Lasīšanas laiks: 5 min
Pieaugošās energoresursu cenas, CO₂ emisiju nodokļi un novecojošās siltumapgādes sistēmas padara apkures un dzesēšanas nozares transformāciju neizbēgamu. Turpinot pašreizējo praksi, izmaksas tikai pieaugs, tāpēc nepieciešami jauni risinājumi, kas veicinātu energoefektivitāti, samazinātu emisijas un nodrošinātu ekonomiski ilgtspējīgu siltumapgādi. Tieši par šiem jautājumiem Valmierā 4. un 5. februārī diskutēja Green4HEAT projekta partneri un eksperti no astoņām Eiropas valstīm, portālu “Valmieras Ziņas” informēja Vidzemes plānošanas reģiona Sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Močs.
Green4HEAT projekta partneri tikās, lai izvērtētu līdz šim paveikto un pārrunātu turpmākos soļus ilgtspējīgas apkures un dzesēšanas sistēmu attīstībai Eiropā. Sanāksmē tika prezentēti politikas instrumenti un labās prakses piemēri no dažādām valstīm, kas varētu kalpot kā iedvesma arī Latvijas pašvaldībām. Partneri analizēja, kā dažādi reģioni jau šobrīd risina zemas temperatūras siltumtīklu ieviešanas izaicinājumus un kādus secinājumus no tā var gūt.
Starptautiskā darba grupa: no teorijas līdz praktiskām simulācijām
Starptautiskajā darba grupā, ko organizēja Vidzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) galvenā uzmanība tika pievērsta praktiskiem risinājumiem un to pielāgošanas iespējām Latvijas un citu valstu kontekstā.
“Mums ir jārīkojas tagad, nevis jāgaida vēl desmit gadus. Jo ilgāk kavējamies, jo lielākas būs izmaksas gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām. Ilgtspējīga apkure ir reāls risinājums, kas dod ekonomiskus un vides ieguvumus,” uzsvēra Dagnija Blumberga, RTU profesore un enerģētikas eksperte.
Darba grupas laikā tika prezentēti labās prakses piemēri no dažādām Eiropas valstīm, kas jau veiksmīgi īstenojuši zemas temperatūras siltumtīklu sistēmas. Dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar konkrētām metodēm, kas samazina enerģijas patēriņu un emisijas, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgāku apkuri un dzesēšanu.
Lai padziļinātu izpratni, darba grupas noslēgumā dalībnieki veica praktisku uzdevumu, kurā ar RTU izstrādātā simulācijas rīka palīdzību tika modelēti dažādi scenāriji zemas temperatūras siltumtīklu ieviešanai. Simulācijas uzdevums ļāva analizēt, kā dažādi faktori – siltuma avotu veidi, infrastruktūras attīstība un finansēšanas modeļi – ietekmē siltumtīklu efektivitāti un ilgtermiņa izmaksas.
“Šī simulācija parādīja, ka veiksmīga pāreja uz zemas temperatūras siltumtīkliem prasa rūpīgu plānošanu un sadarbību starp pašvaldībām, siltumapgādes uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Nepietiek tikai ar tehnoloģiskajiem risinājumiem – ir nepieciešams arī politiskais atbalsts un finansējuma pieejamība,” komentēja RTU pētnieks Vladimirs Kirsanovs.
Labās prakses piemēri no Eiropas – reāli risinājumi, kas jau darbojas
Ilgtspējīgas apkures un dzesēšanas risinājumi tiek ieviesti dažādās Eiropas valstīs, un vairāki veiksmīgi piemēri tika prezentēti Valmierā notikušās Starptautiskās darba grupas laikā. Dalībnieki iepazinās ar risinājumiem, kas palīdz ne tikai samazināt siltumenerģijas izmaksas, bet arī mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem, veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un optimizēt energoefektivitāti, īpaši pilsētvidē un sabiedriskajās ēkās.
Polija (Ščecina) – energoefektīvas administrācijas ēkas ar ģeotermālo apkuri.
Rietumpomerānijas reģiona administrācijas ēkas Ščecinā ir gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkas, kas projektētas tā, lai izmantotu pēc iespējas mazāk enerģijas no ārējiem avotiem. Apkurei un dzesēšanai tiek izmantotas ģeotermālās zondes un siltumsūkņi, kas efektīvi nodrošina nepieciešamo siltumenerģiju. Papildu efektivitāti nodrošina rekuperācijas sistēmas, kas samazina siltuma zudumus un veicina enerģijas atgūšanu. Lai vēl vairāk mazinātu ēku ietekmi uz vidi, uz to jumtiem izvietoti saules paneļi, kas saražo elektroenerģiju ēku vajadzībām. Šis piemērs parāda, kā valsts un pašvaldību ēkas var kļūt neatkarīgas no fosilajiem kurināmajiem, izmantojot atjaunīgo energoresursu un viedo enerģijas pārvaldības risinājumu kombināciju.
