Lasīšanas laiks: 3 min
Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Jauno likumu Saeima pieņēma 2015.gada 4.jūnijā un tas stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
Jauns normatīvais regulējums nepieciešams, lai, ņemot vērā pašvaldību – republikas pilsētu un novadu – sociālekonomiskās atšķirības, radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, norāda likuma projekta autori.
Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai.
Tāpat Šadurskis norādīja, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. Tie ir demogrāfiskie rādītāji – iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma – mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu. “Tas ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums, kas ļaus veicināt līdzsvarotāku reģionālās attīstības politiku. Jaunajā modelī vairs nebūs būtisku atšķirību starp lielajām pilsētām un novadiem, kā arī pašvaldības būs ieinteresētas attīstīt pašas savu saimniecisko darbību,” jaunā modeļa ieguvumus skaidroja komisijas priekšsēdētājs.
Likums noteic, ka pašvaldību savstarpējās iemaksas un dotācijas tiks rēķinātas pēc īpašas formulas, ņemot vērā pašvaldību vidējos vērtētos ieņēmumus uz vienu nosacīto iedzīvotāju, ko veido prognozētie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa un daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas noteikta valsts budžeta likumā.
Finanšu izlīdzināšanas aprēķinu veiks Finanšu ministrija, un tas būs publicēs ministrijas mājaslapā vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādēs gaitā. Savukārt pēc budžeta likuma izsludināšanas Ministru kabinets izdos noteikumus par katrai pašvaldībai saņemamo dotāciju no izlīdzināšanas fonda vai tajā iemaksājamo summu, kā arī noteiks kārtību, kādā būs jāveic iemaksas vai izmaksājamas dotācijas.
Finanšu ministrs Jānis Reirs pauda, ka Saeimas atbalsts nozīmē reālus uzlabojumus ikkatrā pašvaldībā. “Saeimas atbalsts un pozitīvais lēmums nozīmē reālus uzlabojumus ikkatrā pašvaldībā, uz ko tiecāmies garās un vairākkārtējās diskusijās ar visām iesaistītajām pusēm. Vēlos uzsvērt, ka rezultāts ir mūsu kopīgs darbs ar ministrijas kolēģiem, pašvaldībām un visbeidzot Saeimas akceptu. Vairākus priekšlikumus sniegušas tieši pašvaldības, kurām vēlos pateikties par sniegto ieguldījumu,” teica Reirs.
Līdz ar jaunā modeļa ieviešanu plānots saglabāt valsts budžeta dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros.
Izlīdzināšanas fonda darbību pārraudzīs Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas padome. Tajā būs pārstāvji no Saeimas, Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas, kā arī tajā pārstāvji no republikas pilsētu, novadu un reģionālo attīstības centru pašvaldībām un Rīgas pilsētas pašvaldības.
Likums līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu paredz pārejas periodu, lai nevienai pašvaldībai modeļa ieviešanas gaitā nākamgad nesamazinātos kopējie izlīdzinātie ieņēmumi, salīdzinot ar izlīdzinātajiem ieņēmumiem, kas aprēķināti šim gadam.
Līdzšinējais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas regulējums vairs nenodrošina visām pašvaldībām pietiekamus finanšu resursus savu funkciju izpildei, un to pašvaldību atbalstam, kurām ir zemi vērtētie ieņēmumi. Kopš 2010.gada ikgadējā valsts budžeta likumā tiek paredzēts speciāls pagaidu risinājums. Sistēma ir sarežģīta, tā nenodrošina reģionāli sabalansētu un līdzsvarotu finansējuma pārdali starp pašvaldībām, kā arī līdzšinējais finanšu izlīdzināšanas aprēķins paredz ekonomiski nepamatotu finanšu nepieciešamības sadalījumu starp republikas pilsētām un novadu pašvaldībām, uzsver jaunā likuma projekta izstrādātāji Finanšu ministrijā.
Pēc likuma pieņemšanas atsevišķi pašvaldību vadītāji, piemēram, Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, aicināja prezidentu likumu neizsludināt.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība pauda sarūgtinājumu, ka Saeimas deputāti nav ņēmuši vērā pašvaldību iebildumus un ieteikumus par jauno Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu un norādīja, ka apstiprinātais likums nebūs ilgtspējīgs.
