Lasīšanas laiks: 3 min
Pazīt sevi nav vienkārši. Mums reizēm šķiet, ka citiem ir maldīgi uzskati par sevi! Bet kā ir ar pašiem? Varbūt maldāmies arī mēs? Vai zinājāt, ka ikvienā cilvēkā mājo deviņas kaislības. Ikvienā! Kā sadzīvot ar alkatību, miesaskāri, mantkārību, dusmām, skumjām, nemieru, skaudību, godkāri un lepnību? Grāmatā sniegtās ierosmes palīdz labāk orientēties savos pārdzīvojumos un izprast sevi – kas es esmu, ko vēlos sasniegt, kādas ir manas iespējas un robežas. Pazīt sevi un kontrolēt savas kaislības nozīmē iegūt stabilu pamatu zem kājām.
Juris Rubenis saka: “Grāmata palīdzēs lasītājiem labāk saprast un patiesāk skaidrot sevi, savu dzīvi. Mūsos mājo vismaz deviņi spēki. Tie neļauj apstāties tikai pie kaut kā viena, tie spiež mūs nepārtraukti mainīties. Un no tiem nav iespējams izvairīties. Vai tie kļūs par mūsu dēmoniem vai eņģeļiem, ir atkarīgs no mūsu izvēlēm.”
Grāmatas priekšvēsture aizsākās 2014. gadā, kad, gatavojoties lekcijām par apzinātību un meditāciju, autors nolēma dziļāk izprast katram meditētājam pazīstamo fenomenu, ka psihe darbojas autonomi no meditētāja gribas. Idejas, tēli, emocijas, atmiņas – viss gluži kā “no zila gaisa” parādās apziņā, it kā domas domātos pašas. Līdz ar to rodas daudz jautājumu, piemēram, kas ģenerē šīs psihes parādības, kuras meditācija paceļ apziņā? Kāpēc dažādas domas un sajūtas nomoka cilvēku meditācijas laikā? Rezultātā radās lekciju kurss ar mazliet biedējošu nosaukumu “Dvēseles mocītāji”. Šo lekciju mērķis bija vēlme ieinteresēt klausītājus vairāk uzzināt par cilvēka psihofizioloģiskās uzbūves un apziņas subjektīvās pieredzes attiecībām. Pētot senus un visjaunākos avotus, autors nonāca pie pārsteidzošas atziņa, ka seno kristīgo autoru aprakstītās dvēseles kaislības patiesībā ir psihes evolucionārās attīstības rezultāts. Katrai no mūsu kaislībām ir savi, zinātniski aprakstāmi iemesli.
Jebkura izaugsme un pārmaiņas cilvēka dzīvē sākas ar dziļu un godīgu skatījumu uz sevi. Godīgi ielūkoties sevī nebūt nav patīkami. Tas ir pat biedējoši. Kuram gan gribas atzīt, ka ir alkatīgs un skaudīgs? Tomēr šis process sniedz mierinājumu (jo saprotam, kāpēc tādi esam) un cerību (jo, apzinoties reālo situāciju, varam to ietekmēt). Viens no pirmajiem, kurš pierakstījis šādu skatījumu uz cilvēku, bija teologs Pontas Evagrijs 4. gs. beigās. Viņš, novērojis cilvēkus un to dvēseles iekšējo dinamiku, sastādīja kaislību jeb dvēseles mocītāju “karti”. Un tas fundamentāli maina pieeju “cīņai” ar saviem netikumiem. Ja katrā cilvēkā ir deviņas kaislības, tad var pat nerunāt par audzināšanā pieļautām kļūdām, traumām un tamlīdzīgi. Ir jāpievēršas esībai – būt cilvēkam nozīmē nest sevī kaislības. Un ar gribasspēka palīdzību no tām vaļā netikt. Ir jāmācās ar tām sadzīvot. Šī ir pilnīgi cita pieeja. Un tikai tā mēs savus dēmonus varam pārvērst par eņģeļiem.
Grāmatas autors Indulis Paičs ir Rīgas Lutera draudzes mācītājs, kristīgās meditācijas un apzinātības skolotājs, studējis Lutera Akadēmijā un Latvijas Universitātē.
Pieejama arī e-grāmata.
