smaga elpošana,
- pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.
Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, risku saslimstībai ar sirds un asinsvadu slimībām ir iespējams izvērtēt priekšlaicīgi, veicot ģenētiskos testus, slodzes testus un dažādus medicīniskos izmeklējumus. “Lai parūpētos par savas sirds veselību un izvairīto no nepatīkamiem pārsteigumiem, sirds veselības izmeklējumus ir ieteicams veikt regulāri un pēc iespējas ātrāk, proti, negaidot 50 gadu slieksni – sirds veselības pārbaudes ir noteikti jāveic tiem, kas ir sasnieguši 35 gadu atzīmi,” uzsver Z. Melberga.
