Lasīšanas laiks: 4 min
Nokritušās lapas, lietavas, dzestrais vējš un biezās šalles ap kaklu liecina, ka rudens ir klāt visā savā godībā. Tāpēc portāls “Valmieras ziņas” devās Valmieras ielās, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji cīnās pret rudens saaukstēšanos un kādi ir efektīvākie veidi, kā tikt atpakaļ uz kājām.
Maija: Lai nesaaukstētos, cenšos lietot tādas vitamīniem bagātas vielas kā dzērvenes, citronu, ingveru un medu. Labākajā gadījumā to visu salieku kopā un katru dienu lieku klāt tējai. Kad paliek ļoti auksts, obligāti jāliek šalle, jāvelk arī cepure, uz ko gan es mazliet grēkoju, bet šalli gan vienmēr nēsāju. Kad salst pirksti, obligāti jāvelk cimdi.
Inga: Lai izvairītos no saaukstēšanās, ēdu ķiplokus un daudz dzeru dabiskas tējas, tostarp, liepziedu un pelašķu. Daudz neslimoju, jo uzturā bieži lietoju ķiplokus, bet tā, lai nejūt to smaržu. Kad nav jāiet uz darbu, griežu tos salātos, cepu vai vāru. Ēdu arī sīpolus.
Aija: Nostiprināt veselību palīdz laukos lasītās tējas – pelašķi, asinszāle, ceļmallapas, kumelītes. Uzturā lietoju arī pašas žāvētas pīlādžogas. Tomēr, ja gadās saaukstēties, tad jākarsē kājas un jādzer tējas. Cenšos nesaaukstēties, sekojot līdzi, lai apģērbs būtu silts un piemērots laikapstākļiem. No saaukstēšanās palīdz izvairīties tējas, vingrošana un veselīgs dzīvesveids.
Kaspars: Lai nesaaukstētos, velku biezu jaku un šalli, lai būtu silti. Mana vecāmāte plūc meža tējiņas, kuras dzeru vismaz divas reizes dienā, jo tās ļoti palīdz noturēt veselību. Vecāmāte mežā plūc arī speciālu ķērpi, kurš tējā ir ļoti veselīgs. Manuprāt, ķērpja tēja garšo labi, bet citi to nevar iedzert. Tiem, kas to pirmo reizi pamēģinātu, tās garša liktos nepatīkamāka, bet es jau pie tās esmu pieradis.
Rudīte: Pret saaukstēšanos cīnos ar zālēm, nesanāk izmantot kādas “vecāsmātes metodes”. Savu mazuli gan sargāju – cenšos siltāk ģērbt, lai būtu attiecīgi laikapstākļiem. Nepazīstu daudzus cilvēkus, kas izmanto dabiskas ārstniecības metodes, jo tagad visi nepieciešamo pērk veikalā vai aptiekās, kur arī var iegādāties tējiņas, vitamīnus.
“Valmieras ziņas” sastapa kādu pensionētu kundzi, kura deva dažādus interesantus padomus, kuri noderēs ne tikai tiem, kas saaukstējušies:
“Kad no rīta jūtu, ka sāp kakls, izskaloju to ar tējkaroti melno balzamu, pēc tam to izspļaujot. Ķiplokiem ir dabiskais penicilīns, ja ir kāds iekaisums, tad tie ļoti labi palīdz. Nesen man kaķis ieskrāpēja rokā, tā ļoti sapampa, domāju, ka būs jāiet pie daktera, bet tad atcerējos savus ķiplokus. Četras dienas to dzēru, un roka izskatās krietni labāk. Lai nejustu ķiploku smaržu, es tos nekošļāju. Pēc brokastīm es uztaisu puslitru tēju un paņemu ēdamkaroti sagrieztu ķiploku. Iesviežu mutē, nekošļājot noriju un pa virsu uzdzeru tēju. Kad pa virsu uzdzer daudz šķidrumu, tad sagrieztais ķiploks nepiesēžas pie kuņģa sieniņām un nerada kairinājumu vai iekaisumu, kā arī nevar just tā aromātu.”
Savukārt, ja kādreiz ir problēmas ar kuņģi, kundze iesaka tukšā dūšā ieēst tējkaroti medus.
“Manam vīram bija čūla divpadsmit pirkstu zarnā,” kundze stāsta, “viņu ielika slimnīcā, viņš gāja pie ārstiem, dzēra zāles. Pēc kāda laika es uzzināju, ka ir recepte, kā to var izārstēt. Nepieciešams kilograms sviesta un 300 gramu propolisa, ko var nopirkt no biteniekiem. Sviests ir jāizkausē un tam jāpievieno sagriezts propoliss, jāmaisa, kamēr vasks atdalās. Tad pēc garšas var pielikt klāt medu. Iegūtais virums jāēd katru rītu pirms ēšanas un pusdienās pa tējkarotei. Manu vīru šis līdzeklis izārstēja uz visu mūžu.”
Piedāvājam iepazīties arī ar ģimenes ārstes Gunas Poikānes ieteikumiem, kā pasargāt sevi un citus no saaukstēšanās.