Beļģija (Antverpene, Brasschaat un Schoten) – ATES un akvatermālās enerģijas sistēmas.
Beļģijā zemās temperatūras siltumtīkli tiek integrēti vairākās pašvaldībās, lai samazinātu apkures izmaksas un veicinātu CO₂ emisiju samazināšanu. Antverpenes reģionā slimnīcas, skolas un daudzdzīvokļu ēkas tiek aprīkotas ar ATES (Aquifer Thermal Energy Storage) sistēmām, kas uzglabā lieko siltumu pazemes ūdens slāņos un pēc nepieciešamības to izmanto apkurei vai dzesēšanai. Papildus tiek izmantotas akvatermālās enerģijas sistēmas, kas iegūst siltumu no upēm, ezeriem vai gruntsūdeņiem, nodrošinot ilgtspējīgu siltumenerģijas avotu gan rūpnieciskajām, gan pašvaldību ēkām. Šie risinājumi palīdz samazināt CO₂ emisijas par vairāk nekā 50%, vienlaikus piedāvājot stabilas un prognozējamas apkures izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Dānija (Orhūsa un Albertslunda) – daudzdzīvokļu ēku pielāgošana zemākas temperatūras siltumtīkliem.
Dānijā ir viena no attīstītākajām centralizētās siltumapgādes sistēmām pasaulē, un Orhūsā un Albertslundā esošās daudzdzīvokļu ēkas tiek pielāgotas darbībai ar zemākas temperatūras siltumtīkliem, lai palielinātu energoefektivitāti un samazinātu enerģijas zudumus. Ēkās tiek ieviesti inovatīvi radiatori un zemās temperatūras apkures sistēmas, kas ļauj efektīvāk izmantot siltumenerģiju un samazināt patērētā kurināmā daudzumu. Rezultātā tiek samazināta arī CO₂ emisija, vienlaikus saglabājot komfortablu iekštelpu klimatu iedzīvotājiem.
Nīderlande (Utrehta) – jaunu apkaimju integrētās siltumapgādes sistēmas.
Utrehtā tiek ieviesti jauni siltumtīkli, kas paredzēti pilnībā centralizētām zemās temperatūras apkures sistēmām. Šajās apkaimēs tiek izmantota ģeotermālā enerģija, siltuma akumulācijas tehnoloģijas un viedās enerģijas pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu optimālu enerģijas plūsmu. Tā vietā, lai katra jaunuzcelta māja izmantotu individuālu apkures sistēmu, visas ēkas tiek pieslēgtas vienotam energoefektīvam siltumtīklam, kas samazina apkures izmaksas par 20–25% un ievērojami mazina siltuma zudumus.
Valmieras pieredze: biomasas katlumāja kā ilgtspējīgas siltumapgādes piemērs
Partneru sanāksmes dalībnieki apmeklēja Valmieras biomasas katlumāju, kas atrodas Dakstiņu ielā, kur klātienē varēja gūt pieredzi par efektīvu un automātisku procesu darbību. Katlumāja, kas ekspluatācijā nodota 2020. gadā, ir aprīkota ar 9 MW biokurināmā katlu un 1,5 MW dūmgāzu kondensācijas ekonomaizeru, kas kopā ar esošo šķeldas katlumāju spēj saražot līdz pat 93% no kopējās uzņēmumā saražotās siltumenerģijas Gaujas labajā krastā.
Katlumāja aprīkota ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas samazina emisijas un uzlabo gaisa kvalitāti. Modernizācijas mērķis ir paaugstināt sistēmas drošību, energoefektivitāti, samazināt CO₂ emisijas un nodrošināt siltumapgādes sistēmas atbilstību ES vides aizsardzības prasībām.
“Investīcija biomasas apkures sistēmā ir ieguldījums ne tikai enerģētiskajā neatkarībā, bet arī vietējā ekonomikā. Tā ļauj samazināt atkarību no importētiem fosilajiem kurināmajiem un nodrošina stabilas enerģijas cenas ilgtermiņā,” uzsvēra Egils Kampuss, Adven Latvija ražošanas direktors.
Par projektu
Projekts “Zaļo apkures un dzesēšanas risinājumu ieviešanas paātrināšana ES teritorijās” (Green4HEAT) tiek īstenots Interreg Europe pārrobežu sadarbības programmas no 2021. līdz 2027. gadam ietvaros. Tā mērķis ir atbalstīt iesaistīto reģionu centienus nodrošināt ilgtspējīgu centralizēto siltumapgādi un dzesēšanas risinājumu ieviešanu, uzmanību pievēršot teritorijas ilgtspējīgai attīstībai, samazinot SEG emisijas un nodrošinot atjaunīgo energoresursu integrēšanu. Aicinām sekot līdzi projekta aktivitātēm VPR tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv un sociālajos tīklos – Facebook un LinkedIn.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Vidzemes plānošanas reģions un tā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.
